ASV sešas dienas skaidroja stāstu par „avarējušu NLO“ Brazīlijā: beigas izrādījās pavisam citādas, nekā ufologi gaidīja

Brazīlijā sešas dienas skaidroja stāstu par „avarējušu NLO“: beigas izrādījās pavisam citādas, nekā ufologi gaidīja

Brazīlijā 1963. gadā izplatītais stāsts skanēja tā, it kā būtu paņemts no senas fantastikas filmas: no debesīm nokrita metāla lode, zemē palika dziļš krāteris, bet iekšpusē esot atrasts noslēpumains pilota ķermenis smagā tērpā ar dīvainām zīmēm. Ar šādām detaļām pietika, lai stāsts no vietējā radio ziņojuma ātri pārvērstos par starptautisku mīklu. ASV amatpersonas šo stāstu pārbaudīja pat vairākas dienas, taču galīgā atbilde bija daudz piezemētāka nekā runas par ārpuszemes kuģi.

Tagad deklasificētajos ASV dokumentos minēts, kā amerikāņu diplomāti un valsts iestādes reaģēja uz ziņojumiem par iespējamu neatpazītu objektu Brazīlijā. No pirmā acu uzmetiena tas varēja izskatīties kā vēl viens „NLO incidents“, kurā trūkst tikai slepenas bāzes un noslēpumaini pazudušu liecinieku. Tomēr izmeklēšanas materiāli liecina par pavisam ko citu: milzīgu troksni izraisīja stāsts, kuru uz vietas neviens nevarēja apstiprināt.

Viss sākās ar radioziņojumu

Stāsta sākums meklējams 1963. gada 8. novembrī. Tajā dienā Riodežaneiro portugāļu valodā pārraidītā „Radio Tupi“ publicēja ziņojumu, kas nekavējoties piesaistīja uzmanību. Tika apgalvots, ka Bahijas štatā, Kondē pašvaldības centrā, no debesīm nokritusi liela metāla lode. Tiekot apgalvots, ka trieciena vietā palicis aptuveni 4 metrus dziļš krāteris, bet pašam objektam bijuši stikla logi.

Stāstu vēl vairāk uzkurināja kāda cita detaļa. Radioziņojumā tika vēstīts, ka objekta iekšpusē atrasts cilvēka ķermenis. Viņš it kā valkājis smagu tērpu, kas klāts ar noslēpumainiem simboliem. Šāds jaunums tajā laikā nevarēja palikt nepamanīts, īpaši aukstā kara atmosfērā, kad jebkurš no debesīm nokritis objekts varēja nozīmēt gan militāru tehnoloģiju, gan izlūkošanas ierīci, gan propagandas triku.

ASV vēstniecība Riodežaneiro reaģēja nopietni. Diplomāti sāka noskaidrot, kas īsti noticis, un nosūtīja pieprasījumus Valsts departamentam, ASV Aizsardzības departamentam un NASA. Amatpersonām vajadzēja saprast, vai Brazīlijā patiešām nokritis kaut kas neparasts, vai tas varēja būt zonde, meteoroloģiskais balons, eksperimentāla ierīce vai vienkārši pārspīlēts vietējais stāsts.

Stāsts šķita pārāk spilgts, lai to varētu ignorēt

Šādi ziņojumi piecdesmitajos gados un sešdesmito gadu sākumā netika vērtēti tikai kā dīvainības. Tas bija laiks, kad pasaule dzīvoja kosmosa sacensību ritmā, bet ASV un Padomju Savienība sacentās par tehnoloģisko pārākumu. Tāpēc neskaidrs objekts, kas nokritis citā valstī, varēja raisīt ne tikai ziņkāri, bet arī ļoti praktiskus jautājumus.

Ja ziņojums būtu apstiprinājies, amerikāņiem būtu nācies saprast, kam šis objekts pieder, kāds ir tā mērķis un vai tas ir saistīts ar militārajām tehnoloģijām. Šādās situācijās „NLO“ vēl nebūt nenozīmēja citplanētiešus. Bieži vien tas vienkārši bija neatpazīts objekts, kura izcelsmi vajadzēja noskaidrot pēc iespējas ātrāk.

Tieši tāpēc ASV amatpersonas neaprobežojās ar rokas mājienu. Tika sākta pārbaude, bet diplomāti vāca informāciju uz vietas. Stāstam bija visas sastāvdaļas, kas varēja iedegt iztēli: metāla lode, stikla logi, noslēpumains tērps, krāteris un it kā atrasts ķermenis. Tomēr, jo vairāk tika pārbaudīts, jo vairāk šī iespaidīgā versija sabruka.

Publicētais materiāls par incidentuAttēls: Ekrano kopija: „Daily Mail“

Sešas izmeklēšanas dienas un nekādu „avarējušu kuģi“

Amerikāņu diplomāti vairākas dienas skaidroja, vai Kondē patiešām kaut kas bija nokritis. Izmeklēšana ilga sešas dienas, taču savāktie dati neapstiprināja stāstu par avarējušu aparātu un tā iekšpusē atrastu apkalpi. Gluži pretēji – tie to būtībā sagrāva.

ASV konsuls Salvadorā Harolds Midkifs ziņoja, ka stāsts bija izdomāts Riodežaneiro. Žurnālisti un izmeklētāji, kas devās uz Kondē, neatrada lieciniekus, kuri būtu redzējuši objektu krītam no debesīm. Nebija arī ticamu pierādījumu par metāla lodi, stikla logiem vai noslēpumainu pilotu.

Brazīlijas Aeronautikas ministrija arī oficiāli noliedza, ka reģionā būtu reģistrēts kāds neparasts notikums vai nokritis nezināms aparāts. Citiem vārdiem sakot, iestādes neatrada neko, kas apstiprinātu sensacionālo radioziņojumu. Nebija ne īsta avarējuša objekta, ne nezināmas apkalpes, ne pierādījumu, ka Kondē tajā dienā būtu noticis kaut kas līdzīgs avārijai no kosmosa.

Vienīgā reālā šī stāsta pēda bija vietējā žurnālista ziņojums, kas no Kondē tika pārraidīts ar vecu Morzes koda ierīci. Tomēr ar to nepietika, lai apstiprinātu pašu sensāciju. Ziņojums palika tikai ziņojums, nevis pierādījums.

Kāpēc šis stāsts joprojām interesē?

No pirmā acu uzmetiena varētu šķist: ja stāsts tika atspēkots, tātad to var aizmirst. Tomēr tieši šādi gadījumi parāda, kā rodas leģendas par NLO. Pietiek ar vienu skaļu ziņojumu, dažām spilgtām detaļām un oficiālo iestāžu interesi – un pat atspēkots stāsts pēc daudziem gadiem atkal izskatās kā „noslēpumaina lieta“.

Šajā gadījumā svarīgākais nav tas, ka ASV dokumenti apstiprinātu kādu ārpuszemes kontaktu. Tie to neapstiprina. Gluži pretēji, materiāli parāda, kā ASV iestādes aukstā kara gados reaģēja uz baumām, kas varēja būt saistītas ar neatpazītiem objektiem, kosmosa tehnoloģijām vai militāriem izmēģinājumiem.

Šādi stāsti viegli iegūst otro dzīvi, jo cilvēkus pievelk noslēpums. Metāla lode no debesīm skan daudz iespaidīgāk nekā skaidrojums, ka uz vietas netika atrasts ne objekts, ne liecinieki. „Nezināms pilots ar simboliem uz tērpa“ izskatās pēc mājiena uz milzīgu sazvērestību, lai gan izmeklēšanas rezultāti rādīja pavisam pretēju ainu.

Patiesība izrādījās vienkārša, bet ne mazāk interesanta

Incidents Brazīlijā parāda, ka dažkārt īstais stāsts slēpjas nevis „citplanētiešu kuģī“, bet tajā, cik ātri bauma var kļūt par starptautisku lietu. Viens radioziņojums lika ASV vēstniecībai vērsties pie augstākajām iestādēm, tostarp Aizsardzības departamenta un NASA. Vairākas dienas tika pārbaudīta versija, kas skanēja sensacionāli, bet galu galā tai nebija stabila pamata.

Tas nav pierādījums, ka Brazīlijā 1963. gadā nokritis ārpuszemes aparāts. Tas drīzāk ir pierādījums tam, ka aukstā kara laikos pat visdīvainākie ziņojumi tika vērtēti piesardzīgi, jo aiz tiem varēja slēpties nevis fantāzija, bet reāli militāri vai tehnoloģiski jautājumi.

Tātad „mīklainais NLO“ Brazīlijā pārvērtās par pavisam citu stāstu: nevis par citplanētiešiem, bet par baumu, kas bija pietiekami skaļa, lai piespiestu valsts iestādes to pārbaudīt. Un tieši te slēpjas šīs lietas patiesais savādums – nevis debesīs, bet cilvēku reakcijā uz to, ko viņi ļoti vēlējās uzskatīt par noslēpumu.