Cilvēks kafejnīcā aizņem galdiņu ar klēpjdatoru uz trim stundām un nopērk tikai kafiju: vai tas ir normāli?

No rīta kafejnīcā pie loga sēž cilvēks ar klēpjdatoru. Blakus – kafijas tasīte, kas jau sen atdzisusi, lādētājs iesprausts kontaktligzdā, uz krēsla pakārta žakete. Paiet stunda, pēc tam otra, bet apkārt arvien vairāk cilvēku meklē brīvu vietu: vieni vēlas ātri paēst brokastis, citi satikties ar draudzeni, vēl citi – vienkārši mierīgi izdzert kafiju.

Šāds skats daudziem izraisa klusu aizkaitinājumu. Šķiet, ka cilvēks nopircis vienu kafiju un it kā „izīrējis“ galdiņu uz pusi darba dienas. Taču citam tā var būt vienīgā mierīgā vieta, kur nosūtīt svarīgus e-pastus, sagatavot prezentāciju vai pastrādāt starp divām tikšanās reizēm.

Vai tas ir normāli? Īsā atbilde – visbiežāk jā, bet ne vienmēr. Kafejnīca nav ne birojs ar neierobežotu darba vietu skaitu, ne arī tikai vieta, kur ātri izdzert espresso. Viss ir atkarīgs no tā, cik daudz vietas ir apkārtējiem cilvēkiem, kāda ir konkrētās vietas atmosfēra un vai tas viens dators nesāk traucēt visai zālei.

Viena kafija pati par sevi nav problēma

Cilvēks, kurš ar datoru kafejnīcā pavada trīs stundas, ne vienmēr uzvedas nekaunīgi vai taupa uz citu rēķina. Daudziem tas ir kļuvis par ierastu ikdienas darba daļu. Strādājot no mājām, reizēm gribas aizbēgt no klusuma, mājas rūpēm, remonta aiz sienas vai bērnu brīvdienām, bet ne visiem ir birojs, kurā var apsēsties, kad vien vēlas.

Arī pašas kafejnīcas bieži veido šādu vidi: piedāvā bezvadu internetu, elektrības kontaktligzdas, lielākus galdus, mīkstus krēslus. Tas nav nejaušība. Mājīga vieta, kurā cilvēks uzkavējas, var kļūt par ieradumu – viņš atgriežas nākamajā dienā, atved draugu, nopērk pusdienas vai desertu, atceras šo vietu nedēļas nogalē.

Turklāt ne katrs, kurš ilgi sēž pie vienas tasītes, patiešām aizņem svarīgu telpas daļu. Ja kafejnīca ir pustukša, apkārt ir daudz brīvu galdiņu, bet cilvēks sēž stūrī un netraucē darbiniekiem, trīs stundu atrašanās parasti nevienam nerada reālu kaitējumu. Šādā gadījumā dusmas biežāk izraisa pats skats – mums šķiet, ka kāds ir saņēmis vairāk, nekā viņam „pienāktos“, lai gan vietas pietiek visiem.

Neērti kļūst tad, kad citiem vairs nav, kur apsēsties

Situācija mainās pusdienu maksimuma laikā vai nedēļas nogales rītā. Pie durvīm jau stāv cilvēki ar bērniem, seniors meklē krēslu, divas kolēģes tur paplātes un lūkojas pa pārpildīto zāli, bet četrvietīgo galdu viens cilvēks aizņēmis ar datoru, vadiem un piezīmju grāmatiņām. Tad problēma vairs nav viena kafija. Problēma ir koplietošanas telpa, kas no kopīgas kļūst par privātu darba kabinetu.

Cilvēks dusmojas ne tikai tāpēc, ka nevar apsēsties. Viņš redz, ka citam apmeklētājam it kā ir tiesības atrasties kafejnīcā, bet vienlaikus viņš neatstāj vietu tiem, kuri ieradušies tieši paēst vai satikties. Īpaši asi tas jūtams mazās vietās, kur ir tikai daži galdiņi un katrs no tiem pusdienlaikā nozīmē reālus ienākumus.

Pastāv arī vienkāršs nerakstīts pieklājības princips: jo ilgāk paliec, jo vairāk būtu vērts vismaz laiku pa laikam pasūtīt vēl kaut ko. Tas nav stingrs noteikums, ka katru stundu obligāti jāiegādājas jauns dzēriens. Tomēr glāze ūdens, otra kafija, uzkoda vai pusdienas parāda, ka cilvēks saprot: viņš izmanto ne tikai krēslu, bet arī siltumu, internetu, elektrību, darbinieku uzmanību un ierobežoto vietu.

Cilvēks kafejnīcā aizņem galdiņu ar klēpjdatoru uz trim stundām un nopērk tikai kafiju: vai tas ir normāli?Attēls: Pexels / Bogdan Krupin

Darbinieki bieži nonāk divu neērtu izvēļu priekšā

No malas var šķist vienkārši: ja klients ilgi sēž ar vienu kafiju, atliek tikai pieklājīgi palūgt kaut ko pasūtīt vai atbrīvot galdu. Taču darbiniekam tā ir viena no nepatīkamākajām situācijām. Viņš nevēlas izraidīt cilvēku, kurš uzvedas mierīgi, nerada troksni un formāli taču ir klients.

No otras puses, darbinieks redz gaidošos cilvēkus un zina, ka pārpildīta zāle nozīmē nervozus viesus, nenotikušus pasūtījumus un pārmetumus virtuvei vai apkalpošanai. Kafejnīcas uzņēmējdarbībai ir svarīgi ne tikai pārdot kafijas tasīti. Ir jāuztur vieta dzīva: lai atnācis cilvēks atrastu, kur apsēsties, un nākamreiz nenolemtu doties citur.

Tāpēc skaidrākais risinājums ir nevis klusi dusmoties, bet jau iepriekš vienoties par noteikumiem. Dažas kafejnīcas noteiktās stundās labprāt uzņem cilvēkus, kuri strādā ar datoriem, citās pusdienlaikā tiek lūgts vienam cilvēkam neaizņemt lielus galdiņus. Ja vietai ir konkrēts laika ierobežojums vai zona darbam ar datoru, tas būtu jāuzraksta skaidri un cieņpilni, nevis jāpasaka tikai tad, kad klients jau jūtas nevēlams.

Kā rīkoties, lai kafija nepārvērstos strīdā par galdu

Ja ar datoru iegriežaties tikai uz īsu brīdi, nekādi īpaši noteikumi nav nepieciešami. Taču, ja plānojat palikt vairākas stundas, ir vērts paskatīties apkārt: vai kafejnīca ir pilna, vai nav gaidošu cilvēku, vai tiešām nepieciešams vienam aizņemt četrvietīgu galdu. Bieži vien pietiek izvēlēties mazāku vietu pie sienas, nevis pašu ērtāko galdu zāles centrā.

Ja darbu sākat no rīta, bet ap pusdienlaiku apkārt kļūst arvien vairāk cilvēku, varat vienkārši savākt mantas un doties prom vai pārsēsties, ja darbinieki piedāvā citu vietu. Tā nav sakāve, un nav jāgaida, līdz kāds pienāks ar neērtu lūgumu. Tāpat ir pilnīgi normāli nopirkt vēl vienu dzērienu vai uzkodu, ja esat pavadījis šajā vietā lielu dienas daļu.

Savukārt pārējiem apmeklētājiem der atcerēties, ka cilvēks ar datoru ne vienmēr ir „galdiņa okupants“. Varbūt viņš gaida ārsta zvanu, gatavojas eksāmenam, strādā kā ārštata darbinieks vai viņam mājās nav mierīgas vietas. Vērtēt vajadzētu nevis pašu klēpjdatoru, bet uzvedību: vai cilvēks dalās ar telpu, vai pamana apkārtējos un vai viņa klātbūtne neliek citiem stāvēt ar kafijas tasītēm rokās.

Laba kafejnīca sākas nevis ar aizliegumiem pie sienas un nevis ar cilvēku, kurš trīs stundu laikā nopērk trīs kafijas tasītes. Tā sākas ar vienkāršu izpratni, ka galdiņš ir gan personīga, uz īsu brīdi izvēlēta vieta, gan koplietošanas telpas daļa. Kamēr vietas pietiek visiem, viena kafija var mierīgi pavadīt visu darba rītu. Kad tās vairs nepietiek – pieklājība dažkārt ir vērtīgāka par vēl vienu nosūtītu e-pastu.