Pēcpusdienas kafija neļauj aizmigt: svarīgs ir ne tikai kofeīna daudzums

Pulksten 15 kafijas tasīte šķiet pavisam nevainīga. Pusdienas jau apēstas, darbā acis sāk aizvērties, bet līdz vakaram vēl vairākas stundas sanāksmju, e-pastu un mājas rūpju. Kafija palīdz atgūt spēkus, tāpēc roka gandrīz automātiski sniedzas pēc kafijas automāta vai tējkannas.

Taču vakarā, kad beidzot tiek apgulties gultā, ķermenis ir noguris, bet miegs kaut kur pazudis. Cilvēks grozās, domas riņķo ap rītdienu, kaitina ikviens troksnis. Tad daudzi atceras pēcpusdienas kafiju, lai gan ir pārliecināti: „Es taču izdzēru tikai vienu tasi, turklāt nemaz ne tik vēlu.“

Saikne starp kafiju un sliktu miegu nav tikai vienkāršs kofeīna matemātikas uzdevums. Svarīgi ir ne tikai tas, cik daudz kafijas bija tasītē, bet arī tas, kad tā izdzerta, cik ātri organisms to sadala, vai cilvēks tajā dienā bija ēdis, cik ilgi gulējis naktī un pat tas, ar ko šis dzēriens tika lietots kopā.

Pēcpusdienas nogurums bieži maldina

Pēc pusdienām enerģija daudziem dabiski samazinās. Īpaši tad, ja pusdienas bijušas sātīgas, darba diena sākusies agri, bet naktī gulēts īsāku laiku, nekā vajadzētu. Šajā brīdī kafija šķiet ātrākais risinājums, jo tā ne tikai sasilda rokas, bet arī uz īsu brīdi atgriež možuma sajūtu.

Problēma ir tā, ka ķermenis nevar vienkārši „izslēgt“ kofeīnu tad, kad cilvēks nolemj doties gulēt. Tā iedarbība var turpināties ilgāk, nekā jūtams izteikts enerģijas pieplūdums. Vakarā cilvēks var vairs nejusties uzbudināts, tomēr miegs joprojām iestājas lēnāk vai paliek virspusējs.

Tādēļ izveidojas nepatīkams loks: pēc sliktas nakts nākamajā dienā atkal trūkst spēka, bet pēcpusdienā atkal gribas kafiju. No pirmā acu uzmetiena tā palīdz izturēt darba dienu, tomēr vakarā var veicināt to pašu problēmu, kuru no rīta mēģināja atrisināt.

Ne katram viena un tā pati tasīte nozīmē vienu un to pašu

Viens cilvēks var izdzert kafiju pēc vakariņām un aizmigt gandrīz uzreiz, bet citam pietiek ar nelielu tasīti pēc pusdienām, lai pusnaktī joprojām būtu grūti nomierināties. Tas nenozīmē, ka viens ir „pieradis“, bet otrs vienkārši ir pārāk jutīgs. Organismi uz kofeīnu reaģē atšķirīgi un apstrādā to dažādā ātrumā.

Jutīgumu vairāk izjūt tie, kuri kafiju dzer reti, piedzīvo lielu spriedzi, guļ neregulāri vai arī vakaros jau tāpat grūti atslābst. Kofeīns šādā gadījumā var kļūt ne tikai par možuma avotu, bet arī par papildu iekšēja nemiera fonu: sirds pukst nedaudz ātrāk, domas nenorimst, un ķermenis it kā neļauj sev atpūsties.

Svarīga ir arī pati dzēriena forma. Liela stipras kafijas tasīte, vairāki espresso pēc kārtas vai salds kafijas dzēriens var iedarboties citādi nekā neliela, vājāka kafija. Dažkārt cilvēks skaita tikai tasītes, lai gan patiesībā viens liels dzēriens var būt pavisam kas cits nekā neliela rīta kafijas tasīte mājās.

Pēcpusdienas kafija neļauj aizmigt: svarīgs ir ne tikai kofeīna daudzumsAttēls: Unsplash / Annie Spratt

Vakarā traucē ne tikai kafija, taču tā bieži kļūst par pēdējo pilienu

Būtu pārāk vienkārši katrā bezmiega naktī vainot tikai kafiju. Miegu vakarā bieži iztraucē arī spilgta tālruņa gaisma, vēls darbs, smags ēdiens, alkohols, satraukums par naudu vai ģimenes lietām. Tomēr pēcpusdienā uzņemtais kofeīns var pastiprināt šo faktoru ietekmi, pat ja kāds no tiem atsevišķi iepriekš nebūtu radījis lielas problēmas.

Īpaši labi tas pazīstams vecākiem, kuri pēc darba steidzas paņemt bērnus, gatavot vakariņas un sakārtot māju. Kafija viņiem kļūst par nelielu pārtraukumu un veidu, kā nezaudēt tempu. Senioram tā var būt ierasta dienas sastāvdaļa, tomēr vēlākā vakara pamošanās šķietami nav saistīta ar pēcpusdienas rituālu. Strādājošs cilvēks nereti izvēlas kafiju tāpēc, ka pusdienu pārtraukums bija pārāk īss un normāli atpūsties vienkārši nebija laika.

Arī otra puse ir saprotama: kafejnīcas, biroju automāti un veikalos piedāvātie dzērieni atbild uz cilvēku reālo vajadzību saglabāt darbaspējas. Kafijas tasīte nav ienaidnieks. Problēma sākas tad, kad tā kļūst par vienīgo atbildi uz pastāvīgu nogurumu, bet vakara miega cenu pamana tikai pēc vairākām nedēļām vai mēnešiem.

Kā pārbaudīt, vai vainīga tieši pēcpusdienas tasīte

Vienkāršākais veids ir dažas dienas apzināti mainīt kafijas dzeršanas laiku, nevis uzreiz uz visiem laikiem atteikties no kafijas. Ja pēc pusdienām gribas rituālu, var izvēlēties bezkofeīna kafiju, ūdeni, bezkofeīna tēju vai īsu pastaigu ārā. Dažkārt piecas minūtes kustību un svaiga gaisa pamodina uzticamāk nekā vēl viena tasīte pie datora.

Ja no kafijas atteikties negribas, vērts to atstāt dienas pirmajai pusei un vērot ne tikai iemigšanas laiku. Svarīgi ir tas, vai naktī ir mazāk pamošanos, vai no rīta ir vieglāk piecelties, vai vairs nav sajūtas, ka ķermenis atpūties, bet galva joprojām ir nogurusi. Šāds eksperiments ļauj daudz skaidrāk ieraudzīt sava organisma reakciju nekā vispārīgi noteikumi internetā.

Ja miega grūtības turpinās un vienlaikus traucē spēcīga sirdsklauves sajūta, nemiers vai pastāvīgs izsīkums, ar kafijas dzeršanas laika maiņu vien var nepietikt. Tad situāciju vērts pārrunāt ar veselības aprūpes speciālistu, īpaši, ja tiek lietoti medikamenti vai ir citas veselības sūdzības.

Pēcpusdienas kafija nav mazs grēks, un tā nav obligāti jāizslēdz no dzīves. Tomēr vakarā vērts atcerēties vienkāršu lietu: cilvēku možu uztur ne tikai tas brīdis, kad viņš jūt enerģiju. Dažkārt pēcpusdienas tasīte klusi dodas līdzi līdz pat spilvenam — un tieši tāpēc nogurušais ķermenis vēl ilgi nespēj aizmigt.