Eiropā vērojams neparasts okeāna signāls: tā sekas varam sajust jau šoruden

Septembris Eiropā sākās ar vienu ļoti svarīgu fonu, ko, ikdienā skatoties laika prognozes, mēs gandrīz neredzam. Ūdeņi ap kontinentu joprojām ir neparasti silti. Īpaši lielu uzmanību pievērš Vidusjūrai un daļai Atlantijas okeāna pie Eiropas krastiem, kur šovasar ūdens temperatūra vietām pārspēja rekordus. No pirmā acu uzmetiena tas var šķist kā lieliska ziņa tiem, kuri vēl plāno atvaļinājumu pie jūras, taču meteorologiem šāds siltuma pārpalikums nozīmē pavisam ko citu – atmosfērā parādās vairāk enerģijas un mitruma, ko rudenī var izmantot ļoti nepatīkamā veidā.

Saskaņā ar „Copernicus“ datiem 2026. gada jūlijā jūras virsmas temperatūra pasaules okeānos ārpus polārajiem reģioniem bija augstākā, kāda jebkad fiksēta jūlijā. Rekordiski silti ūdeņi tika novēroti arī pie Eiropas Atlantijas okeāna krastiem un Vidusjūras rietumu daļā. Itālijas Nacionālās pētniecības padomes speciālisti septembra sākumā pievērsa uzmanību arī kādai citai detaļai – vietām siltums saglabājas ne tikai pašā ūdens virskārtā, bet arī dziļākos slāņos. Tas nozīmē, ka jūra vasarā uzkrāto enerģiju atmosfērai var atdot vēl diezgan ilgi.

Visvairāk satrauc nevis siltums, bet tas, kas var notikt, saduroties dažādām gaisa masām

Silts ūdens pats par sevi vētru nerada. Taču rudenī no ziemeļiem uz Eiropu arvien biežāk sāk nolaisties vēsākas gaisa masas. Kad tās saduras ar ārkārtīgi siltu un mitru gaisa masu virs jūras, atmosfērā rodas liels temperatūras kontrasts. Ja tajā laikā izveidojas piemērota zema spiediena sistēma, siltais ūdens var nodrošināt tai papildu mitrumu un enerģiju.

Tieši tāpēc meteorologi vislielāko uzmanību pievērš iespējamiem intensīvu nokrišņu periodiem. Itālijas CNR speciālisti brīdina, ka neparasti silta Vidusjūra kopā ar augstu gaisa temperatūru var palielināt spēcīgu meteoroloģisko parādību potenciālu. Tas nenozīmē, ka viss rudens būs vētrains vai ka katra silta jūra noteikti beigsies ar plūdiem. Tomēr, izveidojoties piemērotiem atmosfēras apstākļiem, lietus var būt ievērojami intensīvāks, jo atmosfērā vienkārši ir vairāk mitruma, kas īsā laikā var izkrist nokrišņu veidā.

Šādu scenāriju eiropieši pēdējos gados ir redzējuši ne reizi vien: siltums saglabājas ilgi, bet pēc tam atnākušais aktīvais atmosfēras fronte dažu stundu laikā atnes tik daudz lietus, cik parasti nolīst lielā mēneša daļā. Vislielākais risks parasti skar Dienvideiropu un Rietumeiropu, tomēr atmosfēras procesi nebeidzas pie vienas valsts robežas.

Vai to var sajust arī Lietuvā?

Lietuvā Vidusjūras temperatūra tieši nenosaka, vai nākamnedēļ Viļņā līs. Mūsu laikapstākļus daudz lielākā mērā tieši ietekmē Ziemeļatlantija, valdošie rietumu vēji un ciklonu ceļi. Tomēr neparasti siltie Eiropas ūdeņi ir daļa no daudz plašākas ainas. Šovasar neparasti augsta temperatūra tika fiksēta ne tikai Vidusjūrā – virs normas esoša temperatūra saglabājās arī Atlantijas okeāna ziemeļu daļas rietumos, bet jūlijā rekordtemperatūru zonas bija arī pie Eiropas Atlantijas okeāna piekrastes.

Lietuvai tas var nozīmēt kontrastaināku rudens laikapstākļu fonu. Ja Atlantijas cikloni būs aktīvi un to ceļš stiepsies pāri Ziemeļeiropai, varam sagaidīt mitrus, vējainus periodus, kurus nomainīs īsāki mierīgi un neparasti silti periodi. Tomēr septembra sākumā nav iespējams godīgi apgalvot, ka siltā okeāna dēļ Lietuvā noteikti būs vairāk vētru vai rekordstipru lietusgāžu – sezonālajām prognozēm šādas precizitātes nav.

Daudz svarīgāka ir pati tendence. Okeāni un jūras rudenī ieiet, uzkrājuši ļoti daudz siltuma, tāpēc, atmosfērai pārejot aukstās sezonas režīmā, kontrastu netrūks.

Rudens var sākties mierīgi, bet mainīties vienas nakts laikā

Tieši šāds fons rudenī ir viltīgs. Septembra sākumā vēl var būt +20 °C un šķist, ka vasara nekur negrasās atkāpties. Taču pietiek ar vienu aktīvu ciklonu, vēsāka gaisa ieplūšanu un lielu mitruma daudzumu, lai situācija mainītos ļoti ātri. Tad dažu stundu laikā var sākties spēcīgas lietusgāzes, pastiprināties vējš, bet pilsētu lietusūdens kanalizācijas sistēmas vienkārši vairs nespēt uzņemt visu ūdeni.

Tāpēc šoruden ir vērts raudzīties ne tikai uz jautājumu „cik grādu būs rīt“. Daudz svarīgāk ir sekot temperatūru atšķirībām, tuvojošajiem cikloniem un brīdinājumiem par intensīviem nokrišņiem. Īpaši aktuāli tas ir autovadītājiem, cilvēkiem, kuri dzīvo zemākās vietās, un privātmāju īpašniekiem, kuru pagrabi vai pagalmi jau ir cietuši no lietusgāzēm.

Pagaidām meteorologi nesludina, ka Eiropa saskarsies ar kādu vienu neizbēgamu rudens ekstrēmu. Tomēr okeāna signāls ir neparasts un ļoti skaidrs – pēc ārkārtīgi siltas vasaras ūdens ap Eiropu septembrī ieiet, uzkrājis vairāk siltuma nekā parasti. Savukārt rudenī tieši šāds siltuma krājums, saskaroties ar pirmajiem nopietnajiem aukstā gaisa viļņiem, var kļūt par vienu no iemesliem, kāpēc dažas dienas būs ievērojami vētrainākas, nekā mēs varētu sagaidīt, raugoties uz mierīgu septembra rītu.