Ja jūsu e-pastu pēkšņi pārpludina simtiem vēstuļu, neatstājiet to bez ievērības: starp tām var būt paslēpta daudz nopietnāka problēma

Dažkārt viss sākas nevainīgi – no rīta atverat e-pastu un atrodat vairākus desmitus reklāmas vēstuļu, lai gan vakar to gandrīz nebija. Pēc dažām stundām pastkastītē to jau ir simtiem. Pirmā doma ir vienkārša: kaut kur noplūdusi adrese vai nedarbojas surogātpasta filtrs. Taču pēkšņs nevēlamo vēstuļu pieplūdums var liecināt arī par daudz nopietnāku lietu – krāpnieki dažkārt apzināti piepilda pastkastīti, lai starp nevēlamajām vēstulēm jūs nepamanītu vienu ļoti svarīgu ziņojumu.

Tas var būt bankas e-pasts par aizdomīgu darījumu, paziņojums par nomainītu paroli, jaunu pieteikšanos vai pirkumu, ko neesat veicis. Tāpēc, ja surogātpasta daudzums pēkšņi palielinās vairākas vai pat desmitiem reižu, vienkārši nospiest „dzēst visu“ nav pats labākais risinājums.

Pēkšņs surogātpasta pieplūdums var nebūt nejaušība

E-pasta adrese krāpnieku rokās var nonākt dažādos veidos. Viens no biežākajiem iemesliem ir datu noplūde no veikala, pakalpojuma vai citas vietnes, kurā kādreiz esat reģistrējies. Šādos gadījumos nozagtās adreses vēlāk tiek pārdotas vai izmantotas masveida krāpniecības kampaņās.

Cits ceļš ir internetā publiski atstāti dati. Ja jūsu e-pasta adrese ir redzama sociālajā tīklā, uzņēmuma vietnē, sludinājumā vai forumā, automatizēti roboti var to atrast un iekļaut masveida sarakstos.

Situāciju vēl vairāk ir mainījuši mākslīgā intelekta rīki. Krāpniekiem ir kļuvis vieglāk izveidot gramatiski pareizi uzrakstītas, pārliecinoša izskata vēstules, kas atgādina bankas, kurjeru uzņēmuma, valsts iestādes vai labi zināma veikala paziņojumus. Tāpēc vecais padoms „krāpnieku vēstuli nodod slikta valoda“ mūsdienās vairs nav uzticams.

Bīstamākā vēstule var būt tā, kas izskatās pilnīgi normāla

Lielākā kļūda ir vērtēt vēstuli tikai pēc tās logotipa un izskata. Krāpnieki var nokopēt gandrīz visu īstā uzņēmuma dizainu un parādīt sūtītāja vārdu tā, lai tas izskatītos pazīstams.

Ja vēstulē rakstīts par bloķētu bankas kontu, problēmām ar sūtījumu, neapmaksātu rēķinu vai nepieciešamību steidzami nomainīt paroli, labāk nenoklikšķināt uz tajā esošās saites. Drošāk ir pašam atvērt bankas vai pakalpojuma lietotni vai pārlūkprogrammā ievadīt zināmu vietnes adresi.

Tas pats attiecas uz pielikumiem. Pat fails, kura nosaukumā ir vārds „dokuments“, „rēķins“ vai „piegādes informācija“, var būt bīstams. Ja negaidījāt šo vēstuli, pielikumu labāk neatvērt, kamēr neesat pārbaudījis sūtītāju citā veidā.

Surogātpasta lavīna var slēpt vienu svarīgu ziņojumu

Pastāv krāpniecības metode, kuras laikā cilvēks apzināti tiek reģistrēts simtiem jaunumu biļetenu un citu pakalpojumu. Īsā laikā viņa pastkastīti pārpludina milzīgs daudzums vēstuļu, un mērķis ir ļoti vienkāršs – paslēpt to, ko krāpnieks dara tajā pašā laikā.

Tāpēc, pamanot neparastu surogātpasta vilni, ir vērts ne tikai iztīrīt pastkastīti, bet arī sameklēt vēstules ar vārdiem „maksājums“, „pasūtījums“, „parole“, „pieteikšanās“, „drošība“, „karte“ vai „apstiprinājums“. Tāpat ieteicams atvērt bankas lietotni un pārbaudīt pēdējos darījumus.

Ja redzat nezināmu pieteikšanos vai mainītus konta datus, paroli labāk nomainīt nekavējoties un ieslēgt divu darbību autentifikāciju, ja tā vēl nav aktivizēta.

Arī ar pogu „Atteikties no abonementa“ jābūt uzmanīgam

Ja vēstuli saņēmāt no īsta veikala vai pakalpojuma, kuram pats devāt piekrišanu sūtīt reklāmas, „Atteikties no abonementa“ ir normāls un ērts risinājums. Taču ar acīmredzami aizdomīgu surogātpastu situācija ir citāda.

Noklikšķinot uz saites krāpnieku vēstulē, jūs varat vienkārši apstiprināt, ka jūsu adrese ir aktīva, vai arī tikt novirzīts uz bīstamu vietni. Šādas vēstules labāk atzīmēt kā surogātpastu vai krāpniecību un izdzēst, neatverot nevienu saiti.

Tāpat nav vērts atbildēt uz nepazīstamām vēstulēm tikai tāpēc, lai lūgtu vairs nerakstīt. Krāpniekiem pat īsa atbilde var parādīt, ka jūs aktīvi izmantojat savu pastkastīti.

Viena e-pasta adrese visam nav pats drošākais risinājums

Ja vienu un to pašu adresi izmantojat bankai, darbam, sociālajiem tīkliem, interneta veikaliem, konkursiem un bezmaksas viesnīcas „Wi-Fi“, laika gaitā ievērojami palielinās iespēja, ka tā nonāks dažādos sarakstos.

Tāpēc jutīgākiem kontiem ir vērts izmantot atsevišķu adresi, bet reģistrācijām mazāk svarīgos pakalpojumos izmantot citu adresi vai e-pasta adreses slēpšanas funkcijas. Tādējādi, noplūstot viena pakalpojuma datiem, galvenā pastkastīte paliek mazāk neaizsargāta.

Vēl svarīgāk – nekur neizmantot vienu un to pašu paroli. Ja vienā vietnē noplūstu jūsu e-pasta adrese un parole, krāpnieki gandrīz vienmēr mēģinātu izmantot to pašu kombināciju citos kontos.

Tāpēc pēkšņs surogātpasta pieplūdums nav tikai kaitinošs sīkums. Dažkārt tās ir tikai reklāmas vēstules, taču dažkārt – pirmā pazīme, ka jūsu e-pasta adrese ir nonākusi nepareizās rokās. Un, ja vienas dienas laikā pastkastīti pārpludina simtiem ziņojumu, vispirms ir vērts tos nevis dzēst, bet pārbaudīt, vai starp tiem nav kādas vēstules, ko kāds ļoti vēlējās no jums paslēpt.