Korejiešu „aegyo“ mode izplatās sociālajos tīklos: pieaugušie maina balsi, lai izskatītos jaunāki

Augstāka balss, nedaudz bērnišķīga intonācija, sakniebtas lūpas, ar rokām veidota sirsniņa un tīši „mīlīgas“ sejas izteiksmes. Dienvidkorejā šāda uzvedība nav nekas jauns, taču sociālajos tīklos tā atkal piesaista milzīgu uzmanību. Šo parādību sauc par „aegyo“, un zinātnieki tagad skaidro, kāpēc, tikai mainot balsi, pieaugušais cilvēks apkārtējiem patiešām var šķist jaunāks, mazāks un ne tik draudīgs.

Vieniem šāds saziņas veids šķiet rotaļīgs un mīļš, citiem – mākslīgs vai pat neērts. Tomēr aiz tā slēpjas ne tikai sociālo tīklu mode. Pētnieki noskaidroja, ka cilvēki, runājot „aegyo“ manierē, apzināti maina balss akustiskās īpašības tā, lai tās vairāk atgādinātu jaunāka cilvēka balsi.

Kas īsti ir „aegyo“?

Korejiešu vārds „aegyo“ apzīmē apzināti mīļu, rotaļīgu uzvedību. Tā var izpausties ne tikai balsī. Cilvēks var mirkšķināt, uzpūst lūpas, likt rokas pie vaigiem, ar pirkstiem veidot mazas sirsniņas vai izmantot citus žestus, kas Korejas populārajā kultūrā tiek saistīti ar mīļumu un jauneklīgumu.

Šādu uzvedību bieži var redzēt K-pop izpildītāju vidū, televīzijas raidījumos vai faniem paredzētos videoklipos. Taču, pateicoties sociālajiem tīkliem, „aegyo“ jau sen ir izgājis ārpus Dienvidkorejas robežām.

Īpaši lielu uzmanību piesaista balss. Pieaugušais cilvēks sāk runāt augstākā tonī, maigāk, dažkārt izstiepjot vārdus vai mainot to intonāciju. No malas tas var izklausīties pēc apzināta mēģinājuma runāt jaunāka cilvēka balsī.

Un, izrādās, tas nav tikai iespaids.

Zinātnieki noskaidroja, kas notiek ar balsi

Pētījumā piedalījās 25–31 gadu veci vīrieši un sievietes. Viņiem lūdza vienus un tos pašus teikumus izrunāt dažādos veidos – ar parasto balsi un izmantojot „aegyo“ raksturīgo manieri. Vēlāk zinātnieki analizēja nevis to, vai viņu ausīm balss skan „mīļi“, bet gan tās konkrētās akustiskās īpašības.

Liela uzmanība tika pievērsta tā dēvētajiem formantiem – rezonanses frekvencēm, ko nosaka balss trakta forma un garums, kā arī tas, kā cilvēks runājot kustina mēli, lūpas un citus artikulācijas orgānus.

Pētījuma autore Ji-in Kim skaidroja, ka īsāks balss trakts dabiski rada augstākas rezonanses frekvences. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc bērnu balsis skan citādi nekā pieaugušo balsis.

Cilvēks, protams, runājot pēkšņi fiziski nesaīsina savu balss traktu. Tomēr, mainot artikulāciju, viņš var radīt akustisku efektu, kas klausītājam atgādina īsāka balss trakta skanējumu.

Tieši tas, pēc pētnieku domām, notiek, izmantojot „aegyo“.

Kāpēc šāda balss liek cilvēku uztvert kā jaunāku?

Pētījuma līdzautors Volkers Dellwo skaidroja, ka balss izmaiņas „aegyo“ laikā var radīt iespaidu, ka runājošais cilvēks ir mazāks un jaunāks, nekā patiesībā.

Te darbojas diezgan sens mūsu uztveres mehānisms. Zemāka un piesātinātāka balss bieži tiek saistīta ar lielāku ķermeņa izmēru, savukārt augstākas frekvences – ar mazāku ķermeni un jaunāku vecumu.

Interesanti, ka dabā var novērot arī pilnīgi pretēju stratēģiju. Daži dzīvnieki cenšas vizuāli vai akustiski izskatīties lielāki, nekā patiesībā ir. Tie var nolaist balseni un radīt zemākas skaņas, tā cenšoties iebiedēt konkurentus vai potenciālo pretinieku.

„Aegyo“ darbojas pretējā virzienā. Cilvēks necenšas izskatīties lielāks un bīstamāks – viņš apzināti rada mazāka, jaunāka un maigāka cilvēka iespaidu.

Tas var izskaidrot, kāpēc šāda saziņas maniere dažās situācijās tiek uztverta kā mīļa, rotaļīga vai palīdz mazināt sociālo spriedzi.

Tas nav tikai mēģinājums izskatīties jaunākam

Tomēr būtu pārāk vienkārši uzskatīt „aegyo“ tikai par pieaugušu cilvēku mēģinājumu izlikties par bērniem. Dienvidkorejas kultūras kontekstā šāda uzvedība var pildīt daudz plašāku sociālo funkciju.

Rotaļīga balss un žesti var tikt izmantoti flirtējot, sazinoties ar partneri, draugiem vai faniem, lai parādītu tuvību vai vienkārši padarītu situāciju mazāk formālu.

Dellwo izsaka domu, ka mīļuma demonstrēšana var palīdzēt cilvēkam izskatīties citiem pieejamākam. Citiem vārdiem sakot, balss kļūst ne tikai par skaņas radīšanas līdzekli, bet arī par veidu, kā veidot to, kā mūs uztver apkārtējie.

Ja cilvēks skan mazāk draudīgi, rotaļīgāk un maigāk, otram var būt vieglāk viņam tuvoties, uzsākt sarunu vai veidot ciešāku saikni.

Tas var būt viens no iemesliem, kāpēc „aegyo“ tik viegli iesakņojas izklaides pasaulē, kur izpildītājam ir svarīgi ne tikai dziedāt vai dejot, bet arī veidot noteiktu emocionālu saikni ar auditoriju.

Internetā reakcijas ir ļoti atšķirīgas

Tas, kas vienā kultūras vidē šķiet pilnīgi ierasts, citā var izraisīt pavisam citādu reakciju. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka „aegyo“ videoklipi sociālajos tīklos saņem gan apbrīnu, gan izsmieklu.

Vieniem cilvēkiem šāda uzvedība šķiet mīļa un jautra, citiem pieauguša cilvēka bērnišķīgā balss var likties nedabiska vai pat neērta. Īpaši tad, kad „aegyo“ tiek izrauts no Korejas kultūras konteksta un redzams tikai kā īss videoklips.

Tomēr tieši zinātniskais skaidrojums padara šo tendenci vēl interesantāku. Izrādās, mainot balsi, cilvēki patiešām var mainīt to, kā apkārtējie uztver viņu vecumu, izmēru un pat sociālo „draudīgumu“.

Protams, pēc dažiem teikumiem, kas izrunāti augstākā balsī, cilvēks fiziski nekļūst jaunāks. Taču mūsu smadzenēm balss ir viens no daudzajiem signāliem, pēc kuriem mēs acumirklī veidojam priekšstatu par otru cilvēku.

Tāpēc „aegyo“ nav tikai dīvains interneta triks. Tas ir diezgan spilgts piemērs tam, kā, smalki mainot balsi, var ietekmēt to, kā mūs redz un vērtē citi – pat tad, ja seja, augums un īstais vecums pilnībā nemainās.