Kreisā plauksta pēkšņi sāk niezēt: naudas zīmei ir vairākas atšķirīgas nozīmes

Tālrunis rokā, domas jau pie vakara darbiem, bet kreisā plauksta pēkšņi sāk tik neatlaidīgi niezēt, ka grūti tam nepievērst uzmanību. Pirmā doma daudziem lietuviešiem nav par sausu ādu. „Varbūt nāk nauda?” – šis senais teiciens gandrīz pats no sevis iešaujas prātā pat tiem, kuri sevi uzskata par pilnīgi māņticīgiem.

Tomēr pietiek pajautāt dažiem cilvēkiem, un sākas apjukums. Vieni ir pārliecināti, ka niezējoša kreisā plauksta sola negaidītus ienākumus, citi – ka tieši pretēji būs no kaut kā jāatvadās: jāapmaksā rēķins, jāatdod parāds vai jāsedz neplānoti izdevumi. Tā pati sajūta, bet nozīmes – atšķirīgas. Varbūt tieši tāpēc šī zīme tik ilgi nepazūd no ikdienas sarunām.

Šādi māņticējumi visbiežāk nāk prātā nevis mierīgā svētdienas rītā, bet tad, kad cilvēks gaida algu, domā par pirkumiem vai raizējas, vai pietiks līdz mēneša beigām. Plaukstas nieze kļūst par mazu cerības āķīti: varbūt šodien būs vismaz viena laba ziņa. Un, lai gan tā nav uzticama finanšu prognoze, pati tradīcija daudz ko stāsta par mūsu attiecībām ar naudu un negaidītiem notikumiem.

Vienam – ienākumi, citam – tukšāks maks

Lietuvā un daudzās citās valstīs kreisā plauksta bieži tiek saistīta ar saņemšanu. Saskaņā ar šo skaidrojumu tā var niezēt pirms atdotas naudas, dāvanas, prēmijas, atrastas monētas vai vienkārši patīkama finanšu pārsteiguma. Tai nav obligāti jābūt lielai summai – dažkārt cilvēks atceras šo zīmi arī tad, kad kāds pacienā ar kafiju vai piedāvā negaidītu atlaidi.

Tomēr pastāv arī pavisam pretējs stāsts. Dažviet kreiso roku uzskata par to, ar kuru atdod, tāpēc nieze it kā brīdina par izdevumiem. Šāds skaidrojums šķiet īpaši pārliecinošs dienā, kad sabojājas automašīna, pienāk lielāks apkures rēķins vai bērns pārnāk no skolas ar ziņu par nepieciešamu ekskursiju un papildu pirkumiem.

Atšķirība rodas nevis tāpēc, ka viena versija būtu „pareiza“, bet otra – ne. Tautas zīmes ceļo no ģimenes uz ģimeni, no viena novada uz citu un mainās līdz ar cilvēku paradumiem. Vienās mājās bērni dzirdēja, ka kreisā roka ņem, bet labā dod, citās – viss tika stāstīts otrādi. Galu galā katrs atceras to variantu, kas reiz sakrita ar īstu notikumu.

Mazs stāsts, kas bieži atkārtojas

Cilvēks no rīta sajūt niezi plaukstā un pa pusei jokojot pasaka kolēģiem, ka droši vien saņems naudu. Līdz pusdienlaikam banka paziņo par atgrieztu pārmaksu, bet vakarā kāds tuvs cilvēks vēl atdod sen aizmirstu nelielu parādu. Šāda diena ātri kļūst par stāstu, ko gribas atkārtot: „Es taču teicu, ka plauksta neniezēja tāpat vien.“

Taču mēdz būt arī cita turpinājuma versija. Tas pats cilvēks ieiet veikalā tikai pēc maizes un piena, bet atgriežas ar pilnu grozu, jo vajadzēja saimniecības sīkumus, bērnam uzkodas, bet mājās beigušās vēl vairākas svarīgas lietas. Vakarā viņš atceras rīta niezi jau ar ironiju – nauda patiešām izkustējās, tikai ne viņa virzienā.

Šādi stāsti dzīvo tāpēc, ka smadzenēm patīk sasaistīt divas netālu laikā notikušas lietas. Kad pēc dīvainas sajūtas notiek kaut kas saistībā ar naudu, mēs šo sakritību atceramies spilgti. Bet dienas, kad plauksta niezēja un nekas nenotika, parasti no atmiņas izkrīt bez jebkādām pēdām.

Kreisā plauksta pēkšņi sāk niezēt: naudas zīmei ir vairākas atšķirīgas nozīmesAttēls: Unsplash / Alicia Christin Gerald

Kāpēc šis māņticējums joprojām pieķeras ikdienai

Nauda cilvēkam reti ir tikai skaitļi bankas lietotnē. Tā nozīmē mieru, iespēju parūpēties par ģimeni, izvēles brīvību vai, gluži pretēji, spriedzi pirms maksājumiem. Tāpēc pat vienkārša ķermeņa sajūta viegli iegūst simbolisku nozīmi, īpaši tad, kad dzīvē ir daudz nenoteiktības.

Senioram šāda zīme var atgādināt no vecākiem vai vecvecākiem dzirdētu noteikumu. Jaunai ģimenei tā dažkārt kļūst par vieglu joku pie brokastu galda, kad gaidāms vēl viens dārgs mēnesis. Strādājošam cilvēkam, kurš skaita dienas līdz algai, tā var būt maza optimisma dzirksts, lai gan viņš lieliski saprot, ka īstie lēmumi par budžetu nav atkarīgi no plaukstas.

Interesanti, ka māņticējumi bieži pilda nevis zīlēšanas, bet sarunas funkciju. Tie ļauj par satraukumu saistībā ar naudu runāt ne tik tieši. „Baidos, ka nepietiks“ vietā vieglāk nomest: „Nieze kreisajā plaukstā, laikam kaut ko sagaidīšu.“ Aiz šāda joka dažkārt slēpjas ļoti ikdienišķa vēlme, lai lietas vismaz uz brīdi pavērstos labvēlīgāk.

Plaukstu var atcerēties, bet rēķinus tās vietā neapmaksāsiet

Tautas stāstos var atrast arī savdabīgus „noteikumus“: plaukstu nekasīt, paberzēt to pret kabatu vai savilkt dūrē, lai nauda neaizplūstu. Tā ir jautra tradīcijas daļa, ja vien tā paliek spēle. Problēmas sākas tad, kad zīme kļūst par iemeslu tērēt vairāk, aizņemties vai atlikt lēmumu, jo it kā drīzumā vajadzētu paveikties.

Ja nieze atkārtojas, vispirms vērts pievērst uzmanību vienkāršām lietām: varbūt āda ir izžuvusi, sakairināta no tīrīšanas līdzekļiem, aukstuma, biežākas roku mazgāšanas vai jaunas kosmētikas. Ja sajūta ilgstoši nepāriet, pastiprinās, parādās izsitumi, apsārtums vai citi nepatīkami simptomi, māņticējumu labāk nolikt malā un parūpēties par veselību.

Ar naudu darbojas vēl vienkāršāks noteikums: laba ziņa ir patīkama, bet mieru sniedz nevis zīme, bet skaidrība. Viens skatiens uz plānotajiem izdevumiem, rēķiniem un pieejamo rezervi bieži izdara vairāk nekā jebkāda plaukstas kasīšana. Un, ja negaidīti ienākumi tomēr pienāk, tie būs vēl patīkamāki, ja nevajadzēs tos uzreiz iztērēt neplānotam pirkumam.

Kreisās plaukstas nieze var palikt par mīļu māņticējumu, kas tiek nodots ģimenes sarunās un ikdienas jokos. Tomēr tās īstā vērtība varbūt nav solījumā par naudu, bet gan īsā apstāšanās brīdī: tā atgādina, cik ļoti mēs visi gaidām nedaudz vairāk drošības, viegluma un labu pārsteigumu.