Milzīgas 13 miljardu eiro „Google“ investīcijas Somijā. Šāds projekts Eiropā vēl nav pieredzēts

Kamēr lielākā daļa Eiropas joprojām apsver, kā sagatavoties strauji augošajam mākslīgā intelekta enerģijas pieprasījumam, Somija saņem vienu no lielākajām tehnoloģiju investīcijām savā vēsturē. „Google“ paziņoja, ka tuvāko divu gadu laikā mākslīgā intelekta un datu centru infrastruktūrā šajā valstī plāno ieguldīt vismaz 13 miljardus eiro.

Tas būtu līdz šim lielākais „Google“ infrastruktūras projekts Eiropā. Un runa nav tikai par jauniem serveriem vai vēl vienu datu centru. Investīcijas aptvers elektrotīklu modernizāciju, esošo datu centru paplašināšanu, zaļās enerģijas projektus, kā arī lielas akumulatoru sistēmas.

Vēl interesantāka detaļa – vienlaikus „Google“ ienāk arī kodolenerģijas tirgū. Uzņēmums ir parakstījis pirmo šāda veida līgumu ārpus ASV un vienojies ilgtermiņā iegādāties daļu Somijas Lovīsas atomelektrostacijas saražotās elektroenerģijas.

„Google“ rezervē milzīgu daļu atomelektrostacijas enerģijas

Saskaņā ar paziņoto vienošanos „Google“ varēs iegādāties līdz pat 50 procentiem Lovīsas atomelektrostacijas ražošanas jaudas, un līgums paredzēts pat uz 22 gadiem.

Šāda ilgtermiņa vienošanās ļoti skaidri parāda, cik daudz enerģijas nākotnē būs nepieciešams mākslīgajam intelektam.

Milzīgie datu centri, kuros darbojas tādi pakalpojumi kā „Gemini“, „Google Search“, „Maps“ vai „YouTube“, patērē milzīgus elektroenerģijas daudzumus. Mākslīgā intelekta modeļi šo pieprasījumu vēl vairāk palielina, tāpēc tehnoloģiju uzņēmumiem vairs nepietiek vienkārši uzbūvēt serverus – tiem jau laikus jānodrošina stabils enerģijas avots gadu desmitiem uz priekšu.

Kodolenerģijai šajā ziņā ir viena īpaši svarīga priekšrocība: tā var nodrošināt lielu elektroenerģijas daudzumu visu diennakti neatkarīgi no tā, vai spīd saule vai pūš vējš.

Tieši tāpēc tehnoloģiju nozare arvien biežāk raugās uz atomelektrostacijām kā uz vienu no veidiem, kā nodrošināt enerģiju strauji augošajai mākslīgā intelekta infrastruktūrai.

Kāpēc izvēlēta tieši Somija?

No pirmā acu uzmetiena var šķist dīvaini, ka lielākais „Google“ infrastruktūras projekts Eiropā nonāk nevis Vācijā, Francijā vai citā lielā tirgū.

Tomēr Somijai datu centru vajadzībām ir vairākas ļoti būtiskas priekšrocības.

Viena no tām ir vēss klimats. Serveri darbības laikā izdala milzīgu siltuma daudzumu, tāpēc datu centru dzesēšana ir viena no lielākajām to izmaksām. Ziemeļeiropas klimats daļu gada ļauj šim nolūkam izmantot vienkārši vēsu āra gaisu, tādējādi samazinot dzesēšanas sistēmām nepieciešamo enerģiju.

Otra priekšrocība ir stabils elektrotīkls un liels mazoglekļa enerģijas daudzums. Somijā svarīga loma ir kodolenerģijai, vienlaikus strauji tiek attīstīti arī atjaunīgie energoresursi.

Trešais faktors ir politiskā un infrastruktūras stabilitāte. Milzīgs datu centrs nav rūpnīca, kuru pēc pieciem gadiem būtu viegli pārcelt uz citu valsti. Šādas investīcijas tiek plānotas gadu desmitiem uz priekšu, tāpēc uzņēmumiem īpaši svarīga ir uzticama elektroenerģijas piegāde, telekomunikāciju infrastruktūra un prognozējama uzņēmējdarbības vide.

Tagad „Google“ lēmums var vēl vairāk nostiprināt Somijas pozīcijas Eiropas datu centru tirgū.

13 miljardi eiro tiks ieguldīti ne tikai serveru ēkās

Plānotās investīcijas aptver daudz vairāk nekā dažu jaunu ēku celtniecību.

„Google“ plāno paplašināt jau darbojošos datu centrus, modernizēt elektrotīklu infrastruktūru, investēt atjaunīgās enerģijas projektos un ieviest lielas bateriju uzkrāšanas sistēmas.

Šādas baterijas kļūst par arvien svarīgāku energosistēmas daļu. Tās ļauj uzkrāt elektroenerģiju laikā, kad tā tiek saražota vairāk, un nodot to tīklā, kad pieprasījums palielinās.

Visa šī infrastruktūra tiks izmantota pakalpojumiem, kurus ikdienā izmanto arī miljoniem eiropiešu – no meklētājprogrammas un „YouTube“ līdz kartēm un arvien lielāku skaitļošanas jaudu pieprasošajam „Gemini“ mākslīgajam intelektam.

Tas labi parāda, kā ir mainījies tehnoloģiju bizness. Vēl pirms pārdesmit gadiem lielāko interneta uzņēmumu galvenie aktīvi bija programmatūra un dati. Tagad tie kļūst arī par vieniem no lielākajiem elektroenerģijas, datu centru un fiziskās infrastruktūras patērētājiem pasaulē.

Mākslīgā intelekta sacensībām nepieciešami ne tikai labāki algoritmi. Vajadzīgi milzīgi serveru parki, elektrotīkli, dzesēšanas sistēmas un garantēta enerģijas piegāde.

Somijas ekonomikai – miljardi un tūkstošiem darbavietu

Pēc „Google“ aprēķiniem, investīciju ietekme uz Somijas ekonomiku būs jūtama jau tuvākajos gados.

Uzņēmums prognozē, ka 2027. un 2028. gadā projekts varētu Somijas iekšzemes kopproduktam papildus radīt aptuveni 3,6 miljardus ASV dolāru un veicināt aptuveni 7000 darbavietu izveidi.

Tas ne vienmēr nozīmē 7000 pastāvīgu darbinieku tikai „Google“ datu centros. Šāda mēroga investīcijas rada darbavietas visā ķēdē – būvniecībā, enerģētikā, elektrotīklu uzturēšanā, inženierijā, loģistikā, apsardzē un dažādos tehnoloģiju pakalpojumos.

Vēl svarīgāka var būt ilgtermiņa ietekme. Kad kādā reģionā parādās liela tehnoloģiskā infrastruktūra, tās tuvumā bieži sāk veidoties piegādātāji, enerģētikas uzņēmumi un citi datu centru operatori.

Tieši tāpēc valstis par šādiem projektiem konkurē ne mazāk kā pirms vairākiem gadu desmitiem konkurēja par automobiļu rūpnīcām.

Arī Lietuvai šeit ir par ko padomāt

Somijas piemērs ir interesants arī Lietuvai. Baltijas reģionā ir arī vēss klimats, laba interneta infrastruktūra un arvien vairāk elektroenerģijas no atjaunīgajiem avotiem. Tomēr, lai piesaistītu šāda mēroga datu centrus, ar ātru internetu vien nepietiek.

Par svarīgāko jautājumu kļūst enerģija.

Mākslīgā intelekta datu centrs var patērēt tikpat daudz elektroenerģijas, cik neliela pilsēta, tāpēc investoram ir svarīgi zināt ne tikai pašreizējo elektroenerģijas cenu, bet arī to, vai pēc desmit vai divdesmit gadiem valstī būs iespējams saņemt simtiem megavatu stabilas jaudas.

Somija šajā gadījumā var piedāvāt kombināciju, ko meklē tehnoloģiju giganti: kodolenerģiju, atjaunīgos energoresursus, aukstu klimatu un stabilu tīklu.

Savukārt pats „Google“ lēmums sūta diezgan skaidru vēstījumu par to, kurp virzās visa tehnoloģiju nozare.

Mākslīgā intelekta ēra tiks būvēta ne tikai programmētāju datoros. Aiz katras sarunas ar „Gemini“, meklēšanas vai ģenerētas atbildes stāv milzīgas ēkas, tūkstošiem procesoru un elektroenerģijas daudzumi, ko tehnoloģiju uzņēmumi jau sāk rezervēt vairākiem gadu desmitiem uz priekšu.

13 miljardu eiro investīcija Somijā ir viena no spilgtākajām pazīmēm, ka šīs sacensības Eiropā tikai sākas.