Saņēmāt e-pastu no „Spotify“ par neveiksmīgu maksājumu? Nespiediet uz saites – krāpnieki cenšas iegūt konta un kartes datus

„Spotify“ lietotājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, saņemot e-pastu par it kā neveiksmīgu abonementa maksājumu. Internetā izplatās krāpnieciski e-pasti, kuros krāpnieki uzdodas par populārās mūzikas straumēšanas platformas pārstāvjiem un aicina pēc iespējas ātrāk „pārbaudīt“ vai „atjaunināt“ maksājuma informāciju. No pirmā acu uzmetiena šāds ziņojums var šķist pilnīgi loģisks – īpaši cilvēkam, kuram patiešām ir maksas „Spotify Premium“ abonements un kurš nevēlas to zaudēt. Tieši to krāpnieki arī izmanto.

Par jaunu krāpniecības kampaņu augusta beigās brīdināja Vācijas patērētāju aizsardzības speciālisti. E-pastā apgalvots, ka pēdējais maksājums par „Spotify“ abonementu it kā nav veiksmīgi apstrādāts. Norādīti arī diezgan pārliecinoši iemesli: bankas kartes derīguma termiņš varētu būt beidzies, banka varētu būt noraidījusi maksājumu vai arī varētu būt mainījušies konta dati. Tālāk cilvēkam tiek piedāvāts noklikšķināt uz saites un atjaunināt maksājuma informāciju. Taču saite nenoved tur, kur lietotājs sagaida.

Viens klikšķis var aizvest uz pilnībā viltotu lapu

Šāda veida krāpniecību sauc par „pikšķerēšanu“. Tās būtība ir ļoti vienkārša: cilvēkam tiek parādīts pēc iespējas reālistiskāk izskatīgs pazīstama uzņēmuma e-pasts, kurā ievietota saite uz vietni, kas imitē oriģinālo pieteikšanās vai maksājumu lapu. Ievadot lietotājvārdu, paroli vai bankas kartes datus, cilvēks nodod informāciju nevis „Spotify“, bet gan krāpniekiem.

Šajā gadījumā krāpnieciskajā e-pastā ir vairākas pazīmes, kas var atklāt viltojumu. Viena no spilgtākajām ir nekārtīgi attēlotais „Spotify“ logotips. E-pasta augšdaļā tas redzams tikai daļēji un izskatās nogriezts. Tāpat pamanītas valodas kļūdas, trūkstoši burti un savādi uzrakstīti vārdi. E-pasts sākas ar ļoti vispārīgu sveicienu, un arī sūtītāja adrese rada šaubas.

Tomēr paļauties tikai uz gramatikas kļūdām ir bīstami. Mūsdienu krāpnieku e-pasti kļūst arvien profesionālāki, tāpēc daži no tiem ir uzrakstīti pareizi, tajos ir lieliski nokopēti logotipi, un vizuāli tie gandrīz neatšķiras no īstiem uzņēmumu paziņojumiem. Tāpēc svarīgākais ir vērtēt ne tikai to, kā e-pasts izskatās, bet arī to, ko tajā jums lūdz darīt.

Lielākais brīdinājuma signāls – lūgums steidzami atjaunināt maksājuma datus

Krāpniekiem patīk radīt situāciju, kurā cilvēkam nav laika mierīgi padomāt. „Maksājums neizdevās“, „konts tiks apturēts“, „jums jāapstiprina dati“, „atjauniniet informāciju tagad“ – šādas frāzes nav paredzētas informēšanai, bet gan mudina rīkoties impulsīvi.

Ja cilvēks nobīstas, ka zaudēs abonementu, viņš var pat nepaskatīties, no kādas adreses e-pasts ir saņemts. Tiek noklikšķināts uz saites, atveras pazīstama zaļā „Spotify“ lapa, tiek ievadīts e-pasts, parole un kartes dati. Tieši tas ir vajadzīgs krāpniekiem.

Tāpēc, saņemot jebkādu paziņojumu par maksājuma problēmu, visdrošāk ir vispār neizmantot e-pastā esošo saiti. Ja patiešām šaubāties, vai ar jūsu „Spotify“ abonementu viss ir kārtībā, atveriet oficiālo lietotni vai arī paši pārlūkprogrammā ievadiet „Spotify“ vietnes adresi un konta iestatījumos pārbaudiet abonementa un maksājuma informāciju.

Ja kontā nekādu problēmu nav redzams, atbilde, visticamāk, jau ir skaidra – e-pasts nebija paredzēts, lai palīdzētu jums nokārtot maksājumu, bet gan lai izvilinātu datus.

Pat „https“ adrese vēl nenozīmē, ka lapa ir īsta

Vēl viena kļūda ir uzskatīt, ka vietne ir droša tikai tāpēc, ka tās adrese sākas ar „https“. Arī krāpnieki var izmantot šifrētu savienojumu un iegūt sertifikātus savām viltotajām vietnēm. Tāpēc pārlūkprogrammā redzamā piekaramā atslēga neapstiprina, ka lapu patiešām pārvalda „Spotify“, banka vai cits uzņēmums.

Daudz svarīgāk ir apskatīt visu domēna nosaukumu. Krāpniekiem patīk izmantot adreses, kas no pirmā acu uzmetiena izskatās līdzīgas oriģinālajai: tie ievieto papildu burtu, defisi, ciparu vai vēl vienu vārdu. Steidzīgs cilvēks šādu atšķirību var pat nepamanīt.

Datorā bieži vien vēl pirms noklikšķināšanas uz saites var novietot uz tās peles rādītāju un ieraudzīt īsto adresi, uz kuru tā novirza. Ja adrese ir savāda, saīsināta vai tai nav nekādas saistības ar oficiālo pakalpojumu, saiti nevajadzētu atvērt.

Tāpat piesardzīgi jāizvērtē negaidīti e-pasta pielikumi. Krāpniecības kampaņu mērķis var būt ne tikai pieteikšanās vai maksājuma informācijas izvilināšana – manipulētos failos var tikt izplatīta arī ļaunprogrammatūra.

Vienkāršākais noteikums var pasargāt no lielākās kļūdas

Ja e-pastā banka, „Spotify“, „Netflix“, sūtījumu uzņēmums vai cits pazīstams pakalpojums negaidīti paziņo par problēmu un lūdz noklikšķināt uz saites un ievadīt maksājuma datus, vislabāk ir apstāties, pirms darāt tieši to, kas tiek lūgts.

Aizveriet e-pastu, paši atveriet oficiālo lietotni vai vietni un pārbaudiet informāciju tur. Ja maksājums patiešām nav izdevies, parasti to redzēsiet savā kontā. Ja viss darbojas normāli, ļoti iespējams, ka tikko izvairījāties no krāpnieku slazda.

Šajā gadījumā krāpniecisko „Spotify“ e-pastu vēl atklāj nogrieztais logotips, kļūdas un aizdomīgā sūtītāja adrese. Nākamreiz krāpnieki var rīkoties labāk.

Tāpēc visbīstamākais e-pasta elements bieži vien nav slikti nokopēts logotips vai gramatikas kļūda. Visbīstamākā ir poga, uz kuras cilvēkam liek noklikšķināt pēc iespējas ātrāk.