Zemi apdraud kluss trieciens no ledājiem: zinātnieki brīdina, kas notiktu, ja izkustu to ledus

Zeme savas pastāvēšanas laikā ir piedzīvojusi ne vienas vienas dramatiskas klimata pārmaiņas. Ledāji auga, atkāpās, atkal paplašinājās, bet jūras līmenis ne reizi vien mainīja planētas krastus. Tomēr šoreiz zinātnieku uzmanība vērsta nevis uz tālo pagātni, bet uz to, kas var notikt tuvākajās desmitgadēs.

Jauni aprēķini liecina, ka pasaules ledājos, neieskaitot Grenlandes un Antarktīdas ledus segas, pašlaik uzkrāti aptuveni 150 tūkstoši kubikkilometru ledus. Ja viss šis ledus izkustu, pasaules jūras līmenis paaugstinātos par vairāk nekā 32 centimetriem.

No pirmā acu uzmetiena šāds skaitlis var neizskatīties pēc katastrofas. Tomēr piekrastes pilsētām, zemām teritorijām, salām, ostām un miljoniem cilvēku pat daži desmiti centimetru papildu ūdens var nozīmēt biežākus plūdus, spēcīgākus vētru radītos postījumus un dārgu cīņu ar jūru.

Ledāji kūst ātrāk, nekā spēj atjaunoties

Lielākā problēma ir tā, ka daudzi kalnu ledāji jau tagad atkāpjas ļoti strauji. Alpos, Andos un Himalajos ledus kūst ātrāk, nekā to spēj papildināt jauns sniegs. Tas nozīmē, ka ledājs nevis tikai maina formu – tas pamazām zaudē savu masu.

Vidējo platuma grādu ledājiem apdraudējums ir īpaši liels. Zinātnieki brīdina, ka daži no tiem, tostarp Alpu ledāji, tuvākajās desmitgadēs var izzust. Tas būtu ne tikai ainavas zaudējums. Ledāji ir svarīga ūdens sistēmas daļa, no kuras atkarīgas upes, lauksaimniecība, hidroenerģētika un veseli reģioni.

Kad ledāji vasarā kūst, tie baro upes laikā, kad ūdens ir visvairāk nepieciešams. Ja ledāja vairs nav, sākumā ūdens var kļūt vairāk, bet vēlāk sākas pretējs process – avots vienkārši izsīkst.

Jauns modelis parādīja, cik daudz ledus vēl ir palicis

Lai labāk izprastu pasaules ledāju stāvokli, zinātnieki izveidoja mākslīgā intelekta modeli „IceBoost v2.0“. Tas tika apmācīts, izmantojot vairāk nekā 7 miljonus ledāju biezuma mērījumu no dažādām pasaules vietām.

Modelī tika iekļauti ne tikai paši biezuma dati, bet arī 26 fizikālie un ģeogrāfiskie parametri: topogrāfija, temperatūra, ledus kustības ātrums un citi faktori. Tas ļāva precīzāk novērtēt atsevišķu ledāju biezumu un to kopējo tilpumu.

Pēc pētnieku teiktā, jaunais modelis aptuveni par 40 procentiem precīzāk atbilst reālajiem lauka mērījumiem nekā iepriekšējās metodes. Tas ir svarīgi, jo bez precīziem datiem nav iespējams saprast, cik ilgi ledāji vēl var pastāvēt un kādu ietekmi to kušana atstās uz jūras līmeni.

Nākotnē šādiem modeļiem vajadzētu palīdzēt prognozēt ledāju pārmaiņas līdz 2100. gadam. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka laiks nav zinātnieku pusē.

32 centimetri var mainīt miljonu cilvēku dzīvi

Jūras līmeņa paaugstināšanās par 32 centimetriem izklausās daudz mazāk draudīga nekā filmas par pilsētām zem ūdens. Tomēr reālajā pasaulē arī ar to pietiek, lai dažas teritorijas kļūtu daudz neaizsargātākas.

Piekrastē svarīgs ir ne tikai vidējais jūras līmenis. Svarīgas ir vētras, plūdi, spēcīgi vēji, viļņi, upju grīvas, lietus un kanalizācijas sistēmas. Ja jūra jau atrodas augstāk, katrai vētrai ir lielāka iespēja iebrist dziļāk sauszemē.

Tas nozīmē vairāk applūdušu ceļu, bojātu māju, dārgāku infrastruktūras aizsardzību un lielāku spiedienu uz pilsētām. Dažās vietās var nākties nostiprināt krastus, pacelt ēkas, mainīt ostu sistēmas vai pat apsvērt iedzīvotāju pārvietošanu.

Un tas – tikai ledāji ārpus Grenlandes un Antarktīdas. Šīs divas milzīgās ledus segas ir atsevišķs, vēl lielāks stāsts.

Ledāju kušana skars arī saldūdens krājumus

Ledāji ir svarīgi ne tikai tāpēc, ka to kušana paaugstina jūras līmeni. Tie ir arī milzīgi saldūdens rezervuāri. Daudzos pasaules reģionos kalnu ledāji darbojas kā dabiskas ūdenskrātuves: ziemā uzkrāj sniegu un ledu, bet siltajā sezonā pamazām nodod ūdeni upēm.

Kad ledāji sāk strauji izzust, sistēma zaudē līdzsvaru. Sākumā kūstošā ūdens var būt vairāk, taču vēlāk krājumi samazinās. Tas var ietekmēt ne tikai dabu, bet arī cilvēku ikdienu: dzeramā ūdens piegādi, lauku apūdeņošanu, elektroenerģijas ražošanu un pilsētu apgādi.

Īpaši jutīgi ir reģioni, kuros sausajā sezonā ledāju ūdens ir viens no svarīgākajiem krājumiem. Tur ledāja zaudēšana var nozīmēt daudz vairāk nekā izmainītu ainavu. Tā var kļūt par sociālu un ekonomisku problēmu.

Katastrofa nenotiks vienā dienā, bet process jau norisinās

Ir svarīgi saprast: zinātnieki nerunā par to, ka visi ledāji izkusīs rīt. Tas nav pēkšņs pasaules gala scenārijs. Tomēr tieši lēnums ir bīstams, jo pie tā ir viegli pierast.

Katru gadu ledāji atkāpjas vēl nedaudz. Katru gadu kalnu nogāzēs paliek mazāk ledus. Katru gadu jūras līmenis pamazām paaugstinās. Viena gada pārmaiņas cilvēkam var šķist nelielas, bet dažu desmitgažu laikā tās kļūst par ainavas, ekonomikas un drošības jautājumu.

Zinātnieku brīdinājums ir vienkāršs: jo ilgāk tiek atlikta reakcija uz klimata pārmaiņām, jo mazāk iespēju paliek ledāju saglabāšanai. Daži no tiem jau tagad var atrasties tuvu robežai, pēc kuras pat vēsāki gadi vairs nepalīdzēs tiem pilnībā atjaunoties.

Ledāji ir planētas atmiņa – un tās brīdinājums

Ledājos ir ieslēgta ne tikai ūdens masa. Tie glabā tūkstošiem gadu ilgu klimata vēsturi, ietekmē upju sistēmas, uztur ekosistēmas un veido veselu reģionu dzīvi. Kad tie kūst, izzūd ne tikai ledus. Mainās ūdens režīms, kalnu ainava, piekrastes nākotne un cilvēku drošība.

Tāpēc jaunie aprēķini nav tikai sauss zinātnisks fakts. Tie atgādina, ka klimata krīzi mēra ne tikai temperatūras rekordos vai karstuma viļņos. To mēra arī tajā, cik daudz ledus katru gadu vairs neatgriežas kalnos.

Ja pasaules ledāji, kas atrodas ārpus Grenlandes un Antarktīdas, pilnībā izkustu, jūras līmenis paaugstinātos par vairāk nekā 32 centimetriem. Tomēr patiesais vēstījums ir vēl skaidrāks: ledāji jau tagad atkāpjas, un to zaudēšanas cena būs daudz lielāka nekā tikai skaitlis centimetros.