Zinātnieki brīdina par briesmām: sešu mēnešu laikā karstuma vilnis var prasīt 239 tūkstošus dzīvību

Skaitlis izklausās tā, ka gribas to izlasīt vēlreiz. Čikāgas Universitātes zinātnieku ziņojumā teikts, ka pašreizējā Super El Ninjo parādība var būt saistīta pat ar 451 tūkstoti ar karstumu saistītu nāvju. Vēl vairāk satrauc tas, ka 239 tūkstoši no tām varētu notikt tuvāko sešu mēnešu laikā.

Tā nav parasta vasaras karstuma prognoze, kad cilvēkiem iesaka dzert vairāk ūdens un izvairīties no saules pusdienlaikā. Pēc pētnieku teiktā, pašreizējā parādība attīstās ārkārtīgi ātri, un pasaules sauszemes temperatūra turpmākajos mēnešos vidēji varētu būt par 1,2 grādiem pēc Celsija augstāka nekā parasti. Izklausās maz, taču klimata sistēmā šādas pārmaiņas var nozīmēt nevis patīkamāku rudeni, bet nāvējošu spiedienu uz reģioniem, kas jau tā dzīvo uz izdzīvošanas robežas.

Tie nav tikai „karstāki laikapstākļi” – zinātnieki runā par nāvējošām sekām

Super El Ninjo ir Klusā okeāna klimata parādība, kad ūdens sasilst okeāna centrālajā un austrumu daļā. No pirmā acu uzmetiena tas var šķist kā tāla okeanogrāfu problēma, taču patiesībā šis process var mainīt laikapstākļus visā pasaulē: vienviet izraisīt sausumu, citviet – spēcīgas lietusgāzes, vēl citur – bīstamus karstuma viļņus.

Tieši karstums, pēc zinātnieku domām, šoreiz rada vislielākās briesmas. Cilvēka organismam ir robežas. Kad temperatūra ilgstoši saglabājas augsta, ķermenis naktīs nepaspēj atdzist, trūkst ūdens, bet medicīnas sistēma jau tā ir pārslogota, karstums kļūst nevis par diskomfortu, bet par tiešu apdraudējumu dzīvībai. Īpaši bīstams tas ir vecāka gadagājuma cilvēkiem, bērniem, cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām, kā arī tiem, kuriem nav iespēju patverties vēsās telpās.

Ziņojumā nav runa par abstraktu risku kaut kad nākotnē. Bīstamākais periods var sākties jau tagad un turpināties līdz nākamajam gadam. Tas nozīmē, ka daļai pasaules nav gada sagatavošanās laika, bet tikai daži mēneši.

Lielākais trieciens var skart valstis, kas ir vismazāk sagatavotas

Pētnieki prognozē, ka vislielākā ietekme uz veselību no septembra līdz februārim varētu būt jūtama dienvidu puslodes valstīs un reģionos, kur karstums jau tagad ir ikdienas problēma. Sāhelas valstīs – Nigērijā, Sudānā, Nigērā un Čadā – papildu ar karstumu saistīto nāvju skaits salīdzinājumā ar parastajiem gadiem varētu palielināties par 66,8 tūkstošiem.

Arī Dienvidaustrumāzijā situācija izskatās draudīga. Filipīnās, Vjetnamā, Taizemē un Kambodžā varētu būt vēl aptuveni 19,4 tūkstoši papildu nāvju. Indonēzijā tiek prognozēti 19,3 tūkstoši, Indijā – 15,8 tūkstoši, Brazīlijā – 13,3 tūkstoši papildu nāvju.

Tie nav tikai skaitļi tabulā. Aiz katra no tiem ir cilvēki, kuriem var nebūt gaisa kondicionētāja, droša ūdens, medicīniskās palīdzības vai pat iespējas pārtraukt darbu bīstamākajās stundās. Karstuma viļņi visbiežāk vissmagāk soda tos, kuriem ir vismazāk izvēles iespēju.

Vēl viena satraucoša detaļa – maksimums dažādās valstīs var iestāties atšķirīgā laikā. No decembra līdz februārim Nigērijā varētu tikt reģistrēti 15,4 tūkstoši papildu nāvju, Indonēzijā – 10,4 tūkstoši, Brazīlijā – 8 tūkstoši, Indijā – 7,4 tūkstoši. Tas nozīmē, ka daļai valstu vēl ir īss laiks, lai sagatavotos, taču tas strauji sarūk.

Pēc februāra draudi var pārcelties uz ziemeļu puslodi

Ziņojumā tiek brīdināts, ka pēc februāra risks varētu vairāk pārvietoties uz ziemeļu puslodi. Citiem vārdiem sakot, tā nav problēma, kas sāksies kaut kur tālu un tur arī beigsies. Klimata parādības nedarbojas kā slēgta kaste. Ja vienviet temperatūras anomālijas izraisa krīzes, to sekas var sasniegt arī citus reģionus, ietekmējot pārtikas cenas, migrācijas spiedienu, veselības aprūpes sistēmas, laikapstākļu svārstības un vispārējo ekonomisko spriedzi.

Lietuva šajā prognozē nav minēta kā galvenais bīstamākais punkts, tomēr būtu kļūda domāt, ka tas uz mums neattiecas. Pēdējos gados arī Eiropā karstuma viļņi ir kļuvuši par nopietnu veselības problēmu. Pat ja Lietuvā temperatūra nav tik ekstrēma kā Āfrikā vai Dienvidaustrumāzijā, karstums jau sen vairs nav tikai „labs laiks pie ezera”.

Īpaši bīstamas kļūst garas, tveicīgas naktis, kad neatgūstas ne dzīvokļi, ne cilvēki. Pilsētās karstums saglabājas ilgāk, asfalts un ēkas absorbē siltumu, bet vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži vien vienkārši nav, kur no tā paslēpties. Tāpēc pasaules prognozes kļūst par signālu arī mums: karstums vairs nav tikai vasaras neērtība.

Zinātnieki aicina rīkoties tagad, nevis tad, kad būs par vēlu

Ziņojuma autori aicina neaizsargātās valstis veikt steidzamus aizsardzības pasākumus. Starp tiem minētas agrīnās brīdināšanas sistēmas, labāka piekļuve ūdenim un plašāka dzesēšanas tehnoloģiju izmantošana. Citiem vārdiem sakot, cilvēki ir jābrīdina vēl pirms bīstamā karstuma viļņa, nevis tad, kad slimnīcas jau sāk piepildīties.

Taču ar brīdinājumiem vien nepietiek. Ja cilvēks dzīvo vietā, kur nav ūdens, elektrības vai ēnas, ziņa tālrunī viņu neglābs. Tāpēc zinātnieki uzsver, ka pasākumiem jābūt pielāgotiem konkrētajiem reģioniem: to klimatam, veselības aprūpes sistēmai, infrastruktūrai un reālajiem cilvēku dzīves apstākļiem.

Visbriesmīgākais šajā prognozē nav tikai skaitlis 451 tūkstotis. Visbriesmīgākais ir tas, ka no daļas šo nāvju vēl var izvairīties, bet tikai tad, ja sagatavošanās sāksies laikus. Karstums nogalina klusi. Tas ne vienmēr izskatās pēc katastrofas televīzijas ekrānā, neatstāj drupas kā zemestrīce un neizraisa vienā mirklī tādu triecienu kā vētra. Tas spiež dienu no dienas, līdz vājākie vairs nespēj izturēt.

Super El Ninjo jau notiek. Zinātnieki saka, ka tas var turpināties arī nākamajā gadā. Tas nozīmē, ka jautājums vairs nav par to, vai pasaule saskarsies ar karstuma sekām. Ir tikai viens jautājums – cik daudzus cilvēkus vēl izdosies pasargāt, pirms šie skaitļi kļūs nevis par prognozi, bet par realitāti.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!