Amazonē var nonākt bīstamas robežas tuvumā: El Ninjo draudi nav tikai tāla dabas drāma

Amazonē esošos tropiskos mežus bieži dēvē par vienu no svarīgākajiem planētas klimata stabilizatoriem. Tie uzkrāj milzīgus oglekļa daudzumus, uztur mitruma apriti, ietekmē nokrišņu režīmu Dienvidamerikā un ir viena no bioloģiski daudzveidīgākajām vietām pasaulē. Tomēr pastiprinātais El Ninjo fenomens atkal atgādina nepatīkamu patiesību: pat tik spēcīgai ekosistēmai ir robežas.

NOAA Klimata prognožu centrs augustā paziņoja, ka El Ninjo kļūst spēcīgāks un ļoti spēcīga fenomena iespējamība 2026. gada rudenī un ziemā pārsniedz 90 %. Saskaņā ar NOAA datiem tas nozīmē lielāku ekstremālu laikapstākļu iespējamību dažādos pasaules reģionos, lai gan konkrētās sekas vienmēr ir atkarīgas no vietējiem apstākļiem.

Amazones baseinam šāds scenārijs ir īpaši bīstams. Kad nokrišņu kļūst mazāk, koki izjūt stresu, augsne izžūst, upju līmenis pazeminās, bet karstums kļūst ne tikai nepatīkams, bet arī veido sava veida noslēgtu loku.

Kāpēc El Ninjo ir tik bīstams Amazonijai?

El Ninjo veidojas, kad Klusā okeāna ekvatoriālā zona neparasti sasilst. No pirmā acu uzmetiena tas var šķist kā tāls okeāna fenomens, tomēr tas maina atmosfēras cirkulāciju visā pasaulē. Vienviet tas nozīmē lietusgāzes un plūdus, citviet – ilgstošus sausumus un karstuma viļņus.

Amazonijā problēma ir tā, ka mežs pats piedalās lietus veidošanā. Koki caur lapām iztvaiko milzīgus ūdens daudzumus, mitrums paceļas atmosfērā, veidojas mākoņi, un tas atgriežas lietus veidā. Kad sausums novājina augus, iztvaikošana samazinās. Kad iztvaikošana samazinās, arī lietus var būt mazāk. Kad lietus ir mazāk, mežs izžūst vēl vairāk.

Tā ir visbīstamākā ķēde: sausums ne tikai kaitē mežam, bet arī vājina tā spēju pašam uzturēt mitru klimatu.

Bīstamākais scenārijs – ne tikai izžuvuši koki

Lielākās bažas nav tikai par to, ka daļa koku aizies bojā. Zinātnieki jau sen runā par tā dēvēto lūzuma punktu, kad Amazones meži dažās vietās var sākt pārvērsties sausākā, retākā ekosistēmā, kas vairāk līdzinās savannai. Tas nenozīmē, ka visa Amazone vienas sezonas laikā pārvērtīsies par tuksnesi, tomēr atkārtoti sausumi, mežu izciršana, ugunsgrēki un klimata sasilšana kopā var virzīt reģionu tieši šajā virzienā.

Karstie sausumi Amazonē jau tagad tiek uzskatīti par piemēru tam, kāds varētu būt nākotnes klimats, ja ekstremālie fenomeni kļūtu biežāki. 2026. gadā žurnālā „Nature” publicētajā pētījumā par karstajiem sausumiem Amazonē uzsvērts, ka šādas epizodes ļauj redzēt, kā mežs reaģē uz arvien karstākiem un sausākiem apstākļiem.

Īpaši bīstami ir tas, ka sausums palielina ugunsgrēku risku. Mitrs tropiskais mežs dabiski nav tik viegli uzliesmojošs kā sauss krūmājs, tomēr, kad meža zemsedze izžūst un cilvēka darbība rada aizdegšanās avotus, ugunsgrēki var izplatīties daudz ātrāk. Pēc ugunsgrēka mežs kļūst vēl neaizsargātāks pret nākamo sausumu.

Kāpēc tam būtu jāuztrauc arī Latvija?

Amazone šķiet ļoti tāla, tomēr klimata sistēma nedarbojas kā atsevišķas telpas ar aizvērtām durvīm. Ja milzīgs mežu reģions zaudē spēju uzkrāt oglekli un regulēt mitrumu, tas veicina kopējo klimata nestabilitāti. Ilgtermiņā tas nozīmē vairāk ekstremālu parādību, lielāku spiedienu uz pārtikas sistēmām, kā arī lielākus apdrošināšanas, lauksaimniecības un enerģētikas riskus.

Parastam cilvēkam tas var šķist pārāk abstrakti, līdz ietekme parādās cenās. Sausumi Dienvidamerikā var ietekmēt kafijas, kakao, sojas, kukurūzas, cukura vai citu izejvielu tirgus. Kad vienā reģionā cieš raža, tas pasaules piegādes ķēdēs var atsaukties pat uz tiem, kuri nekad nav bijuši Amazones tuvumā.

Turklāt El Ninjo bieži tiek saistīts ar augstāku globālo temperatūru. Ja fenomens ir ļoti spēcīgs, tas var pastiprināt jau notiekošo klimata sasilšanu un padarīt atsevišķus gadus vēl karstākus.

Vai tas nozīmē nenovēršamu katastrofu?

Nē. Klimata prognozes nav likteņa spriedums. El Ninjo palielina risku, taču ne katra sezona beidzas ar sliktāko iespējamo scenāriju. Daudz kas būs atkarīgs no nokrišņu sadalījuma, mežu aizsardzības, ugunsgrēku kontroles, vietējās varas lēmumiem un no tā, cik lielu papildu spiedienu uz Amazoniju radīs cilvēka darbība.

Tomēr briesmas ir nopietnas tieši tāpēc, ka Amazone jau vairs nav tik izturīga, kāda tā bija agrāk. Mežu izciršana, ceļu attīstība, lauksaimniecība, ugunsgrēki un klimata pārmaiņas ir samazinājušas tās „rezerves kapacitāti”. Kad ekosistēma jau ir nogurusi, viens spēcīgs klimata trieciens var nodarīt vairāk kaitējuma nekā tad, kad tā bija vesela.

Svarīgākā mācība

El Ninjo nav jauns fenomens. Tas atkārtojas dabiski. Taču šodien tas notiek pasaulē, kas jau ir siltāka, blīvāk apdzīvota un vairāk atkarīga no trauslām piegādes ķēdēm. Tāpēc tas pats klimata fenomens tagad var radīt daudz sāpīgākas sekas.

Sausums Amazonē nav tikai skats no dokumentālās filmas. Tas ir brīdinājums, ka dabas sistēmām ir robežas. Kad mežs izžūst, lietus kļūst mazāk. Kad lietus kļūst mazāk, temperatūra paaugstinās. Kad temperatūra paaugstinās, ugunsgrēku un koku bojāejas risks kļūst vēl lielāks. Un tieši šis noslēgtais loks zinātniekiem rada vislielākās bažas.

Īsumā, jautājums nav tikai par to, vai Amazone izturēs vēl vienu spēcīgu El Ninjo. Jautājums ir, cik daudz šādu triecienu tā vēl spēj izturēt, pirms pārmaiņas kļūs grūti atsaucamas.