Vannas istabā atstāts priekšmets uzkrāj baktērijas ātrāk, nekā cilvēki iedomājas

Vai arī jūsu vannas istabā uz āķa pastāvīgi karājas tas pats dvielis – no rīta ar to noslaucījās viens cilvēks, vakarā otrs, bet pēc dažām dienām tas joprojām izskatās gluži normāli? Tas ir mīksts, varbūt pat patīkami smaržo pēc mazgāšanas līdzekļa, tāpēc roka nesteidzas to nomainīt. Tomēr tieši šāds nevainīgi izskatīgs dvielis var kļūt par vienu no visvairāk noslogotajiem priekšmetiem vannas istabā.

Problēma sākas nevis tad, kad audums jau ir acīmredzami netīrs. Tā sākas daudz agrāk – pēc dušas, pēc roku mazgāšanas, pēc steidzīgas rīta gatavošanās, kad mitrs dvielis atkal tiek saburzīts un atstāts tur, kur gaiss kustas lēni. Vannas istabā bieži ir silts, iztvaiko ūdens, un loga var arī nebūt. Baktērijām tā nav slikta vide.

Cilvēks parasti domā vienkārši: es taču nosusināju tīras rokas vai tikko nomazgātu ķermeni. Taču dvielis savāc ne tikai ūdeni. Uz tā paliek ādas daļiņas, dabiskie ādas tauki, kosmētikas atlikumi un mikroorganismi, kas no mūsu ādas pāriet uz audumu. Ja tas nepaspēj kārtīgi izžūt, tas viss paliek nevis uz vienu stundu.

Dvielis neizskatās netīrs, bet vannas istaba tam nepalīdz

Lielākā problēma ir pastāvīgs mitrums. Uz radiatora vai āķa pakārts dvielis var izskatīties izklāts, tomēr biezs audums, īpaši pārlocīts uz pusēm, iekšpusē žūst lēni. Ja ģimenē vairāki cilvēki iet dušā cits pēc cita, tas atkal tiek samitrināts, nepaspējis izžūt pēc iepriekšējās lietošanas.

Vannas istaba bieži kļūst par noslēgtu telpu: pēc karstas dušas durvis tiek aizvērtas, spogulis aizsvīst, bet tvaiks saglabājas ilgāk, nekā šķiet. Šādos apstākļos dvielis ne tikai paliek slapjš – tas uzsūc arī gaisā esošo mitrumu. Tāpēc pat labs, dārgs un pūkains audums nepasargā no vienkārša noteikuma: jo ilgāk tas ir mitrs, jo nehigiēniskāk to izmantot atkal un atkal.

Īpaši ātri tas kļūst jūtams nevis ar acīm, bet ar degunu. Tikko parādījusies sasmakuša smaka bieži nozīmē, ka dvielis jau ilgi ir nepareizi žuvis vai arī ticis izmantots pārāk daudz reižu. Smaržīgs mazgāšanas līdzeklis vai spēcīgs veļas mīkstinātājs uz īsu brīdi var šo smaku nomaskēt, taču neatrisina galveno iemeslu – audumam nepieciešama tīrība un iespēja pilnībā izžūt.

Viens ģimenes dvielis – ērts tikai līdz pirmajai saaukstēšanās reizei

Izmantojot dvieļus, ir viegli pazaudēt robežu starp „taupīšanu” un ieradumu, kas vairs nešķiet patīkams. Nelielā mājoklī gribas mazāk veļas, un ģimenei nereti ir viens visiem paredzēts roku dvielis. Taču tam pieskaras bieži: pēc tualetes apmeklējuma, pirms ēdiena gatavošanas, atgriežoties no ārpuses, pēc zobu tīrīšanas. Katrs pieskāriens papildina to, kas jau ir uzkrājies mitrajā audumā.

Mazi bērni bieži satver dvieli, vēl līdz galam nenomazgājuši rokas, bet vēlāk ar to noslauka seju. Senioriem dažkārt ir grūtāk aizsniegt tīri pakārtu dvieli, tāpēc tas paliek noslīdējis uz radiatora vai pat uz veļas kastes malas. Savukārt strādājošie cilvēki atgriežas noguruši un noteikti ne katru vakaru pārbauda, vai vannas istabā viss ir izžuvis.

Vēl jutīgāks temats ir sejas un ķermeņa dvieļi. Sejas āda var reaģēt uz vecu, mitru audumu, īpaši, ja cilvēkam ir nosliece uz izsitumiem vai viņš izmanto aktīvu kosmētiku. Bet, ja mājās kāds slimo, viņam ir ādas kairinājums vai novājināta imunitāte, dalīties ar tiem pašiem tekstilizstrādājumiem vispār nav laba doma. Tā nav pārspīlēta sterilitāte, bet vienkāršs veids, kā samazināt nevajadzīgu savstarpēju „apmaiņu”.

Vannas istabā atstāts priekšmets uzkrāj baktērijas ātrāk, nekā cilvēki iedomājasAttēls: Unsplash / Tim Matthews

Dvielis nav jāmazgā biežāk baiļu dēļ – tas jādara sirdsmieram

Dvielis nav jāmet veļas mašīnā pēc katra pieskāriena. Taču ir vērts vērot nevis kalendāru, bet tā stāvokli: vai pēc lietošanas tas izžūst, vai tam ir smaka, vai to izmanto viens cilvēks vai visa ģimene. Kopīgo roku dvieli ieteicams mainīt biežāk nekā personīgo, bet sejai vislabāk izmantot atsevišķu.

Pēc lietošanas dvieli vajadzētu pakārt pēc iespējas plašāk, neatstāt to satītu uz āķa un nebāzt virsū jau mitrai veļai. Ja vannas istaba ir slikti vēdināma, palīdz pēc dušas uz īsu brīdi atvērt durvis vai ieslēgt ventilāciju. Dažkārt vienkāršs papildu āķis vai platāks veļas žāvētājs mājās izdara vairāk nekā vēl viens smaržīgs mazgāšanas līdzeklis.

Mazgājot ir svarīgi vadīties pēc konkrētā auduma kopšanas etiķetes, nevis tikai pēc vēlmes visu izmazgāt pēc iespējas karstākā ūdenī. Labi izmazgātu dvieli pirms salocīšanas un ievietošanas skapī ieteicams pilnībā izžāvēt. Ja tas pastāvīgi paliek raupjš, slikti uzsūc ūdeni vai smaka atgriežas, tiklīdz tas kļūst mitrs, iespējams, ir pienācis laiks to nomainīt.

Vannas istabas kārtība sākas nevis ar plauktiņiem

Ir viegli aizrauties ar skaistiem ziepju traukiem, saskaņotiem trauciņiem vai jaunu vannas istabas paklājiņu, taču ikdienas tīrības sajūtu bieži nosaka pavisam nevis dekors. To nosaka priekšmeti, kuriem pieskaramies katru rītu un vakaru. Dvielis ir viens no tiem – tas atrodas tik tuvu ķermenim, ka tā kopšanu ir vērts uzskatīt nevis par sīkumu, bet par ierastu higiēnas sastāvdaļu.

Protams, nav nepieciešams pārvērst māju par laboratoriju un pastāvīgi uztraukties par katru ūdens pilienu. Vannas istaba ir paredzēta dzīvošanai, nevis tam, lai izskatītos sterila. Tomēr pastāv atšķirība starp dabisku ikdienu un ieradumu, kad tas pats mitrais audums nedēļām ceļo no vienām rokām pie citām tikai tāpēc, ka vēl „neizskatās slikti”.

Galu galā tīrs, sauss dvielis sniedz ne tikai kārtības sajūtu, bet arī nelielu rīta komfortu: pēc dušas nav jāskar auksts, sasmacis audums, bet viesim vannas istabā nav jāmin, kurš dvielis kam paredzēts. Dažkārt labāka pašsajūta mājās sākas ar ļoti vienkāršu jautājumu: vai priekšmets, ar kuru šodien slaukāties, vakar patiešām paspēja izžūt?

Vannas istabā pilnībā izvairīties no baktērijām nav iespējams, taču nav nepieciešams tām atstāt ērtāko vietu, kur apmesties, – mitru dvieli, kuru visi uzskatām par tīru tikai tāpēc, ka tas joprojām karājas savā vietā. Kad jūs pēdējo reizi mainījāt savus vannas istabas dvieļus nevis tāpēc, ka atcerējāties par mazgāšanu, bet gan tāpēc, ka padomājāt par sevi un savu ģimeni?