Ārā jau vēsāks, bet mājās joprojām smacīgs: vainīga nav tikai vēdināšana

Ārā jau vēsāks, bet mājās joprojām smacīgs: vainīga nav tikai vēdināšana

Ārā beidzot kļuvis svaigāks, vakarā pat gribas uzmest plecos džemperi, bet, ieejot mājās, sagaida tas pats smagais, siltais gaiss. Šķiet, logi ir atvērti, caurvējš radīts, bet telpā joprojām ir tik smacīgs, it kā karstuma vilnis nemaz nebūtu atkāpies.

Ja arī jums tā gadās, visticamāk, problēma nav tikai vēdināšanā. Mājokļi, īpaši vecākas daudzdzīvokļu mājas, dzīvokļi mansardā vai telpas ar lieliem logiem uz dienvidiem un rietumiem, var ilgāk saglabāt karstumu, nekā gribētos. Un, kad saprotat, kur šis siltums uzkrājas, kļūst skaidrāk, ko var izdarīt jau šodien un ko vērts risināt ilgākā termiņā.

Kāpēc mājās ir karsti, lai gan ārā temperatūra jau ir pazeminājusies

Pēc vairākām karstām dienām sasilst ne tikai gaiss telpā. Siltumu absorbē sienas, griesti, grīdas, mēbeles, paklāji, pat skapji un dīvāns, uz kura vakarā mēģināt atpūsties. Īpaši stipri sakarst jumts, augšējā stāva pārsegumi un tumšākas virsmas, uz kurām visu dienu spīd saule.

Tāpēc vakarā, atverot logus, var šķist, ka darāt visu pareizi, bet telpa joprojām neatdziest. Iekšā ieplūst vēsāks gaiss, taču pati ēka vēl kādu laiku „atdod” dienas laikā uzkrāto siltumu. Tas līdzinās sakarsušai cepeškrāsnij: pat pēc izslēgšanas tā vēl ilgi ir karsta.

Latvijā tas īpaši pazīstams tiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu māju augšējos stāvos, mansardos vai dzīvokļos, kuru logi vērsti uz dienvidiem vai rietumiem. Dienā saule sakarsē telpas, bet vakarā, kad gribas mieru un miegu, mājokļi vēl nav paspējuši atdzist.

Un te runa nav tikai par komfortu. Ja naktī telpā ir pārāk silti, ir grūtāk aizmigt, mēs biežāk grozāmies, pamostamies, bet no rīta jūtamies tā, it kā nebūtu atpūtušies. Pat ja cilvēks nav īpaši jutīgs pret karstumu, ilgstošs smacīgums mājās nemanāmi nogurdina: tas ietekmē garastāvokli, rada smaguma sajūtu galvā, miegainību un pacietības trūkumu.

Atveriet logus nevis tad, kad gribas, bet tad, kad ārā patiešām ir vēsāks

Lielākā kļūda karstuma laikā ir atvērt logus tikai tāpēc, ka mājās ir smacīgi. Tas šķiet loģiski: nav gaisa, jāielaiž svaigs. Bet, ja ārā tajā brīdī ir siltāks nekā telpā, jūs mājās ielaižat nevis svaigumu, bet vēl vienu karstuma vilni.

Labākais noteikums ir vienkāršs: vēdiniet tad, kad āra gaiss ir vēsāks par iekštelpu gaisu. Visbiežāk tas ir vēlu vakarā, naktī vai agri no rīta. Ja jums ir termometrs, pārbaudiet nevis pēc sajūtām, bet pēc skaitļiem. Dažkārt ārā šķiet svaigāks tikai vēja dēļ, bet temperatūra joprojām ir augsta.

Īsi pavērts logs šeit maz palīdzēs. Ja vien tas ir droši, visefektīvāk kādu laiku ir vēdināt ar caurvēju – atvērt logus dažādās dzīvokļa pusēs, lai gaiss kustētos cauri visam mājoklim. Pat vienkāršs caurvējš agri no rīta var dot lielāku labumu nekā visu dienu pavērts logs.

Dienā, kad saule karsē, logus labāk turēt aizvērtus. Tas izklausās dīvaini, jo telpā ir smacīgi, taču tā jūs pasargājat iekštelpas no vēl lielākas sakaršanas. Ja gribas gaisu, labāk uz īsu brīdi pavērt logu ēnas pusē, nevis karstākajā laikā atstāt visus logus plaši atvērtus.

Ļoti palīdz arī savlaicīga aptumšošana. Nevis tad, kad saule jau trīs stundas ir karsējusi telpu, bet no rīta, kamēr stikls un sienas vēl nav paspējuši sakarst. Izmantojiet visu, kas jums ir: rullo žalūzijas, žalūzijas, aizkarus, balkonu markīzes. Īpaši sargājiet dienvidu un rietumu logus, jo tie visbiežāk pārvērš dzīvojamo istabu vai guļamistabu par siltumnīcu.

Mazas ierīces un ikdienas paradumi nemanāmi pievieno vēl vairāk siltuma

Kad mājās jau ir 27 vai 28 grādi, pat sīkumi kļūst pamanāmi. Televizors, dators, cepeškrāsns, plīts virsma, žāvētājs, ieslēgtas lampas, lādētāji un gaidīšanas režīmā atstātas ierīces izdala siltumu. Viena ierīce varbūt nemainīs temperatūru visā telpā, bet, kad to ir daudz, atšķirība ir jūtama.

Karstās dienās ir vērts nedaudz mainīt dienas ritmu. Ja nepieciešams gatavot, labāk izvēlēties agrāku rītu vai vēlāku vakaru, nevis laiku, kad mājoklis jau tā ir sakarsis. Cepeškrāsns šādās dienās var būt īsts ienaidnieks – tā ne tikai izceps vakariņas, bet arī vēl vairāk sakarsēs virtuvi.

Arī mazgāšanu, žāvēšanu un gludināšanu labāk atlikt uz vēsāku dienas laiku. Ja ierīci neizmantojat, pilnībā to izslēdziet. Tas nav brīnums, bet smacīgā dienā katra grāda daļa kļūst svarīga.

Ventilators var ievērojami uzlabot pašsajūtu, jo kustīgs gaiss patīkamāk jūtams uz ādas. Tomēr tas neatdzesē telpu tā, kā to dara gaisa kondicionieris. Tas tikai palīdz ķermenim vieglāk panest karstumu. Vislabāk ventilators darbojas tad, kad naktī vai agri no rīta palīdz izplatīt ieplūstošo vēsāko gaisu.

Pārnēsājamie gaisa kondicionieri var palīdzēt, taču ar tiem jābūt uzmanīgiem. Ja karstā gaisa izplūdes šļūtene logā ir slikti ievietota, pa spraugām iekšā atgriežas siltais āra gaiss. Tad ierīce darbojas skaļi, patērē elektrību, bet rezultāts ir mazāks, nekā cerēts. Ja jau izmantojat šādu ierīci, parūpējieties par iespējami labāku loga hermetizāciju.

Ilgtermiņa risinājums sākas nevis telpā, bet ar pašu ēku

Ja jūsu mājoklis pārkarst katru vasaru, ar padomiem par vēdināšanu vien var nepietikt. Tad vērts jautāt ne tikai „kad atvērt logu”, bet arī „kāpēc mājoklis tik viegli sakarst”. Bieži atbilde slēpjas ēkas stāvoklī: jumtā, sienās, logos, izolācijā, aizsardzībā pret sauli un ventilācijā.

Ārējā aizsardzība pret sauli parasti ir efektīvāka par iekšējiem aizkariem, jo tā aptur saules starus vēl pirms tie iziet cauri stiklam. Kad saule jau iekļūst telpā, daļa siltuma paliek iekšpusē. Tāpēc ārējās žalūzijas, rullo žalūzijas, markīzes vai citi risinājumi var dot daudz lielāku efektu nekā tikai biezi aizkari.

Īpašniekiem vajadzētu pārbaudīt arī jumtu, īpaši, ja runa ir par augšējo stāvu vai privātmāju. Slikta jumta vai bēniņu izolācija vasarā var nozīmēt nepanesamu karstumu, bet ziemā – lielākus apkures rēķinus. Laba izolācija palīdz ne tikai aizturēt siltumu ziemā, bet arī lēnāk ielaist to vasarā.

Svarīgi nesteigties iegādāties pirmo pamanīto risinājumu. Jauni logi vien ne vienmēr atrisinās pārkaršanas problēmu, ja nav ēnojuma. Kondicionieris nodrošinās ātru atvieglojumu, bet nenovērsīs iemeslu, kāpēc mājoklis tik ātri uzkrāj siltumu. Vislabāk visu aplūkot kopumā: pa kurieni siltums iekļūst, kur tas uzkrājas un kā tas var izkļūt.

Ja plānojat nopietnākus darbus – logu nomaiņu, siltināšanu, jumta remontu, ārējo aizsardzību pret sauli vai ventilācijas risinājumus –, vispirms vērts noskaidrot iespējamā atbalsta pasākumus un prasības. Dažos gadījumos dokumenti jānokārto vēl pirms darbu pasūtīšanas, tāpēc labāk pārbaudīt visu laikus, nevis vēlāk nožēlot.

Karsts mājoklis pēc vēsa vakara nav zīme, ka jūs „neprotat vēdināt”. Bieži tas vienkārši parāda, kā jūsu mājoklis rīkojas ar siltumu. Vienu daļu varat kontrolēt paši – ar gudru vēdināšanu, ēnojumu, izslēgtām ierīcēm un mierīgāku dienas ritmu. Otra daļa ir atkarīga no ēkas, un to vērts risināt nevis steigā, bet pārdomāti.

Bet pagaidām sāciet ar vienkāršu lietu šovakar: pagaidiet, līdz ārā patiešām atdziest, plaši atveriet logus, radiet caurvēju un aptumšojiet telpas vēl pirms rīta saules. Dažkārt mājoklim, tāpat kā cilvēkam, nav vajadzīgs liels brīnums, bet gan daži pareizi paradumi, lai beidzot būtu vieglāk elpot.