Balkona iestiklošana daudzdzīvokļu mājā: vairāk siltuma mājās vai vēl viens konflikts ar kaimiņiem?
Rudenī atklātā balkonā ātri sakrājas lapas, putekļi nosēžas uz veļas, bet stiprāks vējš pa balkona durvīm ielaužas istabā. Vienam dzīvoklim iestiklota balkona šķiet vienkāršs sadzīves uzlabojums, taču daudzdzīvokļu mājā tas uzreiz kļūst par kopējās fasādes jautājumu. Tāpēc kaimiņi bieži strīdas nevis par stiklu, bet par tiesībām mainīt to, ko redz visa māja.
Aizvērts balkons nodrošina ne tikai mazāku vēju
Iestiklošanas atbalstītāju arguments ir ļoti ikdienišķs: pēc darbu pabeigšanas balkonu var izmantot lielāku gada daļu. Tajā var glabāt velosipēdu, bērnu ratiņus, kastes vai žāvēt veļu, nebaidoties no pēkšņa lietus. Dzīvokļos pie noslogotām ielām stikls arī aiztur daļu putekļu un mazina tiešos ielas trokšņus. Tā nav papildu dzīvojamā istaba, taču pārejas telpa starp dzīvokli un ārtelpu kļūst ievērojami sakoptāka.
Vēl viens motīvs ir siltuma sajūta. Iestiklota balkona veido papildu gaisa slāni pirms istabas loga un balkona durvīm. Saulainā, bet vējainā dienā tas var pamanāmi samazināt caurvēju, un istabā pie ārējās sienas ir mājīgāk. Tomēr ar iestiklošanu vien nevar atrisināt sliktu logu, nenoblīvētu durvju vai neiltinātu mājas sienu problēmas. Tie, kuri cer, ka apkures rēķini balkona stiklojuma dēļ krasi samazināsies, bieži vien vīlas.
Praktiskumam ir arī estētiskā puse. Kad mājas iedzīvotāji vienojas par vienādu konstrukciju, rāmju krāsu un montāžas principu, fasāde var izskatīties sakoptāka nekā iepriekš: vairs nav dažādu nojumju, paštaisītu aizsegu vai sarūsējušu režģu. Daļa renovējamo vai apsaimniekojamo māju tieši tā arī risina šo jautājumu – neaizliedz balkonu iestiklošanu, bet nosaka kopīgu modeli.
Kāpēc viens jauns rāmis var sadusmot visu kāpņu telpu
Kritiķi parasti neiebilst pret to, ka balkonā būtu mazāk vēja. Viņiem traucē tas, ka individuāls risinājums ietekmē mājas kopējo izskatu un konstrukcijas. Vienā stāvā parādās balts plastmasas rāmis, citā – tumša alumīnija rāmis, trešajā – bīdāmās sistēmas ar matētu stiklu. Pēc dažiem gadiem fasāde var izskatīties kā dažādu laikposmu un dažādu budžetu kolāža. Tas ir īpaši jutīgi mājās, kurās nesen veikta atjaunošana vai tiek plānoti fasādes darbi.
Ir arī mazāk pamanāmi jautājumi. Balkons nav noliktava, kuru bez sekām var pilnībā nošķirt no ārtelpas. Nepareizi izvēlēta vai uzstādīta sistēma var uzkrāt kondensātu, ierobežot dabisko ventilāciju un ļaut ūdenim iekļūt konstrukcijās. Ja pēc dažiem gadiem nepieciešams remontēt balkonu plātnes, margas vai fasādi, iestiklojuma konstrukcijas var nākties demontēt, pārvietot vai droši aizsargāt. Tad rodas jautājums, kas par to maksā un kurš atbild, ja montāžas laikā tiek bojātas mājas koplietošanas daļas.
Vēl viens spriedzes iemesls ir kārtība. Daudzdzīvokļu mājas fasāde un balkonu elementi parasti nav tikai konkrētā dzīvokļa īpašnieka darīšana, tāpēc pirms darbu pasūtīšanas jānoskaidro mājas biedrības vai apsaimniekotāja noteiktie nosacījumi, kopējais iedzīvotāju lēmums un tas, vai konkrētajam risinājumam nav nepieciešami papildu saskaņojumi. Kaimiņus bieži sadusmo nevis pati iestiklošana, bet situācija, kad par urbšanu, sastatnēm vai izmainīto fasādi viņi uzzina jau pēc montāžas.

Aptuvens aprēķins
Piemērs: pieņemsim, ka tiek iestiklots parasts aptuveni 3 metrus plats balkons, izvēlēta vidējas cenas bīdāmā sistēma, bet nelieli apdares darbi tiek iekļauti atsevišķi.
| Izdevumi | Aptuvenā summa |
|---|---|
| Vienkāršāka iestiklošanas konstrukcija ar montāžu | aptuveni 1 000–1 500 Eur |
| Stiprāka vai nestandarta sistēma | aptuveni 1 500–2 400 Eur |
| Ailu malu, palodzes, blīvēšanas apdare | aptuveni 200–600 Eur |
| Iespējamā kopējā summa | aptuveni 1 200–3 000 Eur |
Summa mainās atkarībā no balkona izmēra, stāva, konstrukcijas veida, rāmju krāsas, piekļuves sarežģītības un tā, vai pirms montāžas nepieciešams salabot margas un betona daļas. Lētākais piedāvājums ne vienmēr būs lētākais pēc dažām ziemām, ja sāks uzkrāties mitrums vai būs jāpārtaisa blīvējums.
Ērtības atmaksājas tikai tad, kad lēmums ir kopīgs
Iestiklošanai ir vislielākā jēga tur, kur māja jau ir noteikusi skaidrus noteikumus vai iedzīvotāji var vienoties par vienotu sistēmu. Tad cilvēks iegūst mierīgāku, tīrāku balkonu, bet kaimiņi – prognozējamu fasādes izskatu un mazāk pārsteigumu turpmāko remontdarbu laikā. Piesardzība ir pamatota, ja mājas balkoni ir sliktā stāvoklī, tiek gatavota renovācija, rodas šaubas par konstrukcijām vai arī ir vēlme ierīkot pilnīgi citādu risinājumu nekā tas, par kuru mājā jau panākta vienošanās. Šeit nav universālas atbildes: vienā mājā stiklojums būs kārtības sastāvdaļa, citā – pirmais solis uz ilgu strīdu.
Vai balkona ērtības ir iespējamo konfliktu ar biedrību un kaimiņiem vērtas?
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?


