Elektroenerģijas birža vai fiksēts plāns: ziemā viena kļūda rēķinu var palielināt vairāk, nekā šķiet

Rudenī daudzi sāk uz elektrību raudzīties pavisam citādi. Vasarā rēķins vēl ir paciešams, dienas ir garas, apkure nedarbojas, veļas mazgājamā mašīna vai trauku mazgājamā mašīna lielu atšķirību nerada. Bet, kad sākas tumšie vakari, elektriskais boileris darbojas biežāk, žāvētājs tiek darbināts vairākas reizes nedēļā, bet elektroauto tiek uzlādēts mājās, plāna izvēle vairs nav teorija, bet ļoti konkrēti eiro.

2026.–2027. gada ziema elektroenerģijas patērētājiem būs interesanta nevis tāpēc, ka visiem būtu jāsteidzas vienā virzienā. Gluži pretēji: vienam cilvēkam biržas plāns var ietaupīt naudu, citam tas vienkārši radīs papildu nervus. Savukārt fiksēts plāns vienam būs dārgāks miers, bet citam – gudra apdrošināšanās pret aukstiem un dārgiem vakariem.

Ko rāda 2026. gada tirgus?

2026. gada rudenī fiksētie elektroenerģijas plāni Lietuvā vairs nav tik lēti, kā daudzi vēlētos. Saskaņā ar Lietuvas Enerģētikas aģentūras datiem septembra vidū piedāvāto 12 mēnešu fiksētās cenas plānu vidējā cena vienas laika zonas lietotājiem bija aptuveni 0,309 Eur/kWh, bet 24 mēnešu fiksācijas cena – aptuveni 0,311 Eur/kWh. Tajā pašā laikā nefiksētās cenas plānu vidējā cena bija aptuveni 0,291 Eur/kWh, taču nedēļas laikā tā bija palielinājusies par 13,7 procentiem.

Tā arī ir visa dilemma. Birža kādā brīdī šķiet lētāka, taču tās cena mainās. Fiksēts plāns bieži izskatās dārgāks, bet par šo starpību cilvēks nopērk skaidrību: viņš zina, cik maksās par kilovatstundu vismaz dažus mēnešus vai gadus.

Vēl viens svarīgs aspekts – 2026. gadā palielinājās valsts regulētā elektroenerģijas cenas daļa, proti, pārvades pakalpojums. Vienas laika zonas “Standarta” plāna daļa palielinājās no 0,100 līdz 0,111 Eur/kWh, bet arī divu laika zonu dienas un nakts daļas pieauga. Tas nozīmē, ka pat tad, ja pati biržas cena dažkārt skaisti samazinās, gala rēķinā tik un tā paliek pastāvīgās sastāvdaļas, kas nav atkarīgas no biržas stundas.

Kad biržas plāns var atmaksāties?

Biržas plāns vislabāk darbojas tiem, kuri vismaz daļu patēriņa var pārcelt uz lētākām stundām. Šeit svarīgākais nav pats plāns, bet gan paradumi. Ja cilvēks visu dara tad, kad nepieciešams – žāvētāju ieslēdz vakarā, elektroauto uzlādē pēc darba, trauku mazgājamo mašīnu iedarbina pulksten 19, bet boileris ūdeni silda jebkurā laikā –, birža var kļūt par loteriju.

Pavisam cita situācija ir tad, ja mājās ir viedais skaitītājs, taimeri, lietotnes un cilvēks patiešām seko līdzi, kad elektrība ir lētāka. Elektroauto var uzlādēt naktī vai agri no rīta. Žāvētāju var ieslēgt nevis vakara maksimuma laikā. Boilerim var iestatīt tādu režīmu, lai tas vairāk darbotos lētākajās stundās. Trauku mazgājamā mašīna var mierīgi sākt darbu pēc pusnakts, nevis tad, kad visa Lietuva atgriežas no darba un ieslēdz plītis, televizorus, sildītājus un lādētājus.

Biržas plāns vislabāk piemērots tiem, kuriem ir lielāks, bet kontrolējams patēriņš. Piemēram, elektroauto, akumulējošais ūdens sildītājs, siltumsūknis ar grafiku, vieda mājas vadības sistēma vai vienkārši disciplīna pārbaudīt cenas. Šādā gadījumā cilvēks nevis vienkārši “sēž biržā”, bet aktīvi izmanto lētākās stundas.

Kad fiksēts plāns ir gudrāka izvēle?

Fiksēts plāns īpaši pievilcīgs ir tiem, kuri nevēlas katru dienu domāt par elektroenerģijas cenām. Ja ģimene patērē diezgan daudz elektrības, bet nevar pārcelt patēriņu uz nakti vai nedēļas nogali, fiksēta cena var būt vienkāršāks un drošāks risinājums. Tas ir aktuāli cilvēkiem, kuri strādā parastā grafikā, lielāko daļu enerģijas izmanto vakaros un kuriem nav iespēju elastīgi plānot mājsaimniecības darbus.

Fiksēta cena var būt noderīga arī mājokļiem, kuros elektrība ir saistīta ar apkuri. Ja ziemā tiek izmantots siltumsūknis, elektriskā grīdas apkure, boileris vai papildu elektriskie radiatori, aukstajā laikā izmaksas var ievērojami palielināties. Šādā gadījumā dārga nedēļa biržā var iesist diezgan sāpīgi. Fiksēts plāns šeit darbojas kā aizsardzība: varbūt tas ne vienmēr ir lētākais, taču ir skaidrs, cik maksās katra kilovatstunda.

Vēl viena grupa ir vecāka gadagājuma cilvēki, iedzīvotāji, kuri patērē maz elektrības, vai tie, kuriem vissvarīgākais ir stabils rēķins. Ja mēnesī tiek patērētas 100–150 kWh, starpība starp plāniem bieži vien ir daži eiro. Šādā gadījumā nav vērts dzīvot spriedzē katras biržas stundas dēļ. Turklāt mazaizsargātiem un maz elektrības patērējošiem iedzīvotājiem var būt atsevišķi sabiedriskās piegādes nosacījumi, bet 2027. gada pirmajā pusgadā mazaizsargātajiem lietotājiem tiek piedāvāts arī turpmāk piemērot zemāku sabiedriskās elektroenerģijas cenu.

Elektroenerģijas skaitītājsAttēls: Ilustratīvs attēls

Vienkāršs aprēķins: kur pazūd nauda?

Ja salīdzinātu tikai pēc septembra vidus cenām, biržas plāns tajā laikā izskatījās par aptuveni 1,8 centiem par kWh lētāks nekā 12 mēnešu fiksētais plāns. Starpība nav milzīga, taču, patēriņam pieaugot, tā jau ir pamanāma.

Taču tā ir tikai mierīga situācija, kad biržas plāna vidējā cena saglabājas tuvu fiksētajai cenai. Ziemā svarīgākais jautājums nav tas, vai vienu nedēļu biržā elektrība ir lētāka. Jautājums ir – kas notiks sala, vāja vēja un liela patēriņa periodos. Šādās dienās biržas cena var strauji pieaugt, īpaši vakara stundās.

Ja biržas plāna mēneša vidējā cena ziemā pieaugtu līdz 0,36 Eur/kWh, bet fiksētais plāns paliktu aptuveni 0,309 Eur/kWh līmenī, mājsaimniecība, kas patērē 500 kWh, mēnesī pārmaksātu aptuveni 25,50 Eur. Ja patēriņš sasniegtu 900 kWh, starpība jau būtu aptuveni 45,90 Eur. Tā nav niecīga summa, īpaši, ja šādi mēneši atkārtotos vairākas reizes.

Tātad ko izvēlēties 2026.–2027. gada ziemai?

Ja patērējat maz elektrības, jums nav elektroauto, māju neapsildāt ar elektrību un nevēlaties katru dienu skatīties cenu grafikus, fiksēts plāns vai vienkāršs stabils tarifs var būt ērtāka izvēle. Šeit lielākais ieguvums ir miers, nevis mēģinājums ietaupīt dažus eiro.

Ja jums ir elektroauto, boileris, žāvētājs, trauku mazgājamā mašīna, siltumsūknis un varat vismaz daļu patēriņa pārcelt uz lētākām stundām, biržas plāns kļūst daudz interesantāks. Taču tikai ar vienu nosacījumu: tā priekšrocības ir patiešām jāizmanto. Ar vienkāršu biržas plāna izvēli nepietiek. Ir jāuzlādē, jāapsilda, jāmazgā un jāžāvē tad, kad elektrība ir lētāka.

Ja māja tiek apsildīta ar elektrību, bet patēriņu gandrīz nav iespējams kontrolēt, fiksēts plāns var būt drošāks. Ja siltumsūknis ir vieds, ir akumulācijas tvertne, saules elektrostacija, akumulators vai iespēja iepriekš sasildīt māju lētākajās stundās, biržas plāns var atmaksāties vairāk.

Svarīgākais noteikums ir vienkāršs: biržas plāns ziemā atmaksājas nevis tiem, kuri cer uz brīnumu, bet tiem, kuri var mainīt patēriņa laiku. Fiksēts plāns atmaksājas tiem, kuri vēlas skaidru rēķinu un nevēlas, lai viena auksta nedēļa sabojātu visa mēneša budžetu.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!