Čemodānā atkal puse lietu palika neizmantota: kā sakravāt mantas tā, lai nevilktu māju sev līdzi
Uz viesnīcas gultas guļ atvērts čemodāns, un tajā – gandrīz kārtīgi salikti krekli, otrs apavu pāris, divi džemperi un “varbūt noderēs” kleita, kas tā arī neieraudzīja dienas gaismu. Atgriežoties mājās, sākas mazāk romantiskā ceļojuma daļa: jāmazgā ne tikai valkātās drēbes, bet arī tās, kas visu nedēļu vienkārši braukāja turp un atpakaļ.
Šī sajūta ir pazīstama daudziem. Pirms došanās ceļā šķiet, ka jābūt gatavam visam: lietum, karstumam, negaidītām vakariņām, garai pastaigai, varbūt pat tam vienam vakaram, kad pēkšņi gribēsies izskatīties citādi nekā parasti. Taču čemodāns nav mājas rezerves istaba, lai gan dažkārt mēs mēģinām to sapakot tieši tā.
Pārāk daudz mantu ceļojumā maksā ne tikai plecu sāpes vai papildu maksu lidostā. Smags čemodāns jāvelk pa kāpnēm, jāceļ automašīnas bagāžniekā, jāiespiež viesnīcas skapī un katru rītu jāizrakņā, meklējot vienu vienkāršu kreklu. Ceļojumam vajadzētu atbrīvot galvu, nevis atgādināt par pārcelšanos uz citu pilsētu.
Kāpēc pirms ceļojuma pēkšņi šķiet, ka vajadzēs visu
Visbiežāk mēs pārpildām čemodānu nevis tāpēc, ka neprotam saskaitīt kreklus. Problēma sākas ar satraukumu: ja nu kļūs vēsāks, ja nu līs, ja nu uzaicinās uz vietu, kur sporta apavos neiesi? Katra papildu manta šķiet kā neliela apdrošināšana pret neērtībām, tikai beigās šo apdrošināšanu sakrājas tik daudz, ka rāvējslēdzējs sāk aizstāvēt savas tiesības.
Īpaši viegli pārspīlēt ir, dodoties ceļā ar bērniem. Vecāki zina, ka viena izlieta saldējuma porcija vai peļķe minūtes laikā var iznīcināt kārtīgo dienas plānu, tāpēc ieliek vairākus papildu komplektus. Tomēr arī šeit vērts nošķirt to, kas patiešām nepieciešams, no tā, kas čemodānā nonāk tikai tāpēc, ka mājas skapī vēl bija vieta.
Senioriem biežāk svarīga ir drošības sajūta: ērti apavi, siltāka kārta, nepieciešamie medikamenti, rezerves brilles. Strādājošie, kuri ceļojumu apvieno ar darbu, pievieno datoru, lādētājus, dokumentus un apģērbu “kārtīgai tikšanās reizei”. Atšķirīgās vajadzības ir īstas, taču noteikums visiem ir līdzīgs: mantai ceļojumā ir jābūt skaidram mērķim, nevis tikai miglainai iespējai, ka tā kādreiz noderēs.
Viens vakars, trīs džemperi un neviens izvēlēts
Biežs ceļojuma stāsts sākas vakarā pirms došanās ceļā. Uz gultas sākumā nonāk vairāki saskanīgi apģērba gabali, pēc tam tiem pievienojas vēl vienas bikses, jo pirmās “varbūt būs neērtas”, bet pēc tām – cits džemperis, jo vakari taču var būt vēsi. Beigās cilvēks dodas prom ar trim līdzīgiem variantiem, lai gan visu ceļojumu valkā to vienu, kurā jutās vislabāk jau mājās.
Kad drēbes savā starpā nesaskan, to vajag vairāk. Viens krekls der tikai pie vienām biksēm, vieni apavi – tikai pie vienas kleitas, bet jaka nez kāpēc sader tikai ar noskaņojumu, kas ceļojumā tā arī neiestājas. Tāpēc gudrāk izvēlēties nelielu krāsu un apģērbu sistēmu: dažas apakšdaļas, vairākus augšdaļas apģērbus un vienu siltāku kārtu, ko var kombinēt savā starpā.
Pirms likt kādu mantu čemodānā, vērts sev mierīgi atbildēt: ar ko es to vilkšu un kurā dienā? Ja atbilde sākas ar vārdiem “nu, varbūt”, šī manta, visticamāk, var palikt mājās. Tas nav aizliegums ģērbties skaisti – drīzāk veids, kā ceļojumā iegūt mazāk izvēļu, bet vairāk tādu, kas patiešām darbojas.

Plānojiet nevis dienu skaitu, bet reālo ceļojuma ritmu
Septiņu dienu izbrauciens ne vienmēr nozīmē septiņus atšķirīgus apģērba komplektus. Ceļojumos cilvēki bieži staigā vairāk, ēd vienkāršāk, ātrāk nosmērē vienas drēbes, bet citas vispār neizņem. Vispirms vērts paskatīties uz maršrutu: vai tā būs pilsēta, piekraste, pārgājieni, radinieku apmeklējums vai varbūt vairāki dažādi apstāšanās punkti?
Tad sakravājiet nevis “no visa pa druskai”, bet atbilstoši aktivitātēm. Ērti apavi garām pastaigām bieži ir svarīgāki par trešo pāri, kas paredzēts tikai fotogrāfijai. Viens kārtīgāks tērps var glābt vakariņas vai negaidītu iespēju, taču pieci šādi tērpi parasti tikai aizņem vietu.
Vispraktiskāk ir apģērbu pielaikot vēl pirms ceļojuma un salikt jau gatavus komplektus, nevis atsevišķas cerības. Tā ātri kļūst skaidrs, ka divas blūzes ir gandrīz vienādas, bet vienas bikses der pie puses no visiem pieejamajiem augšdaļas apģērbiem. Turklāt ceļojumos var izmazgāt sīkas lietas, bet daudzviet nepieciešamības gadījumā iespējams nopirkt vienkāršus līdzekļus – zobu pasta vai krēms nav jāved līdzi tā, it kā tuvākais veikals atrastos aiz trīs valstu robežām.
Vieglāks čemodāns nenozīmē sliktāku ceļojumu
Mazāka bagāža mājās prasa mazliet vairāk lēmumu, taču par to ceļojumā to paliek mazāk. Vairs nav katru rītu jārokas starp saspiestām drēbēm un jādomā, kāpēc paņēmāt līdzi mantu, ko neesat valkājuši kopš pagājušās vasaras. Atliek vairāk vietas tam, kā dēļ vispār devāties prom: pilsētai, cilvēkiem, atpūtai vai vienkārši lēnam rītam bez modinātāja.
Arī ceļojumu pakalpojumu biznesam te ir sava loma. Kad bagāžas noteikumi ir sarežģīti un par katru papildu kilogramu jāmaksā, cilvēki mēģina visu ietilpināt vienā somā un tikai vēl vairāk satraucas. Taču arī ar lielu čemodānu vērts nezaudēt mēra sajūtu: vairāk vietas nav aicinājums aizpildīt to līdz pēdējam stūrītim.
Pirms aizverat čemodānu, veiciet vienkāršu pārbaudi – izņemiet dažas mantas, par kurām šaubāties, un atstājiet tās uz gultas līdz rītam. Ja no rīta tās nepietrūkst, neņemiet līdzi. Visbiežāk, dodoties prom, par vissvarīgākajām izrādās nevis tās drēbes, par kurām ilgi domājāt, bet pase, tālrunis, ērti apavi un miers, ka nekas nebūs jāvelk cauri pusei lidostas.
Labs čemodāns nav tas, kurā ietilpst visa dzīve. Labs čemodāns ir tas, ko varat pacelt ar vienu roku un no kura, atgriežoties mājās, neizvelkat pusi no mājās tā arī nepiepildītajiem plāniem.
Komentāri
Uzrakstīt komentāru
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Esiet pirmais un sāciet diskusiju.