Izvēlieties piemērotu vietu un pamudiniet ar kārumiem: kaķis ātrāk iemīļos skrāpi

Jauns skrāpis stāv istabas stūrī, vēl smaržo pēc veikala, bet kaķis uz to skatās tā, it kā mājās būtu parādījusies pilnīgi nevajadzīga mēbele. Toties pēc dažām minūtēm tas jau asina nagus pret dīvāna roku balstu, paklāju vai iecienīto krēslu. Saimnieks dusmojas, kaķis nesaprot, par ko, bet skrāpis turpina vākt putekļus.

Šāda situācija ir bieža nevis tāpēc, ka kaķis būtu „spītīgs” vai skrāpis noteikti būtu slikts. Kaķis vietu nagu asināšanai izvēlas ļoti praktiski: tai jābūt ērtai, stabilai, labi redzamai un bieži saistītai ar tā ieradumiem. Ja jaunais priekšmets tiek novietots tur, kur dzīvnieks gandrīz nekad neuzturas, ar skaista modeļa iegādi vien parasti nepietiek.

Labā ziņa ir tā, ka kaķis nav jāspiež vai jāsoda. Daudz ātrāk iedarbojas cits ceļš: saprast, kur un kā tas labprāt skrāpē, un jauno ieradumu saistīt ar patīkamu atlīdzību. Piemērota vieta un daži īstajā brīdī piedāvāti kārumi dažkārt maina vairāk nekā dārgs, bet kaķim neērts skrāpis.

Skrāpim jāatrodas tur, kur kaķis jau dzīvo

Cilvēkam šķiet loģiski skrāpi nobīdīt brīvā stūrī: lai tas netraucētu pārvietoties, iederētos interjerā un neatrastos pašā viesistabas vidū. Kaķis uz to raugās citādi. Tas bieži asina nagus pēc pamošanās, atgriežoties no citas istabas, izdzirdot pie durvīm cilvēku vai vēloties iezīmēt vietu, kurā ģimene pastāvīgi uzturas.

Tāpēc vairākas dienas ir vērts vienkārši vērot, kuru dīvānu, durvju stenderi vai paklāja malu tas izvēlas. Ja kaķis atkal un atkal atgriežas pie vienas mēbeles, sākumā skrāpi vislabāk novietot pavisam blakus tai, pat ja šāds risinājums nav ideāls interjeram. Kad jaunais priekšmets būs pieņemts, to vēlāk var pamazām pārvietot, nevis uzreiz aiznest uz tālu istabas stūri.

Svarīgs ir arī pats skrāpēšanas veids. Kaķis, kas skrāpē dīvāna vertikālo sānu, visticamāk, novērtēs augstu, stabilu vertikālu skrāpi, pret kuru var atbalstīties ar visu ķermeni un izstaipīties. Ja tas kasa paklāju vai guļot skrāpē horizontāli, lieti noderēs stingra horizontāla virsma. Viens mazs, ļodzīgs stabiņš kaķim var šķist nevis ērts rīks, bet nestabils priekšmets, kuram labāk nepieskarties.

Mājās, kurās dzīvo vairāk nekā viens kaķis, ir vēl kāda nianse. Viens skrāpis priekšnamā var kļūt nevis par izvēli, bet par teritoriju, ko sargā otrs kaķis. Tāpēc vairāki skrāpēšanas laukumi dažādās mājas vietās samazina konkurenci un ļauj katram kaķim izvēlēties drošāku vietu.

Izvēlieties piemērotu vietu un pamudiniet ar kārumiem: kaķis ātrāk iemīļos skrāpiAttēls: Unsplash / Sandra-Beatrice Molnar

Kārums iedarbojas tad, kad kaķis saprot, par ko to saņem

Kad skrāpis jau ir novietots piemērotā vietā, vissvarīgākais ir saistīt to ar labām sajūtām. Kaķi var ieinteresēt ar īsu rotaļu pie skrāpja: pamāt ar rotaļlietu tā, lai tas pats uzliktu ķepas uz virsmas, vai arī augšpusē atstāt iemīļotu rotaļlietu. Tiklīdz tas sāk skrāpēt, mierīgi paslavējiet un uzreiz iedodiet mazu kārumu.

Atlīdzība jāsniedz tajā pašā mirklī, nevis pēc dažām minūtēm, kad kaķis jau ir aizgājis pie bļodiņas vai apgūlies uz palodzes. Tad tam skaidrāk veidojas saikne: pieskāros skrāpim, izmantoju to, un notika kaut kas patīkams. Ilgi treniņi nav vajadzīgi – dažas īsas, veiksmīgas reizes dienā bieži ir noderīgākas nekā neatlaidīga kaķa aizvešana pie skrāpja.

Šeit labāk der mazi gabaliņi nekā liela porcija. Kaķim nevajadzētu pārēsties tikai tāpēc, ka tas apgūst jaunu ieradumu, jo īpaši, ja tam ir nosliece pieņemties svarā. Kad kārums kļūst tikai par pamudinājumu, nevis papildu maltīti, šī metode paliek patīkama gan kaķim, gan saimniekam.

Var izmantot arī citas atlīdzības, ja ēdiens kaķim nav lielākā motivācija. Vienam vairāk patiks daži makšķerītes rotaļlietas mājieni, citam – mierīga samīļošana vai iespēja uzlēkt iecienītā, augstākā vietā. Būtība ir vienkārša: skrāpim jāsāk nozīmēt nevis aizliegumu skrāpēt dīvānu, bet gan vietu, kurā kaķis jūtas labi.

Dīvāna glābšana nesākas ar rājienu

Pamanot kaķi pie dīvāna roku balsta, gribas pacelt balsi vai aiznest to pie jaunā skrāpja. Tomēr rāšana bieži iemāca tikai vienu – cilvēka klātbūtnē skrāpēt nav droši. Kaķis var pagaidīt, līdz paliks viens, bet mēbele turpinās ciest, jo dabiskā vajadzība nekur nepazūd.

Daudz iedarbīgāk ir uz laiku padarīt iecienīto mēbeles vietu mazāk pievilcīgu un vienlaikus blakus atstāt skaidru alternatīvu. Apdraudēto stūri var apsegt, bet skrāpi novietot tā, lai tas būtu pirmais priekšmets, ko kaķis ierauga, pieejot klāt. Kad tas izvēlas piemērotu vietu, atlīdzībai jābūt konsekventai, īpaši pirmajās nedēļās.

Ģimenei ar maziem bērniem tas dažkārt nozīmē arī kopīgu vienošanos. Ja viens cilvēks kaķi rāj, otrs smejas, bet trešais dažreiz pats paceļ to un noliek uz skrāpja, dzīvnieks saņem pretrunīgus signālus. Mierīga un vienāda visu cilvēku rīcība ļauj apgūt jauno noteikumu bez spriedzes.

Arī pats skrāpis nav mūžīgs pirkums. Ja tas ir nolietojies, diegi karājas, pamatne ļodzās vai virsma kaķim ir nepatīkama, tas dabiski atgriezīsies pie dīvāna, kas stāv stingri un droši. Dažkārt problēma slēpjas nevis kaķa uzvedībā, bet tajā, ka piedāvātā izvēle vairs neatbilst tā vajadzībām.

Kaķis nesargā dīvāna roku balstu aiz spīta un nemēģina sodīt saimnieku par jauno pirkumu. Tas vienkārši izvēlas vietu, kurā ir ērti izstaipīties, atstāt savu smaržu un rūpēties par nagiem. Kad skrāpis parādās tieši tur, kur norisinās tā ikdienas dzīve, bet pirmie mēģinājumi tiek pavadīti ar patīkamu pamudinājumu, mājās paliek mazāk dusmu gan cilvēkam, gan kaķim.