Kā droši pagarināt vadu mājās: vienkāršs veids, kā izvairīties no īssavienojumiem

Aiz skapīša jau guļ satīts televizora vads, putekļsūcējs nesasniedz otru istabu, bet vienīgā rozete atrodas aiz dīvāna. Tad roka pati stiepjas pēc veca pagarinātāja, vēl viena sadalītāja vai atvilktnē atrasta vada ar nedaudz nomelnējušu kontaktdakšu. Šķiet, atliek tikai ātri savienot, un problēma ir atrisināta.

Tomēr tieši šādi „tikai šim vakaram“ risinājumi mājās dažkārt beidzas ar izsistu automātslēdzi, apsvilušu kontaktdakšu vai asu plastmasas smaku. Droši pagarināt vadu patiešām nav sarežģīti, taču vissvarīgāk ir saprast vienu lietu: pagarinātājs nav universāla atbilde visām ierīcēm un visām situācijām.

Vienkāršs drošības princips skan gandrīz pārāk ikdienišķi – izmantot piemērotu, nebojātu pagarinātāju un to nepārslogot. Tomēr kļūdas visbiežāk rodas nevis tāpēc, ka cilvēks nezina, kas ir rozete, bet gan tāpēc, ka steidzas, nevēlas pārbīdīt mēbeles vai uzskata, ka viena papildu ierīce „jau noteikti neko nemainīs“.

Viena brīva rozete ātri pārvēršas par piecām ierīcēm

Bieža situācija sākas nevainīgi: pagarinātājam tiek pievienots tālruņa lādētājs un galda lampa. Vēlāk parādās dators, maršrutētājs, televizors, bet ziemā – arī elektriskais sildītājs. Pats pagarinātājs no ārpuses var izskatīties kārtīgs, taču tā slodze jau ir pavisam citāda nekā tad, kad tas tika izmantots tikai lampai.

Vislielāko risku rada jaudīgas siltumu ražojošas ierīces: sildītāji, elektriskās tējkannas, tosteri, gludekļi, elektriskās plītis, daži karstā gaisa friteri. Tām nepieciešama liela elektriskā jauda, tāpēc to pievienošana vienkāršam sadalītājam kopā ar citām ierīcēm ir slikts risinājums. Vads un kontakti var sakarst, turklāt siltums bieži vispirms uzkrājas tur, kur cilvēks to neredz: zem paklāja, aiz mēbeles vai saspiestā vadu mudžeklī.

Īssavienojums ne vienmēr rodas pēkšņi un ar dzirkstelēm. Dažkārt pirmais signāls ir silta kontaktdakša, mirgojoša lampiņa, sprakšķēšana, ieslēdzot ierīci, vai apsvilušas plastmasas smaka. Šādos gadījumos nevajag mēģināt „vēlreiz iespraust ciešāk“. Ierīce ir jāizslēdz, jāizrauj no rozetes un pagarinātāju vai vadu vairs nedrīkst lietot, kamēr nav skaidrs, kas ar to noticis.

Drošākais risinājums nav vads pie vada

Ja ierīces vads ir pārāk īss, visdrošāk izvēlēties vienu kārtīgu, šim darbam paredzētu pagarinātāju ar nebojātu kontaktdakšu, rozetēm un pietiekama garuma kabeli. Tam jābūt paredzētam lietošanai mājās un jāatbilst tās ierīces vajadzībām, kuru plānojat pievienot. Pagarināt vadu pašrocīgi – ar kailiem savienotiem galiem, izolācijas lenti vai nejaušiem savienojumiem – mājās nevajadzētu.

Īpaši svarīgi ir nepievienot vienu pagarinātāju otram. Šāda ķēde vilina, kad rozete atrodas tālu, bet mēbeles pārbīdīt negribas, tomēr katrs papildu savienojums nozīmē vairāk kontaktu, kas var atbrīvoties, sakarst vai tikt nejauši bojāti. Turklāt gara vadu virkne viegli aizķeras aiz kājām, to var paraut bērns, mājdzīvnieks vai putekļsūcēja birste.

Ja vads tiek klāts pāri grīdai, to nedrīkst saspiest ar durvīm, mēbeļu kājām vai pārklāt ar biezu paklāju. Saspiesta vada izolācija ar laiku var saplaisāt, bet bojājumu cilvēks bieži nepamana, kamēr problēma jau nav jūtama caur pārkarsušu kontaktu vai pazudušu elektrību. Vadu labāk novietot atklātākā vietā, gar sienu, bet, ja risinājums nepieciešams pastāvīgi, ir vērts apsvērt papildu rozetes ierīkošanu, ko veic kvalificēts elektriķis.

Kā droši pagarināt vadu mājās: vienkāršs veids, kā izvairīties no īssavienojumiemAttēls: Pexels / Markus Spiske

Ģimenei, senioram un cilvēkam, kas strādā mājās, risks izskatās atšķirīgi

Ģimene ar maziem bērniem biežāk saskaras ne tikai ar pārslodzi, bet arī ar ziņkārīgām rociņām. Uz grīdas atstāts sadalītājs var kļūt par rotaļlietu, bet nokarājies vads – par priekšmetu, aiz kura ērti paraut. Šādā gadījumā jāparūpējas, lai rozetes nebūtu viegli aizsniedzamas un vadi neatrastos vietās, kur bērni spēlējas vai pastāvīgi skraida.

Senioram briesmas dažkārt slēpjas pavisam citur: ierīce tiek pievienota tur, kur to ir ērtāk aizsniegt, bet vads tiek novilkts pāri ejai. Viens neuzmanīgs solis var beigties ar kritienu. Tāpēc pagarinātāju ir vērts izvēlēties ne tikai pēc cenas vai rozešu skaita, bet arī pēc tā, vai tas palīdzēs izvairīties no šķēršļiem mājās, nevis radīs jaunu.

Cilvēki, kas strādā no mājām, bieži ap darba galdu sakrāj daudz aprīkojuma: datoru, ekrānu, printeri, lādētājus, lampu. Šādai vietai labāk paredzēt kvalitatīvu sadalītāju un regulāri pārbaudīt, vai tā vads nav nospriegots, satīts vai saspiests. Kārtīga darba vieta nav tikai estētikas jautājums – tā ļauj laikus pamanīt bojājumu, pirms tas kļuvis par nopietnāku problēmu.

Ne katra problēma nozīmē neuzmanīgu cilvēku

Ir viegli pateikt, ka pietiek nopirkt labu pagarinātāju, taču mājokļa plānojums ne vienmēr ir ērts. Vecos mājokļos rozešu var būt par maz, un tās var būt ierīkotas ne tur, kur šodien atrodas televizors vai darba galds. Īrētā dzīvoklī cilvēks turklāt nevar brīvi mainīt elektroinstalāciju, tāpēc pagaidu risinājums bieži kļūst par pastāvīgu.

Otra problēma ir lēti, nolietoti vai neskaidras izcelsmes izstrādājumi. No pirmā acu uzmetiena visi pagarinātāji izskatās līdzīgi, taču nekvalitatīvi kontakti var ātrāk atbrīvoties un sakarst. Pērkot ir vērts izvēlēties izturīgu izstrādājumu, neņemt saplaisājušu vai ļoti vieglu sadalītāju tikai tāpēc, ka tas maksā mazāk, bet vecu sadalītāju, kas sācis sakarst vai dzirksteļot, nekavējoties nomainīt.

Ja rozešu pastāvīgi trūkst, izsit automātslēdzi vai jums ir aizdomas, ka mājas elektroinstalācija ir veca un neuzticama, problēma vairs nav tikai pārāk īsa vada jautājums. Šeit visdrošāk ir nevis eksperimentēt, bet vērsties pie kvalificēta elektriķa. Papildu pienācīgi ierīkota rozete maksā mazāk nervu nekā pastāvīga dzīvošana starp sadalītājiem un bailes, ka atkal kaut kas sāks sakarst.

Mājas elektrība visbiežāk neprasa varonīgus risinājumus. Tā prasa nelielu disciplīnu: vienu piemērotu pagarinātāju vadu ķēdes vietā, brīvu vietu ap kontaktiem un uzmanību pirmajām bojājuma pazīmēm. Kad rozete vairs nekļūst par kompromisu starp ērtumu un drošību, mājās paliek ne tikai mazāk aizkaitinājuma, bet arī mazāks reāls ugunsgrēka risks.