Kaimiņi pirms apkures sezonas salaboja durvju spraugas: rēķini samazinājās bez jauna katla
Rudenī daudzdzīvokļu nama kāpņu telpā visbiežāk runā par vienu un to pašu: vai arī šogad būs auksti, cik maksās apkure un kāpēc radiators pie loga ir karsts, bet priekšnamā joprojām jūtams nepatīkams caurvējš. Vieni domā par jaunu katlu vai logu nomaiņu, citi samierinās un vienkārši uzvelk biezākas zeķes. Tomēr vairāki kaimiņi pirms sezonas sākuma pievērsa uzmanību daudz vienkāršākai vietai – durvju spraugām.
Viņi nesāka dārgu remontu, neārdīja sienas un nemainīja apkures sistēmu. Viņi vienkārši salaboja durvis, pa kurām mājoklī nemanāmi iekļuva auksts gaiss, bet siltums izplūda kāpņu telpē vai ārā. Kad sākās aukstākas dienas, atšķirība bija jūtama ne tikai stāvot pie durvīm, bet arī atverot rēķinu.
Šāds sīkums bieži šķiet pārāk nenozīmīgs, lai tam pievērstu uzmanību. Galu galā sprauga zem durvīm ir tikai dažus milimetrus plata, bet vecais blīvējums – tikai plāna gumijas josla. Tomēr tieši no šādām ikdienišķām „nekas īpašs“ vietām mājoklī veidojas pastāvīgs siltuma zudums.
Aukstums mājoklī bieži ienāk nevis pa logu
Cilvēks parasti vispirms vaino logus. Pie tiem redzams kondensāts, jūtams vēsāks stikls, bet vecāki rāmji uzreiz rada aizdomas. Tomēr ieejas durvis, īpaši dzīvoklī, kur tās robežojas ar vēsu kāpņu telpu, var būt ne mazāk svarīgas.
Ja durvis nav hermētiskas, aukstais gaiss iekļūst iekšā nevis ar vienu spēcīgu brāzmu, bet nepārtraukti. Tas slīd pa apakšu, gar sāniem, ap slēdzeni vai nolietotu blīvi. Tad mājoklī rodas tā pazīstamā sajūta: radiatori darbojas, bet priekšnamā tik un tā negribas ilgāk uzturēties.
Lielākā neērtība ir tā, ka apkure uz šādu zudumu reaģē savā veidā. Lai uzturētu ierasto temperatūru, siltums tiek ražots un atdots nepārtraukti, lai gan daļa no tā uzreiz aizplūst pa nehermētisko vietu. Galu galā cilvēks maksā nevis par mājīgumu, bet par mēģinājumu sasildīt kāpņu telpu.
Ne katra sprauga ir redzama no pirmā acu uzmetiena
Problēma bieži kļūst pamanāma vakarā, kad mājoklī ir kluss, bet aiz durvīm – vēss. Pieliekot roku pie durvju malas vai apakšas, var sajust vieglu gaisa kustību. Vēl viena vienkārša pazīme – pie durvīm putekļi uzkrājas ātrāk, viegla papīra lapiņa kustas vai koridorā vienmēr ir vēsāks nekā citās telpās.
Īpaši daudz liecina durvju aizvēršanās. Ja tās ir spēcīgi jāpievelk, tās ļodzās durvju kārbā, aizvērtas nevienmērīgi pieguļ vai slēdzene darbojas tikai tad, ja durvis piespiež ar plecu, hermētiskums, visticamāk, vairs nav tāds, kādam tam vajadzētu būt. Dažkārt problēma nav pašās durvīs, bet gan nosēdušās eņģēs, deformētā rāmī vai nolietotā blīvē.
Ģimenei ar maziem bērniem tas nozīmē vēsāku grīdu priekšnamā un pastāvīgu vēlmi paaugstināt apkures temperatūru. Senioram caurvējš var būt vienkārši nepatīkams un radīt satraukumu, īpaši, ja mājoklī ir grūti uzturēt vienmērīgu siltumu. Strādājošs cilvēks bieži pamana tikai sekas – vakarā atgriežas it kā siltā, bet nemājīgā dzīvoklī.
Daži vienkārši darbi dažkārt maina vairāk, nekā šķiet
Sākt vērts ar blīvējuma lentēm. Ja vecā gumija ir sacietējusi, saplaisājusi vai vietām atlīmējusies, tā vairs nepilda savu funkciju. Jauno blīvējumu svarīgi izvēlēties atbilstoši spraugas izmēram: pārāk plāns nepasargās no gaisa, bet pārāk biezs traucēs normāli aizvērt durvis.
Bieži sastopama vieta ir sprauga zem durvīm. To var samazināt īpašs apakšējais blīvējums vai durvju birste, tomēr risinājumam nevajadzētu traucēt ventilācijai tur, kur tā ir nepieciešama. Ja rodas šaubas, labāk vispirms noskaidrot, no kurienes tieši pūš, nevis akli aizlīmēt katru spraugu.
Ja durvis ir šķības vai nosēdušās, ar lentēm vien var nepietikt. Tad vērts noregulēt eņģes, pārbaudīt slēdzeni un apskatīties, vai durvju vērtne vienmērīgi piespiežas pie kārbas. Tas ir neliels darbs, bet bieži vien tas atjauno durvju funkciju, kas tām bija jāveic jau no sākuma – atdalīt mājokļa siltumu no vēsākās telpas otrpus tām.
Ņemt vērā sākas nevis ar katlu, bet ar uzmanību
Protams, durvju spraugu salabošana nepārvērtīs slikti siltinātu māju energoefektīvā mājoklī. Tā nenovērsīs veco sienu, auksto stūru vai neefektīvas apkures sistēmas problēmas. Tomēr tas ir viens no pasākumiem, kas neprasa lielus ieguldījumus un ko var veikt vēl pirms pirmajām nopietnajām salnām.
Dzīvokļu iemītniekiem nevajadzētu aizmirst arī par nama koplietošanas durvīm. Ja ieeja kāpņu telpā pastāvīgi neaizveras, pa to pūš, bet kāpņu telpa pa nakti atdziest, viens kārtīgs dzīvokļa blīvējums neatrisinās visu situāciju. Šeit jau nepieciešama kaimiņu vienošanās un nama pārvaldnieka uzmanība, jo koplietošanas telpu stāvoklis galu galā skar katru dzīvokli.
Gan darbinieku, gan iedzīvotāju pusē bieži ir viena un tā pati problēma – sīki bojājumi tiek atlikti, jo nešķiet steidzami. Tikai tad, kad pienāk rēķini vai sākas aukstums, kļūst skaidrs, ka daži milimetri pie durvīm maksā vairāk, nekā šķita. Tāpēc labākais laiks pārbaudīt hermētiskumu ir nevis tad, kad rokas jau salst, bet gan laikā, kad visu vēl var mierīgi sakārtot.
Jauns katls vai kapitālais remonts dažkārt patiešām ir nepieciešams, tomēr mājīgums ne vienmēr sākas ar dārgāko risinājumu. Dažkārt tas sākas ar aizveramām durvīm, pie kurām vairs nevicinās papīra lapiņa. Kad siltums paliek tur, kur tas nepieciešams, to sajūt gan mājoklis, gan rēķini – bez liela trokšņa.
Novērtējiet šo rakstu:
Kraunami duomenys...
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņas
Meklējat vairāk?