Kāpēc rudenī dzīvoklī parādās kodes un kur tās patiesībā slēpjas skapī

Rudenī daudzi cilvēki pirmo reizi pēc vasaras atver dziļākos skapja plauktus, izņem vilnas džemperus, mēteļus, šalles, siltākas zeķes un pēkšņi ierauga mazu pelēcīgu kukaini. Viens pārlaidies gar acīm, otrs parādījies pie skapja durvīm, bet pēc dažām dienām uz iecienītā džempera parādās caurumiņš. Tad arī rodas jautājums: no kurienes šīs kodes parādījās, ja vasarā to it kā nebija?

Patiesībā kodes bieži neparādās pēkšņi. Tās jau var atrasties mājoklī, tikai ilgu laiku palikt nepamanītas. Rudenī mainās apstākļi: vairāk apģērba tiek ievietots skapjos, telpas retāk vēdina, tiek ieslēgti radiatori, gaiss mājoklī kļūst siltāks un sausāks, bet skapjos uzkrājas audumi, kuriem vasarā neviens nepieskārās. Kodēm tas ir ļoti piemērots laiks, īpaši, ja skapī atrodas vilna, kažokāda, kašmirs, spalvas, dabīgā kažokāda, veci pledi vai reti kustināts apģērbs.

Kāpēc kodes biežāk pamana tieši rudenī

Rudenī cilvēki sāk kārtot sezonas apģērbu. Skapī atgriežas džemperi, mēteļi, cepures, šalles, vilnas zeķes. Daļa no tiem visu vasaru gulēja kastēs, maisos, uz mezzanīna, noliktavās vai zem gultas. Ja audumā iepriekš bija nonākušas oliņas vai kāpuri, cilvēks tos var neredzēt mēnešiem ilgi. Problēma atklājas tikai tad, kad apģērbs atkal tiek izkustināts vai skapī jau sāk lidot pieaugušas kodes.

Ir svarīgi saprast vienu lietu: apģērbu bojā nevis tās mazās kodes, kas lido pa istabu. Īsto kaitējumu nodara to kāpuri. Tiem patīk dabīgās šķiedras, īpaši vietas, kur audumā ir cilvēka smarža, sviedri, ādas daļiņas, ēdiena pēdas vai mitrums. Tāpēc kodes bieži uzbrūk nevis tīrākajai un glītāk salocītajai lietai, bet tai, kas tika nolikta ar domu: „vēl gluži laba, tikai vienreiz uzvilkta”.

Rudenī situāciju pasliktina arī tas, ka mājokļus vēdina mazāk. Logi tiek turēti aizvērti, skapji netiek atvērti katru dienu, dažviet palielinās mitrums. Kodēm patīk tumsa, miers un nekustināti stūri. Ja skapis ir pilns ar mantām un starp tām ir maz gaisa, tā kļūst par ideālu vietu to kāpuru attīstībai.

Kur kodes slēpjas skapī

Ja skapī pamanījāt vienu kodi, nevajadzētu meklēt tikai gaisā lidojošo kukaini. Jāmeklē vietas, kur var atrasties kāpuri. Vispirms pārbaudiet vilnas džemperus, īpaši to vīles, padušu vietas, apkakles, aproces un apakšmalu. Kožu kāpuriem patīk vietas, kur audums ir biezāks, mazāk kustināts un tajā ir vairāk ķermeņa smaržas.

Ļoti bieži tās slēpjas salocīta apģērba apakšā. Augšējais džemperis var izskatīties kārtīgs, bet apakšā esošais vilnas apģērbs jau var būt bojāts. Tāpēc nepietiek tikai atvērt skapi un paskatīties. Jāizņem kaudzes, jāizklāj apģērbs, tas jāizpurina un jāapskata pret gaismu.

Kodes tāpat iecienījušas skapja stūrus, plauktu savienojumus, spraugas pie aizmugurējās sienas, atvilktņu malas, auduma kastes, vecus maisus, koferus un vietas zem pakarinātā apģērba. Ja skapja apakšā glabājat vecus apavus, pledus, rokassomas vai neizmantotus tekstila maisus, vērts pārbaudīt arī tos. Dažkārt cilvēks meklē kodes starp džemperiem, bet īstā perēkļa vieta ir vecs vilnas pleda pārvalks vai maiss ar šallēm.

Vēl viena bieži sastopama vieta ir apģērba maisi. Ja plastmasas vai auduma maisā tika ielikts ne gluži tīrs vilnas apģērbs, iekšpusē var izveidoties kodēm piemērota slēgta vide. No ārpuses viss izskatās kārtībā, bet iekšpusē kāpuri mierīgi dara savu darbu.

Kodes skapīAttēls: Ilustratīvs attēls

Kā atpazīt, ka tās patiešām ir drēbju kodes

Pirmā pazīme ir mazi, neregulāri caurumiņi audumā. Tie parasti neparādās vienā ideāli apaļā vietā, bet izskatās it kā haotiski izgrauzti. Visvairāk cieš vilna, kašmirs, dabīgā kažokāda, zīds, spalvas un jauktie audumi, kuru sastāvā ir dabīgās šķiedras.

Otra pazīme ir mazi gaiši kāpuri vai to atstāti pavedieni. Dažkārt uz auduma var pamanīt plānu, zirnekļtīklam līdzīgu kārtiņu, sīkus graudiņus vai putekļiem līdzīgus atlikumus. Tā var būt pazīme, ka skapī atrodas nevis viena nejauši ielidojusi kode, bet gan perēklis.

Trešā pazīme ir tas, ka kodes atkārtojas. Ja vienu kukaini noķērāt, bet pēc dažām dienām atkal pamanījāt citu, iespējams, problēma nav no ārpuses ielidojis kukainis, bet gan skapī vai istabā esošs perēklis. Šādā gadījumā nepietiks tikai ar lidojošo kožu ķeršanu.

Svarīgi nesajaukt drēbju kodes ar pārtikas kodēm. Pārtikas kodes biežāk atrodamas virtuvē, putraimos, miltos, riekstos un žāvētos augļos. Drēbju kodes vairāk uzturas tekstilizstrādājumu, skapju, paklāju un vilnas lietu tuvumā. Ja kodes lido gan virtuvē, gan guļamistabā, iespējams, pastāv pat divas atsevišķas problēmas.

Ko darīt, ja skapī atrastas kodes

Pirmais solis ir izņemt no skapja visu. Ne tikai tos apģērbus, kuros atradāt caurumu, bet visu plauktu vai pat visu skapi. Kožu problēma bieži slēpjas nevis tur, kur to vispirms pamanāt. Apģērbs jāizpurina, jāapskata, bet riska audumi jāizmazgā vai citādi jāapstrādā.

Ja apģērbu var mazgāt augstākā temperatūrā, tas palīdz iznīcināt oliņas un kāpurus. Vilnai vai jutīgākiem audumiem var izvēlēties ķīmisko tīrīšanu, tvaicēšanu vai sasaldēšanu. Sasaldēšana iedarbojas tad, ja lietu hermētiski ievieto maisā un vismaz uz pāris dienām atstāj saldētavā. Pēc tam to ieteicams atkausēt un, ja iespējams, procedūru atkārtot.

Skapis rūpīgi jāizsūc, īpaši stūri, spraugas, atvilktņu vadotnes un vietas pie aizmugurējās sienas. Putekļsūcēja maisiņu vai tvertni pēc tam labāk uzreiz iztukšot, jo tajā var būt kāpuri vai oliņas. Plauktus var noslaucīt ar mitru drānu un pirms apģērba ievietošanas atpakaļ kārtīgi izžāvēt.

Feromonu slazdi var palīdzēt saprast, vai kodes vēl ir palikušas, taču tie neatrisina visu problēmu. Tie parasti pievilina tēviņus un parāda aktivitāti, bet kāpuri audumā tādēļ paši nepazūd. Lavanda, ciedrs vai aromātiski maisiņi var atbaidīt daļu kožu, bet, ja skapī jau ir kāpuri, ar smaržām vien tos iznīcināt nevar.

Kā pasargāt skapi, lai kodes neatgrieztos

Svarīgākais noteikums ir ilgākai glabāšanai skapī nelikt netīru vai kaut reizi valkātu vilnas apģērbu. Pat ja džemperis izskatās tīrs, uz tā var būt sviedri, ādas daļiņas vai ēdiena smarža. Cilvēks to nejūt, bet kodēm tas var būt pietiekams signāls.

Sezonas apģērbu labāk glabāt hermētiski noslēgtos maisos vai kastēs. Vilnu, kašmiru, šalles, cepures un pledus ieteicams novietot atsevišķi, pirms tam tos iztīrot. Skapi nevajadzētu pārpildīt, jo cieši sastūmies apģērbs sliktāk vēdinās un tiek retāk kustināts. Kodēm visvairāk patīk tieši šādas mierīgas, tumšas vietas.

Reizi dažās nedēļās ieteicams atvērt skapi, izkustināt retāk izmantoto apģērbu, izvēdināt plauktus un pārbaudīt apakšējās kaudzes. Tas izklausās pēc sīkuma, taču kodes vislabāk vairojas tur, kur mēnešiem nekas netiek kustināts.

Rudenī kodes dzīvoklī parādās nevis tāpēc, ka tās pēkšņi „uzbrūk” mājoklim. Visbiežāk tās vienkārši izmanto to, ka mēs paši izņemam ilgi glabāto apģērbu, aizveram logus, piepildām skapjus un atstājam tām tumšus, siltus stūrus. Ja zināt, kur meklēt, problēmu var apturēt diezgan agrīni — kamēr iecienītais džemperis vēl nav kļuvis par kožu vakariņām.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!