Kāpņu telpas durvis pastāvīgi tiek atstātas atvērtas: sīkums, kas var izmaksāt ļoti dārgi

Šķiet, kas tur īpašs – kāds durvis līdz galam neaizvēra. Varbūt nesa pirkumus, varbūt steidzās, varbūt runāja pa tālruni, varbūt durvis pašas neaizvērās. Kāpņu telpā palika neliela sprauga, pa kuru var iekļūt jebkurš. Vienu reizi nekas nenotika. Arī otro reizi ne. Bet pēc tam visi pierod.

Tieši tā daudzdzīvokļu namos rodas ļoti bīstams ikdienas likums: kāpņu telpas durvis ir, bet būtībā tās vairs neko nepasargā.

Iedzīvotāji maksā par domofoniem, koda slēdzenēm, dažkārt pat par videokamerām, taču visa sistēma kļūst bezvērtīga, ja kāds pastāvīgi atstāj durvis atvērtas. Tad vairs nav vajadzīgs ne kods, ne atslēga, ne pazīstams iedzīvotājs. Pietiek pieiet un ieiet.

Un problēma nav tikai zagļi. Atvērtas kāpņu telpas durvis nozīmē daudz vairāk – aukstāku kāpņu telpu ziemā, lielāku nekārtību, nepiederošas personas, nepatīkamu smaku, troksni, lielāku ugunsgrēka risku un sajūtu, ka mājas sākas nevis ar drošu telpu, bet ar vietu, kurā var parādīties jebkurš.

„Es tikai uz īsu brīdi“ daudzdzīvokļu namā kļūst par visu problēmu

Visbiežāk durvis tiek atstātas atvērtas nevis ļaunprātīgi. Viens iedzīvotājs gaida kurjeru. Cits iznes atkritumus un domā, ka tūlīt atgriezīsies. Trešais ielaiž meistarus. Ceturtais atstāj durvis pusvirus, jo „bērns tūlīt atnāks“. Piektais vienkārši nepamana, ka durvis nav aizvērušās.

Bet daudzdzīvokļu nams nav privāts pagalms. Šeit viena cilvēka „tikai uz īsu brīdi“ uzreiz kļūst par visu kaimiņu risku.

Ja durvis stāv atvērtas piecas minūtes, šo piecu minūšu laikā kāpņu telpā var ieiet cilvēks, kuram tur nav ko darīt. Ja tas notiek katru dienu, kāpņu telpa pamazām kļūst par caurbraucamu pagalmu. Vieni ieiet, lai paslēptos no lietus, citi – uzsmēķēt, trešie – meklēt, ko varētu nozagt no koplietošanas telpām vai no durvju paklājiņiem.

Bet pēc tam iedzīvotāji brīnās: no kurienes kāpņu telpā ir atkritumi, kāpēc pazudis bērna skrejritenis, kas sabojāja sienu, kas gulēja pagrabā, kāpēc pie pastkastītēm mētājas nesaprotami priekšmeti?

Atbilde bieži sākas ar pavisam vienkāršu lietu – durvis tika atstātas atvērtas.

Zagļiem nav jālauž durvis, ja tās pašas ir atvērtas

Daudzi cilvēki ielaušanos iztēlojas kā trokšņainu durvju uzlaušanu: tiek lauztas durvis, plīst slēdzene, kāds steidzas, kāds bēg. Taču realitātē noziedzniekiem ir daudz ērtāk rīkoties klusi. Ja var mierīgi ieiet kāpņu telpā, apskatīt situāciju, pārbaudīt pagrabu durvis, velosipēdu novietni, noliktavas vai dzīvokļu durvju slēdzenes, kāpēc riskēt, laužot ieeju?

Atvērta kāpņu telpa ļauj svešam cilvēkam izlikties par savējo. Viņš var stāvēt pie pastkastītēm, runāt pa tālruni, gaidīt „draugu“, aplūkot stāvus. Ne katrs kaimiņš uzdrošināsies pajautāt, ko viņš te dara. Lielākā daļa vienkārši paies garām, jo nevēlas konfliktu.

Tā rodas telpa, kurā nepiederošs cilvēks jūtas pārāk ērti.

Īpaši neaizsargātas ir tās mājas, kuru kāpņu telpās tiek glabāti velosipēdi, bērnu ratiņi, skrejriteņi, bērnu rotaļlietas, darba instrumenti vai citas lietas. Iedzīvotāji bieži domā: „tas taču ir aiz durvīm, neviens neņems“. Bet, ja durvis pastāvīgi ir atvērtas, tā vairs nav droša vieta. Tas vienkārši ir kopīgs koridors, kas pieejams visiem.

Ziemā par atvērtām durvīm maksā visi

Drošība nav vienīgā problēma. Aukstajā laikā atstātas atvērtas kāpņu telpas durvis tiešā nozīmē maksā naudu. Kāpņu telpā ieplūst auksts gaiss, atdziest sienas, grīdas, cauruļvadi un koplietošanas telpas. Ja kāpņu telpa tiek apsildīta vai siltums tajā nonāk no dzīvokļiem un kopējām sistēmām, daļa no tā vienkārši izplūst ārā.

Tad vieni iedzīvotāji dusmojas, ka kāpņu telpā ir auksti. Citi dusmojas, ka pirmajos stāvos no durvīm velk. Trešie pamana, ka dzīvokļa priekštelpa visu ziemu ir aukstāka. Bet durvis joprojām paliek pusvirus, jo kādam nešķiet svarīgi tās aizvērt.

Tas īpaši kaitina vecākos daudzdzīvokļu namos, kuros durvis tāpat ne vienmēr ir blīvas. Ja vēl nedarbojas durvju aizvērējs, viena maza nolaidība kļūst par ikdienas problēmu. Un visvairāk cieš tie, kuri dzīvo vistuvāk ieejai.

Daudzdzīvokļu namā nav tā, ka viens cilvēks atstāja durvis, bet sekas palika tikai viņam. Sekas sadalās uz visiem.

Atvērtas durvis piesaista nekārtību

Ir kāpņu telpas, kurās atšķirība jūtama uzreiz pēc ieiešanas. Vienā vietā ir tīrs un kluss, durvis aizveras, nepiederošus cilvēkus neredz. Citā – durvis pastāvīgi ir pusvirus, ir caurvējš, izsmēķi, skrejlapas uz grīdas, dīvainas skaņas vakaros un sajūta, ka neviens par šo telpu nav atbildīgs.

Atvērtas durvis sūta ļoti skaidru ziņu: šeit drīkst ienākt. Bet tur, kur drīkst ienākt jebkurš, arī nekārtība rodas ātrāk.

Tas nenozīmē, ka katram cilvēkam, kurš ienāk, būs slikti nodomi. Taču mājas koplietošanas telpas vairs nav tikai iedzīvotāju, bet visu garāmgājēju telpa. Viens ieiet sasildīties. Cits atstāj atkritumu. Trešais uzsmēķē. Ceturtais ielaiž vēl kādu. Pēc kāda laika iedzīvotāji sāk vairs nesaprast, kas notiek viņu pašu namā.

Tad rodas dusmas. Vieni vaino jauniešus. Citi – īrniekus. Trešie – kaimiņus no citas kāpņu telpas. Bet bieži pirmajam jautājumam vajadzētu būt vienkāršākam: vai mūsu kāpņu telpas durvis vispār aizveras?

Ugunsgrēka laikā durvis ir tikpat svarīgas

Par ugunsgrēku cilvēki parasti domā tikai tad, kad tas jau noticis. Taču daudzdzīvokļu namā durvis, koridori un kāpņu telpas nav paredzētas tikai ērtībai. Tās ir svarīgas arī drošībai.

Ja kāpņu telpas durvis, pagraba durvis vai citas koplietošanas telpu durvis pastāvīgi tiek turētas atvērtas, dūmi un uguns var izplatīties ātrāk. Tas nenozīmē, ka vienkārši pusvirus atstātas kāpņu telpas durvis izraisīs ugunsgrēku, taču sakārtota, aizverama un nepārslogota koplietošanas telpa ir daudz drošāka nekā tāda, kurā viss atstāts pašplūsmā.

Īpaši bīstami ir tad, kad atvērtas durvis kļūst par ieradumu kopā ar citiem ieradumiem: kāpņu telpā tiek glabātas nevajadzīgas lietas, pagrabā krājas vecas mēbeles, pie izejām tiek novietotas kastes vai ratiņi. Tad nelaimes gadījumā katrs sīkums var apgrūtināt evakuāciju.

Tāpēc durvju aizvēršana nav tikai pieklājības jautājums. Tas ir arī drošības jautājums.

Ko darīt, ja durvis pastāvīgi tiek atstātas atvērtas

Vispirms ir vērts pārbaudīt, vai problēma patiešām ir cilvēku ieradums vai tehnisks bojājums. Varbūt durvju aizvērējs ir salūzis, varbūt slēdzene ķeras, varbūt durvis nenofiksējas, varbūt ir jāregulē eņģe. Šādā gadījumā dusmošanās uz kaimiņiem neko neatrisinās – jāvēršas pie nama administratora, biedrības vai atbildīgās personas.

Ja tehnika ir kārtībā, bet durvis joprojām pastāvīgi tiek atstātas atvērtas, palīdz vienkāršs atgādinājums. Nevis dusmīga zīmīte ar draudiem, bet normāls, skaidrs teksts: „Lūdzam aizvērt kāpņu telpas durvis. Tā ir mūsu visu drošība.“ Dažkārt cilvēki patiešām nepamana, ka viņu ieradums kaitina citus.

Ja ir kaimiņu grupa, par to ir vērts uzrakstīt tur. Tikai svarīgi nesākt ar uzbrukumiem. Kad diskusija pārvēršas apsūdzībās, cilvēki uzreiz sāk aizstāvēties. Labāk runāt konkrēti: durvis tiek atstātas atvērtas, kāpņu telpā parādās nepiederošas personas, telpas atdziest, jāvienojas, ka durvis aizveram visi.

Ja durvis tiek atvērtas tīši, piemēram, kurjeru, meistaru vai pastāvīgi gaidītu viesu dēļ, ir vērts meklēt ērtāku risinājumu – izmantot domofonu, vienoties par koda lietošanas kārtību, bet neatstāt visu namu atvērtu uz pusi dienas.

Kaimiņattiecības sākas ar pavisam mazām lietām

Daudzdzīvokļu namā visi vēlas dzīvot ērti, taču ērtības nevar būt tikai uz viena cilvēka rēķina. Ja kādam ir ērti atstāt durvis pusvirus, citam tādēļ var būt neomulīgi atgriezties vakarā. Ja kāds nevēlas nospiest rokturi un pārliecināties, ka durvis ir aizvērušās, cits var zaudēt velosipēdu, bērnu ratiņus vai sirdsmieru.

Tas ir ļoti vienkāršs noteikums: izejot aizver durvis. Ieejot paskaties, vai tās ir aizvērušās. Neatstāj tās atvērtas „tikai uz īsu brīdi“, ja šis īsais brīdis var pārvērsties par pusstundu. Neielaid nepazīstamus cilvēkus tikai tāpēc, ka viņi stāv pie ieejas un izskatās steidzamies.

Šādas lietas šķiet mazas, kamēr nekas nenotiek. Bet, kad kaut kas notiek, visi ļoti ātri atceras, ka durvis tika atstātas atvērtas jau sen.

Kāpņu telpas durvis nav tikai metāla vai stikla konstrukcija pie nama ieejas. Tā ir robeža starp publisku ielu un mājas telpu. Ja šī robeža pastāvīgi tiek atstāta atvērta, mājas kļūst mazāk drošas visiem.

Un dažkārt visdārgāk maksā nevis sarežģītas kļūdas, bet visvienkāršākā nevērība pret to, ko aizvērt prasa tikai sekundi.