Ielēju vairāk mazgāšanas līdzekļa, nekā nepieciešams: pēc mēneša veļas mazgājamā mašīna sāka izdalīt nepatīkamu smaku

Sākumā tas ir gandrīz nemanāmi: uz tīra krekliņa paliek nedaudz spēcīgāka smarža, dvielis pēc dažām lietošanas reizēm sāk atgādināt mitru vannasistabu, bet, atverot veļas mazgājamās mašīnas durvis, gribas tās atkal aizvērt. Šķiet dīvaini – veļa taču tiek mazgāta regulāri, tiek izmantots labs mazgāšanas līdzeklis, un drēbēm vajadzētu būt nevis mazāk, bet vairāk tīrām.

Bieža reakcija šādā gadījumā ir pilnīgi saprotama: varbūt veļas ir par daudz, varbūt programma ir pārāk īsa, varbūt slikts ūdens. Tomēr dažkārt nepatīkama smaka sākas ar pavisam nevainīgu ieradumu – mazgāšanas līdzekļa ieliešanu „katram gadījumam“. Šķiet, ka lielāks līdzekļa daudzums taču nozīmē labāku rezultātu.

Pēc mēneša šī piesardzība var vērsties pret pašu veļas mazgājamo mašīnu. Tās iekšpusē, vietās, kas ar neapbruņotu aci ir gandrīz neredzamas, pamazām uzkrājas līdz galam neizskalotas līdzekļa paliekas, mitrums un netīrumi. Un no tiem rodas tā smaka, kuru negribas ne ostīt, ne atzīt par esošu savās mājās.

Vairāk putu nenozīmē lielāku tīrību

Mazgāšanas līdzeklis nav paredzēts tam, lai mašīna līdz durvīm piepildītos ar putām. Tā uzdevums ir palīdzēt ūdenim atdalīt netīrumus no auduma un ļaut tos izskalot. Ja līdzekļa ir par daudz, skalošanas ciklam jācīnās ne tikai ar netīrumiem, bet arī ar paša mazgāšanas līdzekļa pārpalikumu.

Daļa tā var palikt uz drēbēm, mazgāšanas līdzekļa atvilktnītē, šļūtenēs, durvju gumijas blīvē vai cilindrā. Sākumā tas ne vienmēr izskatās pēc problēmas: veļa var pat smaržot spēcīgāk, bet uz auduma nav redzamu pēdu. Tomēr lipīgās paliekas kļūst par slāni, pie kura vieglāk pielīp pūkas, ķermeņa tauki un sīkas veļas daļiņas.

Veļas mazgājamās mašīnas iekšpuse pēc cikla ilgi paliek silta un mitra. Šāda vieta neveicina tīrības sajūtu, lai gan tieši tur nepārtraukti tiek ieliets mazgāšanas līdzeklis. Kad uzkrātās paliekas nepaspēj aizplūst, parādās sastāvējuša mitruma, ieskābusi vai pelējumu atgādinoša smaka – un vēlāk tā var pāriet uz tikko izmazgātajām lietām.

Ielēju vairāk mazgāšanas līdzekļa, nekā nepieciešams: pēc mēneša veļas mazgājamā mašīna sāka izdalīt nepatīkamu smakuAttēls: Wikimedia Commons / Dejan Krsmanovic (CC BY 2.0)

Smaka visbiežāk slēpjas tur, kur mēs neskatāmies

Veļas mazgājamā mašīna, kas nepatīkami smaržo, reti nozīmē, ka cilvēks mājās nerūpējas par kārtību. Biežāk tas notiek tāpēc, ka lielākā daļa mazgāšanas reižu notiek zemākā temperatūrā, tiek izvēlētas ekonomiskas vai īsas programmas, bet pēc darba beigām durvis ieraduma dēļ tiek aizvērtas. Tas ir ērti, ātri un pilnīgi saprotami, īpaši tad, kad mājās gaida citi darbi.

Tomēr gumijas blīvē var palikt ūdens, mazgāšanas līdzekļa atvilktnītē – mitras nogulsnes, bet filtrā – pūkas un sīki priekšmeti. Vienam cilvēkam tas kļūst pamanāms tikai tad, kad vannasistabā parādās smagāka smaka. Ģimenei ar bērniem problēma dažkārt kļūst pamanāma ātrāk: veļa tiek mazgāta biežāk, mašīna nepārtraukti darbojas, bet izņemtā veļa ne vienmēr tiek uzreiz izkārta žāvēšanai.

Senioram vai cilvēkam, kas dzīvo mazākā mājoklī, šī smaka var radīt arī citas neērtības – šķiet, ka tā iesūcas visā telpā. Strādājošiem cilvēkiem bieži neatliek laika izpētīt, kāpēc dvieļiem pēc mazgāšanas vairs nav svaiguma sajūtas. Tad tiek ieliets vēl vairāk smaržīga līdzekļa, un aplis noslēdzas: uz īsu brīdi smaka tiek paslēpta, bet tās cēlonis paliek veļas mazgājamās mašīnas iekšpusē.

Veļas mazgājamai mašīnai dažkārt vajag nevis vēl vienu kapsulu, bet gaisu

Pirmajam solim nav obligāti jābūt dārgam tīrīšanas līdzeklim. Ir vērts iztīrīt mazgāšanas līdzekļa atvilktnīti, noslaucīt durvju gumiju, pārbaudīt filtru atbilstoši savas ierīces instrukcijai un pēc mazgāšanas neatstāt iekšpusē mitru veļu. Atstājot durvis un atvilktnīti kādu laiku pavērtus, mitrumam ir iespēja iztvaikot, nevis palikt slēgtā cilindrā.

Ik pa laikam noder arī veļas mazgājamās mašīnas tīrīšanas programmas vai karstāka tukša cikla palaišana, ja to pieļauj ražotāja ieteikumi. Svarīgi nejaukt kopā nejauši izvēlētus mājās pagatavotus līdzekļus un nemēģināt smaku „izdedzināt“ ar jebko, kas atrodams skapītī. Dažādām veļas mazgājamām mašīnām ir savas kopšanas prasības, tāpēc drošākais ceļš ir ievērot konkrētā modeļa instrukciju.

Ikdienā mazgājot veļu, ir vērts ievērot uz iepakojuma norādīto daudzumu un ņemt vērā veļas daudzumu un tās netīrības pakāpi. Ļoti netīrs darba apģērbs, protams, nav tas pats, kas daži viegli valkāti krekliņi. Taču ieradums liet vairāk tikai sirdsmieram bieži nedod ne tīrāku audumu, ne patīkamāku smaku – tikai vairāk darba vēlāk.

Veļas mazgājamā mašīna klusi veic vienu no nemanāmākajiem mājas darbiem, tāpēc tās problēmas ir viegli pamanīt pārāk vēlu. Dažkārt tīrības sajūta sākas nevis ar spēcīgāku smaržu vai pilnāku mazgāšanas līdzekļa vāciņu, bet ar vienkāršu domu: arī ierīcei ir vajadzīga iespēja izvēdināties un tikt izskalotai.