Neass zāģis iestrēgst kokā? Ar vienu vīli var panākt, lai tas atkal viegli zāģētu

Rokas zāģis parasti nekļūst neass vienas dienas laikā. Sākumā vienkārši jāpieliek nedaudz lielāks spiediens, vēlāk zāģējums sāk novirzīties uz sāniem, bet galu galā instruments kokā sāk iestrēgt tā, ka jāstrādā ar visu spēku. Tad daudzi nolemj, ka zāģi vienkāršāk ir nomainīt pret jaunu. Tomēr, ja jums ir asināšanai piemērots modelis, veco instrumentu var atjaunot arī mājās – galvenais ir ne tikai uzasināt zobus, bet arī pārbaudīt, vai tie joprojām ir pareizi izliekti uz sāniem.

Tieši zobu izpletums bieži paliek nepamanīts. Kad zobi ar laiku iztaisnojas, zāģa asmens sāk izzāģēt gandrīz tikpat platu gropi, cik biezs ir pats asmens. Tad tas beržas pret koku, sakarst un sāk iestrēgt. Pat ļoti asi zobi šādā situācijā nepalīdzēs tik daudz, cik vajadzētu.

Tāpēc, pirms ķerties pie vīles, vispirms vajadzētu apskatīt pašu zāģi.

Vispirms pārbaudiet, vai zobi nav iztaisnojušies

Novietojiet zāģi tā, lai labi redzētu zobu rindu. Kārtīgi sagatavota zāģa zobi neatrodas visi vienā plaknē – viens ir nedaudz noliekts uz vienu pusi, nākamais – uz pretējo. Tādējādi izzāģētā grope kļūst nedaudz platāka par pašu asmeni, un tas kokā kustas brīvi.

Ja zobi gandrīz vairs neizvirzās uz sāniem, tie rūpīgi jāatjauno. Liekšana jāveic pamīšus – viens zobs uz vienu pusi, nākamais uz otru. Svarīgākais ir nemēģināt locīt zobu pie pašas pamatnes, jo tieši tur metāls var tikt bojāts vai pat nolūzt. Jāloka zoba augšējā daļa, cenšoties visus zobus noliekt līdzīgi.

Ļoti liels izpletums nav vajadzīgs. Zāģējumam jābūt tikai nedaudz platākam par asmeni. Pārāk stipri izliekti zobi ne tikai apgrūtinās zāģēšanu, bet arī atstās pārāk platu un raupju zāģējumu.

Sausai koksnei parasti pietiek ar mazāku zobu izpletumu, bet mitrākai koksnei var būt nepieciešams nedaudz lielāks, jo slapjš koks vairāk mēdz spiest asmeni.

Pabeidzot darbu, zāģi vērts apskatīt gareniski. Ja viens zobs ir acīmredzami vairāk izvirzīts nekā pārējie, tas jāizlabo. Nevienmērīgi izplesti zobi var būt viens no iemesliem, kāpēc zāģēšanas laikā instruments velk uz sāniem.

Asināšanai pietiek ar trīsstūrveida vīli

Kad zobu stāvoklis ir sakārtots, var ķerties pie asināšanas. Visērtāk zāģi stingri nostiprināt skrūvspīlēs tā, lai zobi paliktu augšpusē, bet pats asmens darba laikā vibrētu pēc iespējas mazāk. Ja zāģis kustas kopā ar vīli, vienādu leņķi būs daudz grūtāk saglabāt.

Visbiežāk izmanto smalku trīsstūrveida vīli, kuras forma atbilst atstarpēm starp zāģa zobiem. Vīle jātur vienādā leņķī un katrs zobs jāapstrādā ar līdzīgu kustību skaitu. Ja vienu zobu vīlēsiet piecas reizes, bet otru – piecpadsmit, to augstums un forma sāks atšķirties, tāpēc zāģis darbosies nevienmērīgi.

Jāstrādā ar mierīgām kustībām uz priekšu. Atvelkot vīli atpakaļ, labāk to nedaudz pacelt, nevis spēcīgi berzt uz priekšu un atpakaļ. Arī liels spēks nav vajadzīgs – stiprāks spiediens ne vienmēr nozīmē ātrāku vai labāku asināšanu.

Vissvarīgākais ir saglabāt vienādu zobu ģeometriju. Ja sāksiet katru zobu asināt citā leņķī, galarezultāts var būt pat sliktāks nekā pirms darba.

Pēc asināšanas uz metāla var palikt sīkas atskabargas. Tās var ļoti uzmanīgi noņemt, nemainot pašu zobu formu.

Vienkāršs veids, kā saprast, vai jau pietiek

Pēc asināšanas zāģi vērts apskatīt spilgtā gaismā. Neasa zoba galiņš bieži spīd, jo tā mala vairs nav asa, bet gan noapaļojusies un atstaro gaismu. Labi uzasināta mala izskatās ievērojami mazāk spīdīga.

Tomēr labākais pārbaudes veids joprojām ir koka gabals. Paņemiet sausu dēli vai latu un veiciet dažus zāģējumus. Kārtīgi uzasinātam un pareizi izplestam zāģim vajadzētu pašam vieglāk „ieķerties“ kokā. To nevajadzētu ar visu spēku spiest uz leju, un asmenim nevajadzētu pastāvīgi iestrēgt zāģējumā.

Ja zāģi joprojām stipri velk uz vienu pusi, vēlreiz jāpārbauda zobu izpletums. Bieži tas nozīmē, ka vienā pusē zobi ir vairāk izliekti vai uzasināti stiprāk nekā otrā.

Viens svarīgs izņēmums – ne katru mūsdienu zāģi var asināt

Pirms ķerties pie vīles, vērts apskatīt, kāds zāģis jums ir. Dažu mūsdienu rokas zāģu zobi rūpnīcā ir īpaši rūdīti un nav paredzēti parastai asināšanai mājās. Šādus zobus bieži var atpazīt pēc to atšķirīgās, tumšākās krāsas, tomēr visdrošāk ir pārbaudīt ražotāja informāciju par konkrēto modeli.

Ja zāģis ir paredzēts asināšanai, regulāra apkope var ievērojami pagarināt tā kalpošanas laiku. Labāk negaidīt, līdz instruments kļūst pilnīgi neass. Tiklīdz jūtat, ka zāģēšanai nepieciešams arvien lielāks spēks, asmens sāk iestrēgt vai zāģējums novirzās uz sāniem, ir vērts pārbaudīt zobus.

Dažkārt vecs zāģis nav jāizmet un nav arī jāved pie meistara. Kārtīgi izplesti zobi, trīsstūrveida vīle un nedaudz pacietības var atgriezt instrumentam tādu darbību, ka koks atkal tiks zāģēts viegli, bet rokas nogurs ievērojami mazāk.