Nopirku dzīvokli pēdējā stāvā skata dēļ – pēc pirmās vasaras sapratu, par ko brokeris noklusēja

Kad pirmo reizi iegāju dzīvoklī, lēmumu gandrīz jau biju pieņēmis, vēl pirms apskatīju vannasistabu. Devītais stāvs, pretī logiem – nevienas citas daudzdzīvokļu mājas, vakarā redzams viss pilsētas horizonts, bet uz balkona var sēdēt tā, ka neviens neskatās tieši tavos logos. Brokeris vēl piebilda to, ko šādās situācijās gribas dzirdēt: virs galvas nav kaimiņu, neviens nestaigā smagi, mazāk trokšņa, vairāk gaismas un privātuma. Izskatījās, ka pēdējam stāvam ir gandrīz tikai priekšrocības.

Dzīvokli nopirku pavasarī. Ārā bija aptuveni 12–15 grādi, iekšā – patīkami silts, saule caur lielajiem logiem šķita kā papildu priekšrocība. Pat iedomājos, ka ziemā tās dēļ varbūt vajadzēs mazāk kurināt. Par to, kas šeit notiek jūlijā, brokerim nejautāju, un arī viņš pats šo tēmu nepieminēja.

Pirmā vasara atbildi sniedza ļoti ātri.

Jūnija beigās vairākas dienas pēc kārtas temperatūra ārā pakāpās virs 25 grādiem. Kādu vakaru, pārnācis no darba, termometrā ieraudzīju 28,4 grādus. Nākamajā dienā – gandrīz 30. Atvēru visus logus, taču vakarā ārā bija vēsāks nekā dzīvoklī, bet griesti šķita vienkārši silti. Pēc dažām karstām dienām sapratu, ka neesmu nopircis tikai skaistu skatu. Es biju nopircis arī dzīvokli, virs kura atrodas visa saulē sakarsusi jumta konstrukcija.

Dienā devos uz darbu, bet vakarā atgriezos it kā siltumnīcā

Lielākā problēma nebija pati dienas temperatūra. Visnepatīkamāk kļuva vakarā. Ārā jau bija vēsāks, kaimiņi zemākajos stāvos atvēra logus un teica, ka viņu dzīvokļos viss ir normāli, bet pie manis siltums saglabājās līdz vēlam vakaram. Izskatījās, ka sienas un griesti dienas laikā uzkrāj karstumu un sāk to atdot tieši tad, kad gribas iet gulēt.

Sākumā izmēģināju visu, kas neko nemaksā. No rīta aizvēru aizkarus, dienā turēju logus aizvērtus, bet vakarā atvēru visu, ko vien varēja. Nopirku ventilatoru. Pēc dažām dienām – otru. Guļamistabā ventilators pūta tieši uz gultu, taču tas gaisu neatvēsināja, tikai kustināja to pašu karsto gaisu pa istabu.

Tad sāku runāt ar kaimiņiem.

Apakšējā stāvā dzīvojošā sieviete pateica teikumu, ko pirms dzīvokļa iegādes nebiju dzirdējis: „Augšējā stāvā vasarā vienmēr bija karsti.“

Izrādījās, ka iepriekšējiem īpašniekiem bija pārvietojamais gaisa kondicionieris. Šo detaļu uzzināju nevis no pārdevēja un ne apskates laikā, bet vairākus mēnešus pēc darījuma.

Vai brokerim man tas bija jāpasaka? Nezinu. Varbūt viņam neviens to nebija teicis. Taču tieši tad sapratu, kādu kļūdu biju pieļāvis pats: pērkot dzīvokli, vērtēju to, ko redzu 30 minūšu ilgās apskates laikā, bet gandrīz nejautāju, kā šajā mājoklī dzīvo dažādos gadalaikos.

Pēdējais stāvs pats par sevi nav slikts – visu maina jumts

Vēlāk sāku interesēties un sapratu, ka problēma nav tikai cipars pie lifta. Divi vienādi dzīvokļi pēdējā stāvā var būt pilnīgi atšķirīgi.

Ļoti daudz kas ir atkarīgs no tā, kas atrodas virs dzīvokļa. Ja augšā ir pienācīgi siltināti tehniskie bēniņi, situācija var būt ievērojami labāka. Ja dzīvokļa griesti praktiski robežojas ar jumta konstrukciju, tā siltumizolācija kļūst īpaši svarīga. Nozīme ir arī jumta segumam, tā stāvoklim, krāsai, ventilācijai, kā arī tam, vai ēka ir renovēta.

Manā gadījumā problēmu vēl vairāk pastiprināja lielie uz dienvidrietumiem vērstie logi. Ziemā tie patiešām ir patīkami – saulainā dienā viesistaba ātri uzsilst. Taču jūlija pēcpusdienā tas pats stikls kļūst par milzīgu siltuma avotu.

Un te es izdarīju vēl vienu atklājumu: iekšējie aizkari problēmu samazina, bet to neatrisina. Saules enerģija jau ir izgājusi caur stiklu un iekļuvusi telpā. Daudz efektīvāk ir apturēt sauli vēl no ārpuses – ar ārējām žalūzijām, roletēm vai citiem tam paredzētiem līdzekļiem. Taču daudzdzīvokļu mājā šādu risinājumu ne vienmēr var vienkārši paņemt un ierīkot.

Beigās sāku rēķināt gaisa kondicioniera izmaksas. Un tad šis brīnišķīgais „dzīvoklis ar skatu“ ieguva vēl vienu izmaksu pozīciju.

Dzīvoklis piektajā stāvāAttēls: Ilustratīvs attēls

Tikai tad sapratu, kas bija jāvaicā pirms pirkšanas

Ja šodien vēlreiz pirktu dzīvokli pēdējā stāvā, apskate izskatītos pavisam citādi. Es vairs nepriecātos tikai par to, ka virs galvas neviens nestaigā smagi.

Vispirms vaicātu, kas tieši atrodas virs dzīvokļa – tehniskais stāvs, bēniņi vai uzreiz jumts. Noskaidrotu, kad jumts ir remontēts un kā tas ir siltināts. Ja māja ir vecāka, pajautātu apsaimniekotājam vai biedrībai, vai ir bijušas jumta noplūdes un vai tuvākajā laikā ir plānoti darbi.

Tāpat daudz rūpīgāk skatītos uz logu orientāciju. Milzīgi logi dienvidu vai rietumu pusē fotogrāfijās izskatās fantastiski, taču vasarā tie var kļūt par problēmu. Ja būtu iespējams, es vēlētos dzīvokli apskatīt ne tikai no rīta, bet arī karstā, saulainā pēcpusdienā. Dažkārt viena vizīte jūlijā par mājokli pasaka vairāk nekā trīs apskates martā.

Vēl pajautātu tieši: vai dzīvoklī iepriekš tika izmantots kondicionieris? Ja jā – kāpēc? Kur atradās ārējais bloks? Vai mājas biedrība atļauj to uzstādīt uz fasādes? Tās šķiet sīkas detaļas, līdz brīdim, kad pats pirmā karstuma viļņa laikā sāc meklēt risinājumu.

Un noteikti aprunātos ar vismaz vienu kaimiņu. Nevis ar brokeri, nevis ar pārdevēju – ar cilvēku, kurš šajā mājā dzīvo piecus vai desmit gadus. Viņš piecās minūtēs var pastāstīt lietas, kuras neatradīsi nevienā sludinājumā.

Skaistais skats nekur nav pazudis, taču tagad par to maksāju citādi

Es negribu teikt, ka dzīvokli pēdējā stāvā vairs nekad nepirktu. Pat pēc pirmās vasaras es redzu tā priekšrocības. Virs galvas tiešām neviens nestaigā smagi. Ielas trokšņa ir mazāk. Privātuma ir vairāk. Un vakarā iziet uz balkona un redzēt pilsētu joprojām ir patīkami.

Taču tagad saprotu, ka par šo skatu maksāju ne tikai pirkuma cenā.

Parādījās papildu izdevumi dzesēšanai, bet karstās dienās jau iepriekš jādomā, kad aizvērt logus un aizvilkt aizkarus. Ja mājas jumtam kādreiz būs nepieciešams nopietnāks remonts, dzīvojot tieši zem tā, šis jautājums man būs daudz aktuālāks nekā pirmā stāva iedzīvotājam.

No otras puses, pirmajā stāvā man būtu bijušas citas problēmas – vairāk ielas trokšņa, mazāk privātuma, iespējams, aukstākas grīdas vai lielākas bažas par drošību. Ideāla stāva nav.

Taču ir viena lieta, ko šodien zinu pavisam noteikti: mājokli nevar vērtēt tikai pēc tā, kā tas izskatās tajā pusstundā, kad jūs to apskatāt.

Jāmēģina iztēloties to janvāra rītā, kad ārā ir –15, jūlija vakarā pēc trim karstām dienām, rudens lietusgāzes laikā un tad, kad pēc pieciem gadiem mājai būs nepieciešams remonts.

Jo brokeris jums parādīs skatu pa logu. Bet jautājumi par to, kā šajā dzīvoklī būs jādzīvo, visbiežāk būs jāuzdod pašiem.

Un interesanti, ko par to teiktu tie, kas dzīvo pēdējā stāvā: vai iespēja, ka virs galvas nav kaimiņu, un labāks skats atsver vasaras karstumu un ar jumtu saistīto risku? Vai arī pēc dažiem dzīves augšā pavadītiem gadiem jūs vairs negribētu atgriezties zemākā stāvā ne par kādu naudu?