Par 10 kW saules elektrostaciju samaksāju 6000 eiro, un visi runāja par 7–8 gadiem: Klaipēdas rajonā tā atmaksājās trīs gados

Kad pirms trim gadiem Klaipēdas rajonā uz mājas uzstādīju 10 kWp saules elektrostaciju, uz to skatījos diezgan vienkārši – vai nu skaitļi sakritīs, vai arī pēc dažiem gadiem nāksies atzīt, ka esmu nopircis dārgu jumta rotājumu. Visa elektrostacija maksāja aptuveni 6000 eiro, bet ESO atļautā ģenerējamā jauda bija 10 kW, tātad dienās, kad māja gandrīz nepatērēja elektroenerģiju, tīklā varēju nodot visu elektrostacijas saražoto pārpalikumu. Tagad, kad pagājuši trīs gadi, skaitļi izskatās krietni interesantāki, nekā sākumā gaidīju – pie reālas aptuveni 10 MWh gada izstrādes un normāli patērējot saražoto elektroenerģiju, 6000 eiro investīcija patiešām var būt jau praktiski atgūta.

Te uzreiz svarīgi pateikt vienu lietu: es nevēlos rēķināt tā, kā dažkārt tiek darīts saules elektrostaciju reklāmās – tiek paņemta pati dārgākā elektroenerģijas cena, pieņemts, ka katra saražotā kilovatstunda ietaupa tikpat, aizmirsts ESO maksājums un iegūta fantastiska divu gadu atmaksāšanās. Realitātē daļu elektroenerģijas patērēju tad, kad tā tiek saražota, daļu nododu ESO tīklā un paņemu vakarā vai ziemā, bet par šo tīkla izmantošanu ir jāmaksā. Tāpēc visinteresantāk ir aprēķināt nevis to, cik elektrostacija „saražoja eiro”, bet gan to, cik daudz naudas patiešām nebija jāatdod elektroenerģijas piegādātājam un ESO.

Klaipēdas rajonā 10 kW elektrostacijai 10 tūkst. kWh gadā nav nekāda fantastika

Vispirms – izstrāde. ESO norāda, ka Lietuvā pareizi uz dienvidiem orientēta un 30–40 grādu leņķī uzstādīta saules elektrostacija no viena uzstādītās jaudas kilovata gadā var saražot aptuveni 950–1050 kWh elektroenerģijas. ESO arī ir pamanījis, ka piekrastē esošo elektrostaciju ģenerācija var būt lielāka par valsts vidējo rādītāju.

Tas nozīmē, ka 10 kWp elektrostacijai pilnīgi normāls gada diapazons ir aptuveni 9500–10 500 kWh. Lai neizvēlētos pašu skaistāko skaitli, aprēķinam ņemu 10 250 kWh gadā. Trīs gados tas veido aptuveni 30 750 kWh elektroenerģijas.

Un te sākas interesantā matemātika. Ja visu šo daudzumu būtu pircis no tīkla par vidēji 24 centiem par kWh, par 30 750 kWh būtu samaksājis aptuveni 7380 eiro. 24 centi nav no griestiem paņemts skaitlis. Elektroenerģijas cenas šajā periodā būtiski svārstījās: piemēram, 2023. gada pirmajā pusgadā vienas zonas publiskā „Standarta” plāna tarifs ar kompensāciju bija 28 ct/kWh, otrajā pusgadā – 22,7 ct/kWh, 2026. gada pirmajā pusgadā tas bija 22 ct/kWh, bet no jūlija pieauga līdz 24 ct/kWh. Konkrēta cilvēka neatkarīgā piegādātāja līgums, protams, var būt citāds, tomēr aptuveni 23–24 centu vidējais rādītājs šādam aprēķinam nav izdomāts.

Taču 7380 eiro nav mans ietaupījums – ESO arī paņem savu daļu

Tieši šeit lielākā daļa skaisto saules elektrostaciju atmaksāšanās aprēķinu sāk brukt. Ja saulainā jūnija pusdienlaikā elektrostacija ražo 8 vai 9 kW, māja tajā brīdī parasti tik daudz nepatērē. Pārpalikums aizplūst tīklā, bet vakarā, naktī un ziemā elektroenerģiju paņemu atpakaļ. Par to ir jāmaksā.

Ja rēķinātu, ka aptuveni 35 procenti saražotās elektroenerģijas tiek patērēti tieši, bet atlikušie 65 procenti iziet caur ESO tīklu, trīs gados mājās tieši būtu patērēti aptuveni 10 760 kWh, bet tīklā nodoti un vēlāk atgūti aptuveni 19 990 kWh. 35 procenti tiešā patēriņa nav izrauti no zila gaisa – pats ESO savā piemērā norāda, ka mājsaimniecība ar 10 kWp elektrostaciju bez akumulatora dienas laikā var tieši patērēt līdz aptuveni 35 procentiem saražotās enerģijas, lai gan konkrētais rezultāts lielā mērā ir atkarīgs no patēriņa paradumiem.

Tīkla izmantošanas cena šo gadu laikā mainījās. 2023. gadā mājsaimniecības lietotājam zemsprieguma tīklā VERT bija noteicis cenu 0,049 Eur/kWh bez PVN, 2024. gadā tā jau sasniedza 0,059 Eur/kWh bez PVN, 2025. gadā par atgūto enerģiju maksāja 0,06655 Eur/kWh ar PVN, bet no 2026. gada – 0,0726 Eur/kWh ar PVN. Ja visu trīs gadu periodu aptuveni izrēķinu vidēji, iegūstu aptuveni 6,8–6,9 centus par atgūto kWh.

Tādējādi par aptuveni 19 990 kWh atgūšanu trīs gados sanāk aptuveni 1370 eiro ESO tīkla izmantošanas izmaksu. No iepriekš aprēķinātās 7380 eiro elektroenerģijas vērtības atņemu aptuveni 1370 eiro, un paliek gandrīz 6010 eiro.

Lūk, arī visa atmaksāšanās. Nevis 10 tūkstoši eiro, ne fantastiski reklāmas skaitļi un ne pieņēmums, ka ESO elektroenerģiju ziemai uzglabā bez maksas. Aptuveni 30,75 MWh saražotās elektroenerģijas × 0,24 Eur = 7380 Eur, mīnus aptuveni 1370 Eur par tīkla izmantošanu, un galīgais ekonomiskais efekts – aptuveni 6000 eiro trīs gados.

Saules elektrostacija uz mājas jumtaAttēls: Ilustratīvs attēls

Manā gadījumā ļoti svarīga bija viena lieta – ESO ļauj nodot visus 10 kW

Tagad saules elektrostaciju tirgū ir cilvēki, kuri uzstāda 10 kWp vai pat lielāku elektrostaciju, taču tīkla caurlaides spējas dēļ ESO var nodot tikai 1 kW. Šādas elektrostacijas ekonomika jau ir pavisam citāda. Ja pusdienlaikā elektrostacija ražo 8 kW, māja patērē 1 kW, bet tīklā var nodot vēl tikai 1 kW, atlikusī jauda ir vai nu kaut kur jāpatērē, jāuzlādē akumulatorā, vai arī invertors to vienkārši ierobežos.

Manā gadījumā atļautā ģenerējamā jauda ir 10 kW, tāpēc 10 kWp elektrostacijai tā ir ļoti laba situācija – tīkls tās potenciālu praktiski neierobežo. Tādēļ vasarā saražotais pārpalikums nepazūd tikai tāpēc, ka tajā brīdī mājās nedarbojas veļas mazgājamā mašīna, boileris vai citi lielāki patērētāji.

Tas ir viens no tiem aspektiem, ko šodien noteikti pārbaudītu vēl pirms moduļu pasūtīšanas. ESO pats norāda, ka tur, kur tīkla caurlaides spēja nav pietiekama, var uzstādīt lielāku elektrostaciju ar 1 kW nodošanas ierobežojumu, taču šādā gadījumā ekonomika jau ir jāvērtē pavisam citādi.

Taču ir viens nosacījums – šī elektroenerģija patiešām ir jāpatērē

Te sākas vissvarīgākā daļa. 10 kWp elektrostacija nav automātiski lieliska investīcija katrai mājai. Ja ģimene gadā patērē tikai 4000–5000 kWh, bet elektrostacija saražo vairāk nekā 10 000 kWh, mans vienkāršais atmaksāšanās aprēķins vairs nav spēkā. Neizmantotā enerģija nav tikpat vērtīga kā kilovatstunda, kas nebija jāpērk no piegādātāja. ESO pat ir pievērsis uzmanību tam, ka daļa ražojošo lietotāju uzstāda lielākas elektrostacijas, nekā nepieciešams viņu patēriņam, un gada laikā uzkrāj enerģijas pārpalikumu.

Tāpēc mana matemātika darbojas tad, kad māja gada laikā reāli spēj izmantot praktiski visu 10 kWp elektrostacijas saražoto daudzumu – uzreiz vai vēlāk to atgūstot no tīkla. Ja ir elektriskais boileris, siltumsūknis, elektromobilis, kondicionieri, lielāka māja vai vienkārši diezgan liels ģimenes elektroenerģijas patēriņš, 9–10 tūkst. kWh gadā savākt nav grūti. Ja dzīvojat divatā nelielā energoefektīvā mājā un gadā patērējat 3000 kWh, 10 kW elektrostacija jums var būt vienkārši pārāk liela.

Vēl viena svarīga detaļa – 6000 eiro ir jānozīmē reālajai galīgajai investīcijai. Ja cilvēks saka, ka elektrostacija maksāja 6000 eiro, bet vēl 1500 samaksāja par jumta darbiem, 800 par elektroinstalācijas pārbūvi un 500 par citiem darbiem, nedrīkst izlikties, ka investīcija bija seši tūkstoši. Tāpat, ja 6000 eiro bija summa pirms valsts atbalsta un daļa naudas vēlāk atgriezās, reālā investīcija jau ir mazāka un atmaksāšanās – īsāka.

Manā aprēķinā viss ir ļoti vienkārši: 6000 eiro ir summa, kas reāli ir jāatgūst, nevis skaists skaitlis reklāmā.

Pēc trim gadiem uz saules elektrostaciju skatos jau pavisam citādi. Pirmajā gadā katru saulaino dienu pārbaudi lietotni un priecājies, ka redzi 8 vai 9 kW. Otrajā gadā pārbaudi retāk. Trešajā saproti, ka svarīgākais skaitlis visu laiku nemaz nebija momentānā jauda ekrānā.

Svarīgākais skaitlis bija 6000 eiro.

Un, ja 10 kWp elektrostacija Klaipēdas rajonā trīs gados saražo aptuveni 30–31 MWh, māja šo enerģiju reāli patērē, bet vidējā novērstā elektroenerģijas cena ir aptuveni 23–24 centi par kWh, matemātika patiešām sakrīt: aptuveni pēc trim gadiem uz jumta esošie moduļi jau sāk radīt nevis investīcijas atdevi, bet naudu uz priekšu.