Pirmais, pēdējais stāvs vai stūra dzīvoklis: kur ziemā siltums pazūd visātrāk un rēķins var būt lielāks

Izvēloties dzīvokli, bieži vien vispirms tiek aplūkota cena, rajons, balkons, automašīnas novietošanas iespējas vai tas, vai virtuve ir savienota ar viesistabu. Taču ziemā par sevi ļoti ātri atgādina vēl kāds aspekts – kurā mājas vietā atrodas šis dzīvoklis. Pirmais stāvs, pēdējais stāvs un stūra dzīvoklis sludinājumā var izskatīties kā parastas detaļas, taču apkures sezonā tās dažkārt pārvēršas lielākos rēķinos, aukstākās sienās un pastāvīgā sajūtā, ka mājoklī tomēr nav tik silti, kā gribētos.

Tas nenozīmē, ka no šāda dzīvokļa automātiski jāizvairās. Jaunā vai labi renovētā mājā pirmais vai pēdējais stāvs var būt ļoti komfortabls. Tomēr vecākās daudzdzīvokļu mājās tieši šie dzīvokļi biežāk piedzīvo lielākus siltuma zudumus, jo tiem ir lielāks kontakts ar āru, pagrabu, jumtu vai neapkurinātām konstrukcijām.

Pirmais stāvs: aukstums bieži nāk no apakšas

Pirmā stāva dzīvokļiem ir viens skaidrs trūkums – zem tiem bieži atrodas pagrabs, tehniskās telpas vai neapkurināmas telpas. Ja pārsegums virs pagraba ir slikti izolēts, aukstums ceļas caur grīdu. Šādos dzīvokļos cilvēki bieži vispirms sūdzas nevis par aukstām sienām, bet tieši par grīdām: staigāt basām kājām ir nepatīkami, paklājs problēmu samazina tikai daļēji, un radiatori var sildīt gaisu, taču grīdas sajūta joprojām paliek nekomfortabla.

Vecākās mājās pirmajā stāvā problēma kļūst vēl izteiktāka, ja pagrabā ir mitrs, slikta ventilācija, blīvi nenoslēdzošas durvis vai logi. Tad dzīvoklī var būt ne tikai vēsāks, bet arī jūtama mitruma smaka, savukārt stūros vai pie ārsienām var rasties pelējuma risks. Ja pirmā stāva dzīvoklis izskatās lētāks, ir vērts jautāt ne tikai par īres vai pirkuma cenu, bet arī par faktiskajiem ziemas rēķiniem un pagraba stāvokli.

Tomēr pirmais stāvs nav spriedums. Ja māja ir renovēta, cokols un pagraba pārsegums ir nosiltināti, logi ir blīvi un apkures sistēma noregulēta, šāds dzīvoklis var būt pietiekami silts. Īpaši tad, ja zem dzīvokļa nav auksta pagraba, bet ir ierīkotas apsildāmas komerctelpas vai citas dzīvojamās telpas.

Pēdējais stāvs: problēma var slēpties jumtā

Pēdējā stāva dzīvokļiem ir cita vājā vieta – virs tiem bieži atrodas jumts vai neapkurināti bēniņi. Ja jumts ir slikti nosiltināts, siltums ceļas augšup un ātrāk aizplūst. Tāpēc augšējā stāvā dzīvojošie cilvēki dažkārt maksā vairāk vai vienkārši jūt, ka dzīvokli ir grūtāk piesildīt, īpaši salā un vējainās dienās.

Vēl viens risks ir jumta stāvoklis. Ja ir neblīvas vietas, vecs segums, slikta lietusūdens novadīšanas sistēma, pēdējais stāvs var saskarties ne tikai ar aukstumu, bet arī ar mitrumu. Savukārt mitra konstrukcija siltumu saglabā sliktāk nekā sausa. Tāpēc pat labs radiators ne vienmēr palīdzēs, ja virs galvas ir vecs, slikti uzturēts jumts.

Pēdējais stāvs bieži vilina ar to, ka augšā nav kaimiņu, ir mazāk trokšņa un dažkārt paveras skaistāks skats. Tomēr pirms šāda dzīvokļa iegādes vai īrēšanas ir vērts tieši pajautāt: vai jumts ir renovēts, vai ir bijušas noplūdes, vai bēniņi ir nosiltināti, vai ziemā dzīvoklī nemainās temperatūra. Skaists skats pa logu ziemā maz ko mierina, ja rēķins ir liels, bet istabas stūri – auksti.

Stūra dzīvoklis: vairāk sienu uz āru – vairāk vietu, kur aizplūst siltumam

Stūra dzīvokļi bieži tiek uzskatīti par gaišākiem un ērtākiem, jo tiem ir logi uz vairākām pusēm. Taču energoefektivitātes ziņā tā var būt vājāka vieta. Parastam iekšējam dzīvoklim kaimiņi ir vairākās pusēs, tāpēc daļa sienu robežojas ar apsildāmām telpām. Stūra dzīvoklim biežāk ir divas ārsienas, kas nozīmē lielāku virsmu, caur kuru siltums var izplūst ārā.

Šādos dzīvokļos īpaši svarīgs ir sienu un logu stāvoklis. Ja māja ir veca, sienas nav nosiltinātas, logi ir sliktā stāvoklī vai nekvalitatīvi uzstādīti, stūra dzīvoklī pie sienām var būt jūtams aukstums, caurvējš, logi var aizsvīst un stūros var rasties pelējuma risks. Dažkārt cilvēks pat palielina apkuri, bet komforta joprojām trūkst, jo problēma nav tikai radiatoru temperatūra, bet pašas konstrukcijas.

Stūra dzīvoklis ne vienmēr būs visdārgākais apkurei, taču tam ir vairāk riska punktu. Ja tas atrodas pēdējā stāvā un turklāt ir stūra dzīvoklis, siltuma zudumu var būt vēl vairāk: aukstums iedarbojas gan caur jumtu, gan divām ārsienām. Līdzīgi pirmā stāva stūra dzīvoklis var ciest gan no aukstām grīdām, gan ārsienām.

Visbiežāk siltākie ir „vidējie“ dzīvokļi

Ja runājam pavisam vienkārši, siltuma ziņā bieži visizdevīgākie ir dzīvokļi, kas neatrodas pirmajā vai pēdējā stāvā, bet gan mājas vidū. Šādiem dzīvokļiem ir kaimiņi apakšā, augšā un sānos, tāpēc mazāk sienu robežojas ar āru vai neapkurinātām telpām. Tie it kā saņem daļu siltuma no visas ēkas un tik ātri neatdziest.

Tāpēc vecākās daudzdzīvokļu mājās vidējs, nevis stūra dzīvoklis bieži var būt komfortablāks un lētāks apkures ziņā. Protams, visu var mainīt konkrētā māja: logi, renovācija, apkures sistēma, radiatoru stāvoklis, cauruļvadi, sienu biezums un pat tas, kā kaimiņi izmanto siltumu.

Svarīgi saprast, ka tikai stāvs nepasaka visu patiesību. Pirmais stāvs jaunā A energoefektivitātes klases mājā var būt siltāks par vidējā stāva dzīvokli vecā, caurā daudzdzīvokļu mājā. Tomēr, ja izvēlaties līdzīgus vecākas būvniecības variantus, dzīvokļa novietojums mājā kļūst par ļoti svarīgu jautājumu.

Kā pirms īres vai pirkšanas saprast, vai ziemā nebūs auksti?

Pirmais – palūgt iepriekšējos apkures rēķinus. Ne tikai par vienu mēnesi, bet vismaz par vairākiem ziemas mēnešiem. Vēl labāk, ja tos var salīdzināt ar līdzīgas platības dzīvokļiem tajā pašā mājā. Ja dzīvoklis ir mazs, bet rēķini šķiet lieli, tas jau ir signāls jautāt vairāk.

Otrais – apskatīt stūrus, logus, palodzes un sienas pie grīdas. Pelējuma plankumi, aptumšojušies stūri, stipra kondensāta veidošanās vai mitruma smaka var liecināt ne tikai par sliktu ventilāciju, bet arī par aukstuma tiltiem. Šādas lietas ziemā parasti nepazūd pašas no sevis.

Trešais – noskaidrot informāciju par mājas renovāciju. Vai sienas, jumts un cokols ir nosiltināti? Vai cauruļvadi ir nomainīti? Vai apkures sistēma ir sakārtota? Vai ir individuāla siltuma uzskaite, siltuma sadalītāji, termostati? No tā ir atkarīgs ne tikai rēķins, bet arī iespēja regulēt siltumu atbilstoši faktiskajām vajadzībām.

Kāpēc vienā mājā cilvēki maksā atšķirīgi?

Daudzdzīvokļu mājās apkures maksājumi ir atkarīgi ne tikai no tā, cik daudz siltuma konkrētais iedzīvotājs vēlētos. Svarīga ir visa mājas sistēma, siltuma sadales kārtība, dzīvokļa platība, individuālā uzskaite, koplietošanas telpas un ēkas energoefektivitāte. Dažās mājās cilvēki maksā pēc platības, citās lielāka nozīme ir individuālajiem skaitītājiem vai siltuma sadalītājiem.

Tas nozīmē, ka pat siltāks dzīvoklis ne vienmēr maksās ļoti maz, ja pati māja ir neefektīva. Taču aukstākā vietā esošam dzīvoklim komforta uzturēšanai var būt nepieciešams vairāk siltuma. Ja sistēma ļauj regulēt radiatorus, iedzīvotājs var palielināt siltumu, jo citādi mājoklī vienkārši ir nepatīkami atrasties.

Tāpēc uz jautājumu „kur es maksāšu vairāk?“ nav vienas atbildes, kas derētu visām mājām. Taču vispārīgais noteikums ir skaidrs: dzīvokļiem, kuriem ir lielāks kontakts ar āru, jumtu, pagrabu vai neapkurinātām telpām, biežāk ir lielāks siltuma zudumu risks.

Lētāks dzīvoklis var būt dārgāks katru ziemu

Pirmā stāva, pēdējā stāva vai stūra dzīvokļi dažkārt ir nedaudz lētāki vai tirgū atrodami vieglāk, jo daļa pircēju un īrnieku no tiem izvairās. Taču zemāka cena ne vienmēr nozīmē labāku darījumu. Ja ziemā katru mēnesi par apkuri jāmaksā vairāk, jāiegādājas papildu elektriskie sildītāji, jācīnās ar mitrumu vai jādzīvo ar aukstām grīdām, šī atšķirība ātri sarūk.

Izvēloties mājokli, ir vērts domāt ne tikai par vasaru, kad visi dzīvokļi šķiet pietiekami mājīgi. Īstā pārbaude sākas novembrī, decembrī un janvārī, kad kļūst skaidrs, vai māja saglabā siltumu vai tikai skaisti izskatās sludinājumā. Dzīvoklis var būt skaisti izremontēts, bet, ja zem lamināta ir aukstas grīdas un ziemā stūros veidojas mitrums, remonts problēmu neatrisina.

Tāpēc pirms līguma parakstīšanas vai pirkšanas ir vērts uzdot neērtus jautājumus. Cik maksāja apkure aukstākajā mēnesī? Vai ir bijis pelējums? Vai grīdas ir aukstas? Vai jumts ir renovēts? Vai pagrabs ir kārtībā? Vai kaimiņi sūdzas par aukstumu? Atbildes uz šiem jautājumiem var ietaupīt daudz vairāk nekā daži eiro, ko izdodas nokaulēt no cenas.

Kur ziemā risks ir vislielākais?

Ja īsi jāizceļ, pirmais stāvs biežāk riskē aukstu grīdu un pagraba dēļ, pēdējais stāvs – jumta un bēniņu dēļ, bet stūra dzīvoklis – papildu ārsienu dēļ. Sliktākā kombinācija var būt tad, kad šie faktori summējas: piemēram, pirmā stāva stūra dzīvoklis vecā mājā vai pēdējā stāva stūra dzīvoklis ar nenosiltinātu jumtu.

Tomēr laba renovācija var mainīt gandrīz visu. Nosiltināta fasāde, sakārtots jumts, nosiltināts pagraba pārsegums, blīvi logi un sabalansēta apkures sistēma var padarīt šādu dzīvokli pavisam ērtu. Tāpēc vissvarīgāk ir vērtēt nevis tikai stāvu, bet visu ēku.

Ziemā vairāk maksāt var nākties nevis tāpēc, ka dzīvoklis ir „slikts“, bet tāpēc, ka tas atrodas mājas vājākā vietā. Un, ja šī vieta nav pasargāta no aukstuma, apkures sezona ļoti ātri parāda mājokļa patieso cenu.