Pirts grīdas vairs nepūst no mitruma: 2 vienkārši risinājumi – nekādu peļķu, nekāda pelējuma, nekādas pelējuma smakas

Pēc pirts uz grīdas palikušais ūdens šķiet nenozīmīga problēma – nākamajā dienā dēļu virsma parasti jau ir sausa. Tomēr mitrums var uzkrāties dēļu galos, spraugās un zem grīdas. Ja šīs vietas nepaspēj izžūt līdz nākamajai kurināšanai, ar laiku parādās tumši plankumi, nepatīkama smaka, un koksne sāk pūt. Tāpēc svarīgi parūpēties gan par dēļu aizsardzību, gan par to, kur aiztek ūdens.

1. Apstrādājiet dēļus ar pirts antiseptisku līdzekli

Pastāvīgs mitrums ir bīstamāks koksnei nekā vienreizēja samirkšana. Vispirms apskatiet vietas pie sienām, dēļu galus un grīdas apakšpusi, ja tai var piekļūt. Tur ūdens saglabājas ilgāk, un pirmie bojājumi bieži paliek nepamanīti. Ja dēlis jau ir mīksts, drūp vai tajā viegli ieduras skrūvgrieža gals, ar aizsarglīdzekli vien vairs nepietiks – bojātā koksne būs jānomaina.

Veselus dēļus var apstrādāt ar koksnei paredzētu aizsarglīdzekli, kura ražotājs skaidri norāda, ka tas ir piemērots pirts grīdām un to lietošanas apstākļiem. Īpaši rūpīgi apstrādājiet dēļu galus, savienojumus un, ja iespējams, apakšpusi. Līdzekli uzklājiet tikai uz tīras, pilnībā izžuvušas koksnes un ļaujiet tai nožūt tik ilgi, cik norādīts uz iepakojuma. Strādājot valkājiet cimdus un vēdiniet telpu.

Nesteidzieties pārklāt grīdu ar biezu parastās lakas kārtu. Caur pārklājuma plaisām iekļuvušais ūdens var uzkrāties koksnē, turklāt šāds pārklājums uz mitras grīdas var būt slidens. Ja vēlaties pārklāt grīdas virsmu, izvēlieties tikai tam piemērotu līdzekli un ievērojiet tā lietošanas instrukciju.

2. Izveidojiet brīvu ceļu ūdens aizplūšanai

Aizsargāti dēļi tik un tā ilgi paliks mitri, ja uz grīdas krāsies peļķes. Pēc mazgāšanās pārbaudiet, kur sakrājas ūdens: pie sienas, stūrī vai blakus notekcaurumam. Ja tas katru reizi paliek tajā pašā vietā, ir vērts pārbaudīt grīdas slīpumu un to, vai nav aizsērējis notekūdeņu caurums. Kamēr cēlonis nav novērsts, pēc katras lietošanas reizes noslaukiet ūdeni ar grīdas ūdens savācēju.

Ja ir ierīkota koka grīda ar atstarpēm starp dēļiem, aptuveni 5–10 mm platas atstarpes ļauj ūdenim iztecēt un gaisam cirkulēt. Tomēr ar atstarpēm vien nepietiek: arī zem dēļiem ūdenim jābūt drošai vietai, kur aiztecēt, un pašai telpai jābūt vēdināmai. Pretējā gadījumā grīdas virspuse izskatīsies sausa, lai gan apakšā mitrums pastāvīgi saglabāsies.

Pēc mazgāšanās iznesiet vai paceliet noņemamos koka režģus, lai tie izžūtu no abām pusēm. Vēdiniet telpu, līdz grīda nožūst, un regulāri notīriet no notekcauruma lapas, matus un citus netīrumus. Tie ir nelieli darbi, taču tie palīdz laikus pamanīt uzkrājušos ūdeni – vēl pirms parādās pelējuma smaka vai rodas nepieciešamība nomainīt dēļus.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!