Septembrī peles sāk meklēt siltāku vietu: pārbaudiet šīs spraugas mājās

Vēl vakar vakarā atvērts logs šķita pavisam nevainīgs, bet šodien virtuves skapītī atrodat savādi sagrauztu putraimu paciņu. Dažkārt pirmā pazīme ir tikko sadzirdama čaboņa aiz sienas, citreiz – sīki tumši graudiņi pie katla vai zem izlietnes. Septembrim sākoties, mājas pelēm sāk nozīmēt to pašu, ko mums nozīmē silta sega un aizvērtas balkona durvis.

Tās neparādās no nekurienes un ne vienmēr iekļūst mājās pa plaši atstātām durvīm. Bieži vien pietiek ar tādu spraudziņu, ko cilvēks, steigā iznesot atkritumus vai gatavojoties apkures sezonai, nemaz nepamana. Tieši tāpēc māju ir vērts pārbaudīt ne tikai no iekšpuses, bet arī no ārpuses – dažas spraugas šķiet pavisam niecīgas, līdz kļūst skaidrs, ka tās ir kļuvušas par ērtu ceļu uz pieliekamo, pagrabu vai virtuvi.

Maza spraudziņa pie caurulēm var kļūt par plašām durvīm

Viena no biežākajām vietām ir cauruļu ievadi. Zem virtuves izlietnes, aiz veļasmazgājamās mašīnas, pie apkures caurulēm vai katla sienā nereti paliek plaisas, kas aizpildītas tikai daļēji vai ar laiku ir saplaisājušas. Cilvēkam tas šķiet tikai neestētisks apdares sīkums, taču pelei šāda sprauga var būt ērta ieeja siltā sienas dobumā.

Rūpīgi apskatiet arī vietas, kur mājā vai dzīvoklī ievilkti elektrības, interneta un ventilācijas vadi. Ārpusē blīvējuma materiāli cieš no lietus, sala un saules, bet iekšpusē tos var izkustināt remonts vai vienkārša cauruļu kustība. Ja ap ievadu redzama plaisa, tā rūpīgi jāaizblīvē ar piemērotiem, grauzējiem izturīgiem materiāliem, nevis uz īsu brīdi jāaizbāž tikai ar papīru vai audumu.

Daudzdzīvokļu mājā problēma bieži vien nav tikai viena dzīvokļa jautājums. Peles var pārvietoties pa komunikāciju šahtām, caur pagraba pārsegumiem un starp sienām, tāpēc tikai virtuves skapīša sakārtošana ne vienmēr atrisina cēloni. Pamanot pazīmes koplietošanas telpās, par to vērts paziņot mājas administratoram vai biedrībai – jo agrāk tiek aizblīvētas kopīgās spraugas, jo mazāk iedzīvotāju vēlāk meklēs slazdus zem savām izlietnēm.

Pagrabs, pieliekamais un garāža bieži ir pirmā pieturvieta

Pele reti nonāk uzreiz uz virtuves galda. Biežāk tā vispirms atrod pagrabu, garāžu, pieliekamo vai terasi, kur ir mazāk trokšņa, sakrautas kastes, tiek glabāta malka vai mājdzīvnieku barības maisi. No turienes ceļš uz dzīvojamām telpām var būt pavisam īss – pa durvju apakšu, grīdas spraugu, ventilācijas atveri vai nenoblīvētu vietu pie pamatiem.

Pārbaudot ārpusi, nesteidzieties. Apskatiet, vai pie pamatiem nav izdrupušu vietu, vai ventilācijas režģu sieti nav aizvērušies, vai pagraba lodziņi nav nenoblīvēti un vai garāžas vārtu apakša cieši pieguļ grīdai. Īpašu uzmanību pievērsiet vietām, kuras vasarā aizsedza puķupodi, malka vai dārza piederumi – aiz tiem spraugas paliek nepamanītas daudz vieglāk.

Ģimenei, kas rudenī nes uz pagrabu ābolus, dārzeņus vai konservus, kārtība šeit kļūst ne tikai par estētikas jautājumu. Pārtikas krājumus labāk glabāt hermētiski noslēdzamos traukos, bet kartona kastes, vecos laikrakstus un nevajadzīgos audumus neatstāt guļam uz grīdas. Šādas kaudzes pelēm nodrošina gan slēptuvi, gan materiālu ligzdai, bet cilvēkam vēlāk paliek nepatīkamais uzdevums noskaidrot, no kurienes sākās problēma.

Septembrī peles sāk meklēt siltāku vietu: pārbaudiet šīs spraugas mājāsAttēls: Pexels / Jan van der Wolf

Durvju apakša un ventilācija – vietas, par kurām bieži aizmirst

Rudenī mēs biežāk aizveram logus, taču ne vienmēr pamanām, ka zem ārdurvīm vai balkona durvīm paliek sprauga. Tā var rasties nolietojušās blīves, mainīta grīdas seguma vai vienkārši agrāk neprecīzi uzstādītu durvju dēļ. Šāda vieta ir īpaši ērta privātmājās, taču arī pirmā stāva dzīvokļos to nevajadzētu ignorēt.

Vēl viena jutīga vieta ir ventilācijas atveres. Tās ir nepieciešamas gaisa kustībai, tāpēc tās nedrīkst akli aizbāzt, taču režģu stāvokli pārbaudīt noteikti ir vērts. Ja siets ir bojāts, pārāk rets vai tā vispār nav, atveri var aizsargāt ar smalku, izturīgu metāla sietu tā, lai ventilācija turpinātu darboties. Tas pats attiecas uz žāvētāja vai citu ierīču izvadiem uz ārpusi.

Senioram, kurš dzīvo viens, šāda pārbaude var būt neērta pagraba, kāpņu vai smagu priekšmetu dēļ. Jaunai ģimenei bieži trūkst laika, jo septembrī atgriežas skolas ritms un darbu mājās kļūst tikai vairāk. Tomēr daudz vienkāršāk ir lūgt tuviniekam tagad palīdzēt pārbaudīt dažas vietas, nekā vēlāk izjaukt skapīšus un meklēt, kur sienā naktīs dzirdama čaboņa.

Ar hermētiskumu vien nepietiek, ja pele mājās atrod cienastu

Aizblīvētas spraugas samazina iespēju iekļūt iekšā, taču arī mājas apkārtne raida signālu, vai šeit ir vērts iegriezties. Atvērti atkritumu maisi, putnu barības atliekas, ārā atstāta dzīvnieku barība vai nesakoptas komposta vietas grauzējiem ir vienkāršs aicinājums palikt tuvumā. Bet, kad pele jau apmetusies pie mājas, tā pacietīgi meklē vājāko spraugu.

Virtuvē der pārskatīt ne tikai plauktus, bet arī to, kas notiek aiz tiem. Putraimus, miltus, riekstus un dzīvnieku barību vislabāk glabāt noslēdzamos traukos, bet drupatas no grīdas un zem sadzīves tehnikas regulāri notīrīt. Tā nav pārspīlēta sterilizācija – vienkārši mājās jābūt pēc iespējas mazāk iemeslu, lai grauzējs izvēlētos tieši jūsu stūrīti.

Tomēr nevajag par katru caurumu sienā vainot tikai sevi vai mājas apsaimniekotājus. Darbinieki, kuri rūpējas par koplietošanas telpām, ne vienmēr problēmu pamana uzreiz, bet vecākās ēkās nenoblīvētu vietu var būt daudz. Tomēr skaidri pamanīta vieta, sakārtots ventilācijas režģis vai laikus paziņota problēma bieži vien dod vairāk nekā dusmas par to, ka rudenī atkal jārisina tas pats nepatīkamais sadzīves uzdevums.

Pele meklē mājās nevis greznību – tai vajadzīgs siltums, miers un daži drupaču kumosi. Tāpēc rudens pārbaude būtībā ir vienkāršs vēstījums: šajās mājās ir silti dzīvot cilvēkiem, bet iekļūt tajās ir jābūt grūti tiem, kurus neesam aicinājuši.