Pelējums vannas istabā atgriežas pēc dažām dienām: vainīgs nav tikai tīrīšanas līdzeklis, bet mitruma cēlonis

Vannas istaba tikko izberzta: šuves kļuvušas baltas, stūri notīrīti, spogulis mirdz. Šķiet, beidzot var mierīgi aizvērt durvis un vismaz uz kādu laiku aizmirst to melno traipu pie vannas vai dušas kabīnes. Taču pēc dažām dienām tas atkal parādās tajā pašā vietā – it kā tīrīšanas līdzeklis būtu bijis tikai īslaicīgs kosmētisks risinājums.

Šāds skats īpaši kaitina, jo pūļu noteikti netrūkst. Cilvēks pērk stiprāku aerosolu, berž flīžu šuves ar vecu zobu birsti, atstāj durvis pusvirus, bet pelējums tik un tā atgriežas. Problēma bieži vien slēpjas nevis tajā, ka vannas istaba tiek tīrīta pārāk reti vai nepareizi, bet gan tajā, kas telpā notiek pēc katras dušas.

Pelējumam nevajag daudz: siltumu, mitrumu un vietu, kur gaiss sastāvas. Tāpēc nepietiek tikai noslaucīt tā pēdas. Ja vannas istaba pēc mazgāšanās ilgi paliek kā maza tvaika pirts, tas pats stūris drīz atkal kļūst par ērtu vietu, kur augt jaunam slānim.

Tīra siena vēl nenozīmē, ka vannas istaba ir izžuvusi

Visbiežāk pelējums iemitinās tur, kur acis to uzreiz nepamana: silikona šuvēs, zem palodzes, griestu stūrī, aiz veļas groza vai skapīša. Pēc traipa notīrīšanas šķiet, ka problēma ir beigusies, taču mitrums, kas palicis gaisā un uz virsmām, nepazūd tikai patīkamās tīrīšanas līdzekļa smaržas dēļ. Tas nosēžas uz vēsākām sienām, flīzēm un savienojumu vietām, bet vēlāk lēni žūst.

Īpaši daudz mitruma vannas istabā paliek pēc karstas dušas. Spogulis aizsvīst, uz flīzēm veidojas pilieni, dvieļi piesūcas ar ūdeni, bet aizvērtās durvis neļauj gaisam kustēties. Ja nosūces ventilācija ir vāja vai tās vispār nav, tvaiks var saglabāties ilgāk, nekā šķiet cilvēkam, kurš pēc piecpadsmit minūtēm jau iziet no vannas istabas.

Vēl viens biežs iemesls ir pārāk vēsa vannas istaba. Silts, mitrs gaiss, saskaroties ar aukstu sienu vai stūri, kondensējas, tāpēc tieši tur veidojas pastāvīgi mitra vieta. Tādēļ pelējums dažkārt aug pat kārtīgā vannas istabā, kurā cilvēki patiešām rūpējas par tīrību.

Tīrīšanas līdzeklis šajā gadījumā izdara savu darbu: tas var likvidēt redzamo pelējumu un daļu tā atstāto pēdu. Taču tas nevar iekustināt gaisu ventilācijas kanālā, sasildīt aukstu sienu vai izžāvēt aiz skapīša saspiestu stūri. Tāpēc, cīnoties tikai ar aerosoliem, nākas nepārtraukti atkārtot to pašu nogurdinošo loku.

Pelējums vannas istabā atgriežas pēc dažām dienām: vainīgs nav tikai tīrīšanas līdzeklis, bet mitruma cēlonisAttēls: Pixabay / Semevent

Maza vannas istaba problēmu parāda ātrāk, taču tā skar ne tikai to

Maza dzīvokļa vannas istabā mitrums uzkrājas īpaši ātri. Viens cilvēks vakarā nomazgājas, pēc viņa vannas istabā žūst dvieļi, uz veļas žāvētāja karājas vairāki veļas gabali, bet no rīta ģimene atkal steidzas gatavoties darbam un skolai. Ja nav loga, bet durvis privātuma vai siltuma dēļ tiek visu laiku turētas aizvērtas, gaisam vienkārši nav kur aizplūst.

Ģimenēm ar bērniem tas var kļūt par pastāvīgu galvas­ssāpju avotu. Bērni mazgājas ilgāk, vannas istabā parādās vairāk slapju dvieļu, paklājiņu un rotaļlietu, bet vakarā ne vienmēr paliek spēka vēl arī nosusināt sienas vai pārbaudīt ventilācijas restes. Tad pelējums izskatās pēc nekārtības pazīmes, lai gan patiesībā tas bieži ir ikdienas ritma un telpai nelabvēlīgu apstākļu rezultāts.

Senioriem vai cilvēkiem, kuri dzīvo vecākās mājās, situācija var būt vēl sarežģītāka. Vannas istabā dažkārt ir vāja vilkme, vēsākas ārsienas, veci savienojumi, caur kuriem iekļūst mitrums. Bet, ja pelējums parādās ne tikai pie dušas, bet arī vienā konkrētā sienas vietā, ir vērts domāt ne tikai par tvaiku – varbūt ir noplūde, bojāta caurule vai cita konstrukcijas problēma.

Arī otra puse ir saprotama. Ne katrs var uzreiz mainīt ventilāciju, remontēt vannas istabu vai uzstādīt jaunu apkures risinājumu. Tomēr gan mājas apsaimniekošana, gan īrēta mājokļa īpašnieka atbildība sākas ar to, ka uz atkārtotiem traipiem nereaģē tikai ar vēl vienu krāsas vai tīrīšanas līdzekļa kārtu. Ja mitrums atgriežas, jāmeklē ceļš, pa kuru tas paliek telpā.

Kas palīdz pārraut to pašu tīrīšanas loku

Pirmais solis ir vienkāršs, lai gan bieži aizmirsts: pēc dušas mitrums ir jāizvada, nevis jācer, ka tas pats pazudīs. Ja ir funkcionējoša ventilācija, to ir vērts atstāt ieslēgtu arī pēc mazgāšanās. Ja vannas istabā ir logs, īsa, intensīva vēdināšana var palīdzēt ātrāk nomainīt piesātināto gaisu pret sausāku, bet pusvirus atstātas durvis ļauj mitrumam neuzkavēties vienā mazā telpā.

Tāpat ir vērts noslaucīt lielākos ūdens pilienus no dušas sienām, flīzēm un vannas malām. Tas nav pedantisks papildu darbs – jo mazāk ūdens paliek iztvaikošanai, jo mazāk tā nosēžas uz sienām. Dvieļus labāk pakārt tā, lai tie varētu izžūt, nevis salikt vienu uz otra uz radiatora vai atstāt slapjus uz veļas groza.

Ja ventilācijas restes ir putekļainas vai aizsegtas, gaiss var kustēties vēl sliktāk. Tās var uzmanīgi notīrīt, bet, ja pamanāt, ka vilkme gandrīz nav jūtama, atkarībā no situācijas jāvēršas pie mājas administratora, meistara vai mājokļa īpašnieka. Ja ir aizdomas par ūdens noplūdi, pastāvīgi slapju sienu vai pelējums izplatās aiz mēbelēm, ar sadzīves līdzekļiem vien vilcināties nevajadzētu.

Pats pelējums ir jātīra, taču to ir vērts darīt tikai vienlaikus ar to apstākļu maiņu, kas tam patīk. Pēc tīrīšanas telpa ir labi jāizžāvē, bet spēcīgi līdzekļi jālieto saskaņā ar to instrukcijām, nemēģinot sajaukt dažādas ķimikālijas. Dažkārt lielāku labumu dod nevis agresīvāks līdzeklis pudelē, bet ieradums pēc dušas dažas minūtes parūpēties par gaisu un ūdens pilieniem.

Pelējums vannas istabā atgriežas nevis tāpēc, ka cilvēks būtu slikti izberzis vienu stūri. Tas atgriežas tāpēc, ka šis stūris atkal un atkal saņem to, kas tam nepieciešams – siltumu, mitrumu un mieru. Kad vannas istabā pēc tīrīšanas mainās ne tikai flīžu krāsa, bet arī pats mitruma ceļš, melnie traipi beidzot pārstāj diktēt mājas kārtību.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!