Visas dzīvokļa spuldzes nomainīju uz silto gaismu, un vakaros mājas vairs neatgādina biroju
Vakarā virtuvē vēl kūp tēja, uz galda guļ neatbildētas vēstules, bet acis pēc darba dienas jau lūdz mieru. Taču pietiek ieslēgt griestu lampu, un istaba pēkšņi kļūst līdzīga kabinetam: spilgta, balta gaisma izceļ katru drupaču uz darba virsmas, nogurušo seju spogulī un pat vismazāko nekārtību. Šo sajūtu pazīst daudzi, lai gan ilgi pat neaizdomājas, ka to izraisa nevis pats mājoklis.
Nomainot spuldzes uz tādām, kas izstaro siltu gaismu, vakari mājās mainās ātrāk, nekā varētu gaidīt. Sienu krāsa šķiet maigāka, koka mēbeles vairs nav tik aukstas, bet viesistabā gribas nevis steigā pabeigt darbus, bet apsēsties. Tas nav maģisks interjera remonts – bieži vien tā vienkārši ir labāk izvēlēta gaisma.
Ilgu laiku mēs uz spuldzi raugāmies kā uz sīkumu: galvenais, lai būtu gaišs, lai tā taupītu elektrību un derētu kontaktligzdai. Tomēr gaisma mājās ietekmē ne tikai to, vai atrodam zeķes skapī. Tā klusi nosaka vakara noskaņu – un dažkārt tieši tās dēļ atpūta savā dzīvoklī neiestājas tik viegli, kā vajadzētu.
Kāpēc baltā gaisma vakarā tik ļoti nogurdina
Vēsāku, spilgtāku gaismu bieži izvēlas ļoti praktisku iemeslu dēļ. Šķiet, ka pie tās ir vieglāk gatavot ēdienu, lasīt, kārtot vai pamanīt putekļus. Tā patiešām var būt ērta tur, kur nepieciešams koncentrēties un labi saskatīt detaļas. Problēma sākas tad, kad šāda gaisma pavada cilvēku no rīta līdz pat gulētiešanai.
Dienas laikā daudzi strādā pie ekrāniem, zem spēcīgām biroja lampām vai nepārtraukti ieskatās telefonā. Pārnākot mājās, ķermenis gaida citu signālu – ka dienas temps palēninās. Kad gaitenī, virtuvē un guļamistabā sagaida tāds pats ass baltums kā darbavietā, mājas it kā neļauj pārslēgties.
Cilvēku nekaitina tikai viena papildu spilgta spuldze. Vairāk nogurdina sajūta, ka pat savā viesistabā viņš paliek modrības režīmā: vēl gribas kaut ko noslaucīt, pārbaudīt, pabeigt. Silta gaisma pati par sevi šo sajūtu nenovērš, taču tā mazāk atgādina darba vidi un palīdz telpai iegūt skaidrāku nozīmi – būt mājām.
Vienā telpā ir mājīgi, citā – joprojām jāredz skaidri
Nomainīt visas dzīvokļa spuldzes uz vienādi siltām ne vienmēr nozīmē, ka katram stūrim jāgrimst krēslā. Viesistabā, guļamistabā vai priekšnamā maigāks apgaismojums parasti rada tieši to mieru, kura vakarā trūkst. Taču tur, kur griež dārzeņus, šuj, lasa vai no rīta gatavojas, ar mājīgumu vien var nepietikt.
Virtuvē bieži vislabāk darbojas nevis viena jaudīga spuldze pie griestiem, bet vairāki gaismas avoti. Kopējais siltākais apgaismojums ļauj justies mājīgi, bet atsevišķa lampa virs darba virsmas palīdz droši un ērti gatavot ēdienu. Tas pats princips attiecas uz darba stūrīti: vakarā istaba var būt mierīga, bet pie galda ir vērts nodrošināt virzītu gaismu konkrētam uzdevumam.
Īpaši to izjūt ģimenes ar bērniem. Vienam vajag zīmēt vai pildīt mājasdarbus, bet otrs jau vēlas mierīgi pabūt pirms gulētiešanas. Arī senioriem var būt nepieciešama spēcīgāka gaisma, lasot zāļu iepakojumu vai meklējot kādu priekšmetu skapītī. Tāpēc laba mājas gaisma nav tikai „silta” vai „auksta” – tai jāpalīdz cilvēkiem dzīvot atšķirīgā dienas ritmā, neliekot visiem pielāgoties vienai lampai.

Nelielas pārmaiņas bieži izceļ visu dzīvokli
Pirmajā vakarā ar siltākām spuldzēm dažiem pat šķiet, ka mājās kļuvis tumšāks. Bieži tas notiek nevis tāpēc, ka gaismas patiešām būtu par maz, bet tāpēc, ka acis bija pieradušas pie ārkārtīgi spilgta apgaismojuma. Pēc dažiem vakariem tā pati istaba sāk izskatīties mierīgāka, nevis blāvāka.
Silta gaisma īpaši maina tās telpas, kurās ir daudz dabisku materiālu: koka, lina, siltu audumu, krēmkrāsas vai brūnganu toņu. Pat vienkārša īrēta dzīvokļa viesistaba var šķist mazāk sveša. No otras puses, tā neizlabos slikti pārdomātu apgaismojumu, ja vienīgā lampa karājas augstu telpas vidū un atstāj tumšus stūrus.
Te parādās arī otra puse. Ražotāji un pārdevēji piedāvā daudz spuldžu, taču veikalā cilvēks bieži izvēlas steigā: pēc cenas, jaudas vai akcijas uzlīmes. Uz iepakojuma norādītais apgaismojuma apraksts ne vienmēr uzreiz pasaka, kā gaisma izskatīsies starp jūsu sienām un mēbelēm. Tāpēc vilšanās parasti nav ne pircēja nezināšanas, ne sliktas spuldzes sekas – tas vienkārši ir lēmums, kuru, stāvot pie plaukta, ir grūti novērtēt.
Pirms mainīt visu, pietiek sākt ar vienu vakaru
Ja vakarā mājās jūtaties tā, it kā joprojām būtu darbā, nav uzreiz jāmaina visi gaismekļi vai jāpērk jaunas mēbeles. Sākumā ir vērts nomainīt spuldzi tur, kur visbiežāk atpūšaties: viesistabas stāvlampā, guļamistabas lampā vai gaismeklī virs ēdamgalda. Šāds izmēģinājums ātri parāda, vai jums patīk gaismas tonis un vai tās pietiek ikdienas vajadzībām.
Izvēloties ir lietderīgi neaprobežoties tikai ar uzrakstu par silto gaismu. Paskatieties, cik daudz gaismas spuldze izstaro, un padomājiet, kam tā tiks izmantota. Ja bažījaties, ka vakarā būs par tumšu, labāk izvēlēties vairākus mazākus gaismas avotus dažādās vietās, nevis vienu apžilbinošu lampu telpas centrā.
Ir vērts padomāt arī par slēdžiem un ieradumiem. No rīta spilgtāka gaisma virtuvē var palīdzēt pamosties, bet vakarā ieslēgta galda vai stāvlampa ļauj galveno gaismekli izslēgt agrāk. Šāds neliels rituāls skaidrāk nodala darba laiku no atpūtas, pat ja dzīvojat nelielā dzīvoklī, kurā viesistaba vienlaikus ir arī darba istaba.
Mājīgums ne vienmēr sākas ar jaunu dīvānu, aizkariem vai dārgu remontu. Dažkārt tas rodas tajā brīdī, kad vakarā ieslēdzat gaismu un istaba vairs neatgādina vietu, kur vēl kaut kas jāpierāda. Tā vienkārši ļauj būt mājās.
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?


