Vēlaties gūt ienākumus no meža, bet nevēlaties to pārdot? Pastāv risinājumi, par kuriem nezina visi

Mantots vai daudzus gadus ģimenē kopts mežs daudziem tā īpašniekiem kļūst par ne mazu galvas||||āpi. No vienas puses, to negribas pārdot, no otras – rodas jautājums, vai šāds īpašums var sniegt finansiālu labumu, ja vēlaties to saglabāt arī nākamajām paaudzēm. Lai gan bieži tiek uzskatīts, ka vienīgās izvēles ir vai nu atstāt mežu tādu, kāds tas ir, vai to pārdot, mežsaimniecības speciālisti saka, ka pastāv arī trešais ceļš. Pareizi kopts pieaudzis mežs var ne tikai saglabāt savu vērtību, bet arī gūt ienākumus, turklāt pats mežs arī turpmāk palikt ģimenes īpašumā.

Pēc mežsaimniecības speciālistu teiktā, vissvarīgākais ir saprast, ka mežs, tāpat kā jebkura cita dzīva ekosistēma, dzīvo savā dabiskajā ritmā. Jaunaudze aug, vēlāk sasniedz briedumu, bet ar laiku sāk novecot un zaudēt daļu savas vērtības. Tāpēc atbildīga meža kopšana nozīmē ne tikai tā saglabāšanu, bet arī savlaicīgu lēmumu pieņemšanu, kas palīdz saglabāt mežu veselīgu, produktīvu un vērtīgu.

Tādēļ arvien vairāk meža īpašnieku meklē risinājumus, kas ļautu gūt labumu no sava īpašuma, no tā neatsakoties. Viens no tiem ir iespēja realizēt daļu mežā esošās koksnes, saglabājot īpašumtiesības uz pašu mežu. Atkarībā no audzes vecuma, stāvokļa un citiem apstākļiem tas ne vienmēr nozīmē pieaugušās meža daļas galveno cirti. Dažos gadījumos īpašniekam piemērotākas var būt kopšanas cirtes, kuru laikā tiek izcirsta tikai daļa koku, bet atlikušajai audzei tiek radīti labāki apstākļi augšanai un vērtības veidošanai.

Vēlaties uzzināt, kā gūt ienākumus no meža, to nepārdodot? “Silvijos valdos” speciālisti palīdzēs novērtēt jūsu meža iespējas un paskaidros, ar ko sākt. Vairāk informācijas: www.silvijosvaldos.lt

Daudziem šķiet, ka izvēle ir tikai viena

Nereti meža īpašnieki uzskata, ka, lai gūtu finansiālu labumu no meža, jāpieņem viens sarežģīts lēmums – tas jāpārdod. Tomēr mežsaimniecības speciālisti saka, ka tā nav vienīgā iespēja.

Kā apgalvo “Silvijos valdos” vadītājs Nerijus Ruzgas, atkarībā no meža vecuma, stāvokļa un īpašnieka mērķiem var izvēlēties dažādus cirtes veidus. Pieaugušā audzē var tikt realizēta ciršanai piemērotā koksne, taču citos gadījumos var veikt kopšanas cirtes. To laikā tiek izcirsti nevis visi, bet tikai atlasīti koki, tādējādi radot vairāk vietas un gaismas perspektīvākajiem kokiem un uzlabojot visas audzes stāvokli.

“Daudzi cilvēki mežu manto no vecākiem vai vecvecākiem, tāpēc tā pārdošana pat netiek apsvērta. Tomēr tas nenozīmē, ka šāds īpašums nevar būt noderīgs tā īpašniekam. Atkarībā no konkrētās audzes stāvokļa dažkārt pietiek izcirst tikai daļu atlasīto koku. Īpašnieks var gūt ienākumus, bet atlikusī meža daļa turpina augt un veidot vērtību,” – saka N. Ruzgas

Ciršana ne vienmēr nozīmē visa meža izciršanu

Viena no biežākajām meža īpašnieku bažām ir tā, ka pēc lēmuma veikt ciršanu viss viņu mežs pārvērtīsies par izcirtumu. Tomēr meža gabalu bieži veido dažāda vecuma, sugu sastāva un stāvokļa audzes, tāpēc cirtes var būt nepieciešamas tikai noteiktā tā daļā. Kur un kāda apjoma darbus var veikt, nosaka individuāli, izvērtējot konkrētā meža datus un situāciju uz vietas.

Piemēram, vienā zemesgabala daļā var augt pieaugusi audze, kurā jau var plānot galveno cirti, bet citā – jaunāki koki, kuriem vēl jāaug. Šādā gadījumā darbi tiktu veikti tikai pieaugušajā daļā, bet pārējā meža daļa netiktu cirsta. Citā zemesgabalā galvenā cirte var nebūt vajadzīga vispār, taču var būt lietderīgas kopšanas cirtes, kuru laikā tiek izcirsta tikai daļa sliktāk augošu, bojātu vai citiem kokiem traucējošu koku.

“Lēmums veikt cirtes vēl nenozīmē, ka tiks izcirsts viss īpašnieka mežs. Visbiežāk katra tā daļa tiek izvērtēta atsevišķi, un darbi tiek plānoti tikai tur, kur tie ir nepieciešami. Ja nepieciešamās cirtes netiek veiktas laikus, blīvi augoši vai bojāti koki var traucēt perspektīvākiem kokiem augt, vājināt audzes izturību un samazināt tās radīto vērtību,” – skaidro “Silvijos valdos” pārstāvis.

Mežam, tāpat kā dārzam, ir savs dzīves cikls

Pēc speciālista teiktā, viena no biežākajām kļūdām ir uzskatīt, ka jo ilgāk mežs paliek pilnīgi neskarts, jo labāk tam. Patiesībā katrai audzei ir savs augšanas cikls – tā aug, nobriest, sasniedz vislielāko vērtību, bet vēlāk sāk novecot.

Pāraugusi koksne pamazām zaudē savu ekonomisko vērtību, koki kļūst mazāk izturīgi pret slimībām, kaitēkļiem vai spēcīgiem vējiem. Tāpēc mežsaimniecībā ir svarīgi ne tikai iestādīt mežu, bet arī īstajā laikā pieņemt lēmumus, kas ļauj tam atjaunoties.

“Bieži tiek uzskatīts, ka vislabāk ir vienkārši atstāt mežu mierā. Taču mežsaimniecībā vissvarīgākais ir līdzsvars. Tas var nozīmēt ne tikai pieaugušas koksnes izciršanu, bet arī kopšanas cirtes, kuru laikā tiek izcirsta tikai daļa koku, lai atlikušajiem būtu vairāk vietas, gaismas un barības vielu. Savlaicīgi veiktie darbi palīdz saglabāt audzi veselīgu, izturīgu un vērtīgu,” – saka “Silvijos valdos” pārstāvis.

Kā notiek viss process?

Lai gan no pirmā acu uzmetiena var šķist, ka šādi darbi prasa daudz dokumentu un sarežģītas procedūras, praksē lielākā procesa daļa sākas ar vienkāršu meža izvērtēšanu.

Vispirms speciālisti izvērtē pieejamos meža apsaimniekošanas dokumentus, audzes vecumu, sastāvu, koksnes daudzumu un ciršu veikšanas iespējas. Sākotnējais novērtējums tiek veikts, pamatojoties uz valsts taksācijas datiem, ortofotogrāfijām, meža apsaimniekošanas projektu un citiem pieejamajiem datiem. Ja redzams, ka mežam ir potenciāls, speciālisti dodas uz vietu un izvērtē reālo situāciju.

Pēc tam tiek aprēķināts koksnes daudzums un tās vērtība. Tā ir atkarīga ne tikai no kubikmetru skaita – svarīgas ir arī koku sugas, koksnes kvalitāte, sortiments, meža atrašanās vieta, piebraukšanas iespējas un tajā laikā tirgū valdošās cenas. Tāpēc katrs mežs tiek izvērtēts individuāli.

Pēc nosacījumu saskaņošanas tiek sākta nepieciešamo dokumentu sagatavošana. Ja nepieciešams, tiek sagatavots meža apsaimniekošanas projekts, saņemtas atļaujas, veikta cirsmu iezīmēšana, un tikai pēc tam tiek organizēti darbi. Visbiežāk norēķins ar meža īpašnieku tiek veikts vēl pirms ciršanas sākuma.

“Lielāko administratīvā darba daļu var uzticēt speciālistiem. Meža īpašniekam vissvarīgākais ir zināt, kādas iespējas ir viņa konkrētajā zemesgabalā un kādi risinājumi būtu visizdevīgākie gan pašam mežam, gan tā ilgtermiņa vērtībai,” – saka N. Ruzgas

Mežs nepaliek bez nākotnes

Viens no visbiežāk sastopamajiem maldīgajiem uzskatiem ir tāds, ka jebkura meža ciršana nozīmē visas audzes izņemšanu. Patiesībā darbu apjoms ir atkarīgs no izvēlētā cirtes veida un konkrētās meža daļas stāvokļa. Kopšanas ciršu laikā tiek izcirsta tikai daļa koku, bet atlikušie turpina augt. Ja noteiktā meža daļā tiek veikta galvenā cirte, tā jāatjauno normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Atkarībā no konkrētās situācijas mežu var atjaunot, iestādot jaunus kokus vai radot apstākļus tā dabiskai atjaunošanai. To, kāds atjaunošanas veids tiks piemērots, nosaka, izvērtējot konkrētās audzes apstākļus un piemērojamās meža apsaimniekošanas prasības.

“Vissvarīgākais ir saprast, ka meža kopšana nav vienreizēja darbība – tas ir ilgtermiņa process. Pieņemot lēmumus, ir svarīgi domāt ne tikai par šodienas labumu, bet arī par to, kādu mežu mēs atstāsim nākamajām paaudzēm. Pareizi kopts mežs paliek veselīgs, saglabā savu vērtību un to var veiksmīgi nodot tālāk bērniem vai mazbērniem,” – apgalvo N. Ruzgas.

Tiem, kuri vēlas labāk izprast sava meža iespējas, “Silvijos valdos” piedāvā individuālu meža izvērtēšanu un konsultācijas. To laikā speciālisti izvērtē konkrēto situāciju, izskaidro iespējamos risinājumus un palīdz izvēlēties variantu, kas vislabāk atbilst gan meža īpašnieka mērķiem, gan paša meža ilgtermiņa interesēm.

Vairāk informācijas: https://www.silvijosvaldos.lt/