Kā pasargāt kartupeļus no puves un dīgšanas: vienkāršs ilgākas uzglabāšanas veids

Rudenī mājās atnestie kartupeļi izskatās stingri, sausi un tik uzticami, ka par tiem vienkārši aizmirst. Maiss tiek nolikts virtuves stūrī, pieliekamajā vai balkona skapītī, bet pēc dažām nedēļām sākas pazīstams skats: viens kartupelis ir kļuvis mīksts, otram jau ir gari, balti asni, bet no apakšas ceļas mitra, nepatīkama smaka. Tad nākas pāršķirot visus krājumus un nožēlot, ka daži sapuvuši bumbuļi ir sabojājuši daudz vairāk.

Kartupeļi bojājas nevis tāpēc, ka tiem būtu „tāds liktenis“. Visbiežāk tiem vienkārši tiek izvēlēta vieta, kur ir pārāk silts, pārāk gaišs vai pārāk šaurs. Ilgākai uzglabāšanai nav vajadzīgi viltīgi ķīmiski līdzekļi vai īpaši trauki: visvairāk nosaka daži vienkārši ieradumi, kurus vērts ieviest uzreiz pēc kartupeļu atnešanas mājās.

Pamatnoteikums skan gandrīz pārāk vienkārši: kartupeļiem vajag vēsumu, tumsu, gaisu un mieru. Citiem vārdiem sakot, tiem nevajadzētu atrasties ne apsildītas virtuves tvaikos, ne saspiestiem plastmasas maisā, ne arī katru dienu cilātiem, meklējot vienu vakariņām. Kad šie apstākļi ir saskaņoti, kartupeļi daudz ilgāk paliek stingri un derīgi ēšanai.

Viss sākas ar vienu sliktu kartupeli

Lielākā kļūda ir sabērt visu ražu vai nopirkto maisu vienā kastē, to pat neapskatot. Ieplīsis, ar lāpstu iegriezts, sasists vai jau kļūstošs mīksts kartupelis uzglabāšanas laikā kļūst par problēmu visiem blakus esošajiem. Mitrums un puve ātri izplatās, īpaši tad, ja kartupeļi ir salikti blīvi un tiem nav kur „elpot“.

Pirms novietošanas glabāšanā kartupeļus vērts mierīgi pāršķirot. Atsevišķi nolieciet tos, kurus vajadzētu izlietot vispirms: bojātos, ļoti mazos vai jau nedaudz mīkstus. Ilgstošai uzglabāšanai vislabāk der veseli, sausi, stingri kartupeļi bez zaļiem plankumiem un bez sākušiem dīgt asniem.

Ja kartupeļi tikko izrakti vai atnesti mājās mitri no lietus, tos nevajag steigties mazgāt. Nomazgāta zeme var izskatīties kārtīgāk, taču vienlaikus rodas papildu mitrums, kas uzglabāšanas vietā nemaz nav vajadzīgs. Labāk ļaut kartupeļiem apžūt no tiešiem saules stariem pasargātā, labi vēdinātā vietā, bet atlikušās sausās zemes tikai viegli noslaucīt.

Siltums un gaisma kartupeļiem nav draugi

Virtuve cilvēkam ir ērta, bet kartupeļiem tā bieži ir pārāk silta. Pie cepeškrāsns, radiatora, zem izlietnes vai uz apsildāmās grīdas tie ātrāk zaudē mitrumu, sažūst un sāk dīgt. Tas pats notiek, kad maiss stāv saules apspīdētā vietā vai gaišā skapītī, kuru pastāvīgi virina.

Kartupeļiem piemērotāka ir vēsa, tumša un sausa vieta: telpa, kurā temperatūra nenokrītas zem nulles, pagrabs, vēsāks skapītis vai cita mājas telpa, kur temperatūra no rīta līdz vakaram nemainās. Svarīgi nav dzīties pēc perfekta skaitļa termometrā, bet izvairīties no galējībām. Pārāk liels siltums veicina dīgšanu, savukārt aukstums, īpaši sals, var mainīt kartupeļu garšu un tekstūru.

Arī gaisma dara savu. Ilgāk gaismā turēti kartupeļi var kļūt zaļi, tāpēc tos nevajadzētu atstāt atvērtā spainī pie loga tikai tāpēc, ka tā ir ērtāk tos paņemt, gatavojot vakariņas. Tumsa ne vienmēr nozīmē hermētiski aizvērtu kasti – svarīgākais, lai tā nelaiž cauri gaismu, bet ļauj cirkulēt gaisam.

Kā pasargāt kartupeļus no puves un dīgšanas: vienkāršs ilgākas uzglabāšanas veidsAttēls: Unsplash / engin akyurt

Vienkāršs veids: kaste ar gaisu, nevis plastmasas maiss

Viens no praktiskākajiem risinājumiem mājās ir kartupeļus glabāt koka, kartona vai citā nehermētiskā kastē. Tās dibenu var izklāt ar sausu papīru, bet kartupeļus bērt nevis milzīgā kaudzē, bet plānākā slānī. Ja krājumu ir daudz, labāk izmantot vairākas kastes, nevis vienu pārāk dziļu, kuras apakšā esošie bumbuļi paliek nepamanīti līdz brīdim, kad jau sāk bojāties.

Papīrs šeit ir noderīgs nevis brīnuma dēļ, bet vienkāršas kārtības labad: tas uzsūc nejaušu mitrumu, pasargā no tiešas saskares ar netīru virsmu un ļauj vieglāk pamanīt, ja kāds kartupelis sāk kļūt mīksts. Kasti nevajadzētu pārklāt ar hermētisku plastmasas vāku. Plastmasas maisā uzkrājies kondensāts kartupeļiem ir gandrīz ātrākais ceļš uz puvi.

Ja kartupeļi tiek glabāti maisā, tam vajadzētu būt gaisu caurlaidīgam – piemēram, auduma vai tīkla maisam – un tas jānovieto nevis tieši uz aukstas, mitras grīdas. Vēl labāk, ja zem kastes vai maisa ir dēlītis, režģis vai vismaz sauss pamats. Šāds sīkums palīdz izvairīties no situācijas, kad augšpusē kartupeļi izskatās lieliski, bet apakšā jau uzkrājas mitrums.

Katru nedēļu pietiek ar dažām minūtēm

Kartupeļu krājumiem nepatīk pilnīga aizmirstība. Reizi nedēļā vai vismaz ik pēc dažām nedēļām ir vērts atvērt kasti, pārskatīt augšējo slāni un ar roku pārbaudīt, vai nav mīkstu, mitru bumbuļu. Ja šādu kartupeli pamanāt, nekavējoties izņemiet to kopā ar blakus esošajiem, kurus būtu vērts izlietot tuvākajā laikā.

Šis ieradums īpaši atvieglo dzīvi ģimenēm, kuras kartupeļus pērk lielākos daudzumos, un cilvēkiem, kuriem ir pagrabs vai pieliekamais, kurā viņi iegriežas reti. Senioram var būt neērti cilāt smagu maisu, tāpēc mazākas kastes kļūst ne tikai drošākas kartupeļiem, bet arī ērtākas cilvēkam. Savukārt tiem, kuri steidzas pēc darba, šāda pāršķirošana pasargā no nepatīkama pārsteiguma, kad vakariņām ieplānotie kartupeļi pēkšņi izrādās nederīgi.

Tomēr nevajag cerēt, ka pat lieliski uzglabāti kartupeļi mūžīgi paliks tādi paši kā pirmajā dienā. Dažādi kartupeļi uzglabājas atšķirīgi, bet mājas apstākļi reti kad ir ideāli. Taču regulāra pārbaude ļauj nevis izmest pusi krājumu, bet laikus izlietot to, kas sāk mainīties.

Kartupeļu uzglabāšana nav nekāda liela mājsaimniecības zinātne, lai gan dažkārt tā šķiet, kad no maisa jāvelk ārā sadīguši vai sapuvuši bumbuļi. Veselos kartupeļus pāršķirot, glabāt vēsumā un tumsā, ļaut tiem saņemt gaisu un laiku pa laikam pārbaudīt – tas ir vienkāršs veids, kas ietaupa gan pārtiku, gan naudu. Dažkārt ilgāku uzglabāšanu nosaka nevis jauns triks, bet tas, ka kartupeļiem beidzot tiek atrasta vieta, kur tie var vienkārši mierīgi pabūt.