Liekat maizi ledusskapī, lai tā ilgāk saglabātos? Tieši tā tā var sabojāties vēl ātrāk

Atnesat no veikala svaigu maizes kukuli, virtuvē izplatās patīkama smarža, pirmās šķēles ir mīkstas, garoziņa vēl kraukšķīga. Šķiet, uz dažām dienām miers. Taču pēc divām vai trim dienām maisiņā jau redzams mitrums, maize sacietējusi, un vienā stūrī parādās pirmie pelējuma plankumi.

Tad cilvēks bieži izdara to, kas šķiet pilnīgi loģiski – ieliek maizi ledusskapī. Galu galā piens, gaļa, siers un daudzi citi produkti tur saglabājas ilgāk, tātad arī maizei aukstumam vajadzētu palīdzēt. Bet tieši šeit daudzas ģimenes virtuvē pieļauj kļūdu.

Maizei ledusskapja galvenais nodalījums bieži nav labākā vieta. Tur tā netiek tik daudz “saglabāta”, cik ātrāk zaudē savu tekstūru, sacietē, bet slēgtā maisiņā mitruma dēļ var rasties apstākļi pelējumam. Tāpēc, ja vēlaties, lai kukulis paliktu garšīgs līdz pēdējai šķēlei, svarīgi ir ne tikai tas, ko pērkat, bet arī kur to noliekat, atgriežoties mājās.

Ledusskapī maize nekļūst jaunāka, bet noveco ātrāk

Galvenā problēma ir ciete, kas atrodas maizē. Zemā temperatūrā tā ātrāk maina struktūru, tāpēc maize kļūst sausāka, cietāka un zaudē to patīkamo svaiguma sajūtu. Cilvēks atver maisiņu, bet šķēle vairs nav mīksta, bet it kā nogurusi, drūpoša, bez smaržas.

Vēl viena bēda ir kondensāts. Kad maize tiek glabāta plastmasas maisiņā un temperatūra mainās, iepakojuma iekšpusē rodas mitrums. Slēgta telpa, mitra garoziņa un drupačas – ļoti slikta kombinācija. Šāda vide var veicināt pelējuma rašanos, īpaši, ja maize jau bija ilgāk pastāvējusi vai maisiņš bieži tiek atvērts.

Tāpēc ledusskapis bieži rada dīvainu rezultātu: maize vienlaikus kļūst gan cieta, gan mitra tur, kur mitrumam nevajadzētu būt. No ārpuses tā zaudē patīkamo kumosu, bet iekšpusē vai uz garoziņas var sākties bojāšanās.

Protams, ļoti karstās dienās daži cilvēki izvēlas ledusskapi kā kompromisu, īpaši, ja virtuvē ir smacīgs un mitrs. Taču ikdienas glabāšanai tas nav ideāls risinājums. Ja esat nopirkuši vairāk maizes, nekā apēdīsiet dažu dienu laikā, daudz labāk izvēlēties nevis ledusskapi, bet saldētavu.

Kur maizi glabāt vislabāk

Maizei vispiemērotākā ir sausa, vēsa vieta, kas pasargāta no tiešiem saules stariem un tvaika. Parasti labākā izvēle ir maizes kaste vai dabīga auduma maisiņš.

Koka vai bambusa maizes kaste palīdz uzturēt stabilāku vidi. Tā nav pilnīgi hermētiska kā plastmasas maiss, tāpēc maize var “elpot”, bet tajā pašā laikā tā netiek atstāta pilnīgi atklāta, lai pārāk ātri neizžūtu. Lina vai kokvilnas maisiņš darbojas līdzīgi – pasargā kukuli no pēkšņas izžūšanas, bet neļauj tam nosmakt mitrumā.

Svarīga ir arī pati vieta virtuvē. Maizi nevajadzētu glabāt pie elektriskās tējkannas, plīts, cepeškrāsns, radiatora vai loga, kurā ilgi spīd saule. Siltums un tvaiks ļoti ātri sabojā labos apstākļus. Vienu reizi uzkarsusi virsma, citu reizi tvaiki no verdoša ūdens, trešo reizi tiešie saules stari – un maize sāk nevienmērīgi izžūt vai samirkt.

Slikta vieta ir arī skapītis virs plīts, ja tur ceļas siltums. No pirmā acu uzmetiena šķiet ērti, bet tādā vietā temperatūra bieži svārstās, un maizei tas nepatīk.

Pelējums uz maizesAttēls: Ilustratīvs attēls

Plastmasas maisiņš der tikai īslaicīgi

Daudzi atstāj maizi tajā pašā plastmasas maisiņā, kurā to nopirka. Tā nav katastrofa, ja kukuli apēdat vienas vai divu dienu laikā. Taču, glabājot ilgāk, plastmasa bieži kļūst par problēmu.

Plastmasas maisiņā maize ātrāk zaudē kraukšķīgo garoziņu, jo mitrums paliek iekšā. Garoziņa kļūst mīksta, lipīga, un iepakojuma iekšpusē var veidoties pilieni. Ja maisiņā vēl paliek daudz gaisa un drupaču, pelējumam tas tikai palīdz.

Ja tomēr glabājat maizi plastmasā, maisiņš būtu cieši jāaizver un tajā nevajadzētu atstāt daudz liekā gaisa. Taču vēl labāk – daļu maizes atstāt īslaicīgai lietošanai, bet pārējo uzreiz sasaldēt. Tad pēc dažām dienām nebūs jādusmojas, ka puse kukulīša atkal nonāk atkritumu tvertnē.

Ja nopirkāt vairāk – sagrieziet un sasaldējiet

Saldētava maizei ir daudz piemērotāka nekā ledusskapja galvenais nodalījums. Zemā temperatūra aptur procesus, kuru dēļ maize bojājas, tāpēc tā var saglabāties ievērojami ilgāk.

Visērtāk maizi sagriezt šķēlēs vēl pirms saldēšanas. Tad nevajadzēs atkausēt visu kukuli – izņemsiet tik, cik vajag brokastīm vai sviestmaizēm. Šķēles ir vērts salikt hermētiskā maisiņā vai traukā, lai tās neuzsūktu saldētavas smakas un neapžūtu.

Atkausēt var vienkārši: atstāt istabas temperatūrā uz dažām minūtēm vai īsi uzsildīt tosterī. Šāda maize bieži ir daudz patīkamāka nekā kukulis, kas dažas dienas glabāts ledusskapī.

Tas ir īpaši ērti cilvēkiem, kuri dzīvo vieni, reti ēd maizi vai pērk lielāku daudzumu akciju laikā. Tā vietā, lai mēģinātu “izvilkt” kukuli ledusskapī, labāk uzreiz daļu no tā izglābt saldētavā.

Nepietiek tikai nogriezt pelējumu

Ja uz maizes jau parādījies pelējums, tikai redzamā plankuma nogriešana nav labākais risinājums. Maize ir mīksts, porains produkts, tāpēc pelējums var būt izplatījies dziļāk, pat ja ar acīm redzat tikai mazu zaļganu vai pelēcīgu punktu.

Īpaši uzmanīgi jārīkojas ar sagrieztu maizi, baltmaizi, formas cepumiem un mīkstiem kukuļiem. Ja pelējums parādījies vienā vietā, visdrošāk ir izmest visu iepakojumu. Žēl, bet saindēšanās vai sliktas pašsajūtas risks nav dažu izglābtu šķēļu vērts.

Lai tā nenotiktu, vislabāk nepirkt vairāk, nekā ģimene reāli apēd dažu dienu laikā. Bet, ja pērkat vairāk, daļu sasaldējiet tajā pašā dienā, kamēr maize vēl ir svaiga.

Neliela vietas kļūda virtuvē maksā visu kukuli

Maize sabojājas ne tāpēc, ka tā ir “slikta”. Bieži to sabojā mūsu pašu ieradums nolikt to tur, kur ir ērti, nevis tur, kur tai ir piemēroti. Ledusskapis, palodze saulē, vieta pie tējkannas, hermētisks plastmasas maisiņš uz dažām dienām – tas viss saīsina kukuļa mūžu.

Labākais noteikums ir vienkāršs: maizi uz dažām dienām glabājiet sausā, vēsā vietā, maizes kastē vai dabīga auduma maisiņā. Neglabājiet to pie siltuma un tvaika. Plastmasas maisiņu izmantojiet tikai īslaicīgi. Bet visu, ko nepaspēsiet apēst, sagrieziet un lieciet saldētavā.

Tad nevajadzēs ik pēc dažām dienām maisiņā atrast nepatīkamu pārsteigumu. Maize ilgāk paliks garšīga, un pēdējā šķēle neizskatīsies pēc kompromisa, ko ēdat tikai tāpēc, ka žēl izmest.