Pagrabs pilns ar āboliem? Pieci veidi, kā tos izmantot, pirms tie sāk bojāties

Augusta beigās un septembrī daudzās mājās sākas viens un tas pats skats: uz palodzes āboli, bļodā āboli, maisā pie durvīm āboli, vēl daži spaiņi pagrabā, bet vecmāmiņa vai kaimiņiene tik un tā jautā: „Varbūt vēl vajag?” Sākumā ir prieks – pašu, smaržīgi, nevis no veikala. Bet pēc nedēļas jau saproti, ka apēst tos visus vien neizdosies. Vieni sāk kļūt mīksti, citiem parādās plankumi, vēl citi nokrīt no galda, tiklīdz pakustina maisu.

Protams, vienkāršākais ceļš – vārīt ievārījumu. Bet, ja negribas visu pārklāt ar cukuru, ir arī citi veidi, kā ābolus saglabāt ziemai. Daži ir ļoti vienkārši, citi prasa vairāk pacietības, bet visiem ir viena priekšrocība – āboli nepaliek sapūt pagrabā.

Žāvēti āboli – sena metode, kas nekad nepieviļ

Žāvēti āboli daudziem atgādina bērnību. Vecmāmiņas virtuve, plānas ābolu šķēlītes, nedaudz apbrūnējušas maliņas un tā smarža, kas ziemā rodas, no tiem vārot kompotu. Tas ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā saglabāt lielāku ābolu daudzumu, jo nevajag ne cukuru, ne burkas, ne īpašus produktus.

Nomazgājiet ābolus, izgrieziet serdes un sagrieziet plānās šķēlītēs. Ja nevēlaties, lai tie ātri kļūtu brūni, tos uz dažām minūtēm var iemērkt ūdenī ar citrona sulu. Pēc tam nosusiniet un žāvējiet elektriskajā žāvētājā, cepeškrāsnī vai, ja vēl ir siltas un sausas dienas, labi vēdināmā vietā.

Cepeškrāsnī parasti pietiek ar aptuveni 60 grādu temperatūru un nedaudz pavērtām durtiņām. Process ilgst vairākas stundas, tāpēc labāk nesteigties. Labi izžāvētiem āboliem jābūt elastīgiem, bet ne slapjiem. Tos var glabāt burkās, papīra maisiņos vai auduma maisiņos, tikai svarīgi, lai vieta būtu sausa.

Šādi āboli lieliski noder kompotam, putrai, pīrāgiem vai vienkārši kā uzkoda, kad vakarā gribas kaut ko saldu, bet negribas ķerties pie konfektēm.

Ābolu pastila – kad gribas saldumu bez lielas grēkošanas

Ābolu pastilaAttēls: Ilustratīvs attēls

Ja mājās ir bērni, pastila var pazust ātrāk nekā cepumi. Tas ir tāds augļu našķis, ko var sarullēt ruļļos, sagriezt strēmelītēs un glabāt skapītī. Lielākais pluss – tai bieži nevajag nekādu cukuru, ja āboli paši ir pietiekami saldi.

Ābolus vislabāk vispirms izcept cepeškrāsnī, līdz tie kļūst mīksti. Mizot nav obligāti, bet, ja vēlaties ļoti viendabīgu masu, pēc cepšanas biezeni var izberzt caur sietu. Pēc tam visu sablendējiet, izklājiet ļoti plānā kārtā uz cepamā papīra vai silikona paklājiņa un žāvējiet cepeškrāsnī zemā temperatūrā – aptuveni 50–60 grādos.

Te vissvarīgākā ir pacietība. Pastilai ir nevis jācepas, bet jāžūst. Kad tā vairs nelīp pie pirkstiem un viegli atdalās no pamatnes, to var sagriezt vai sarullēt ruļļos. Glabājiet hermētiski noslēgtā traukā, tumšā un sausā vietā.

Ļoti laba pastilas īpašība ir tā, ka to var gatavot ne tikai no āboliem. Ja jums ir plūmju, bumbieru vai ogu pārpalikumi, tos var sajaukt. Tad katra porcija garšos citādi.

Ābolu biezenis – ne tikai bērniem

Ābolu biezeni bieži nenovērtē, jo daudzi to iztēlojas tikai kā zīdaiņu pārtiku. Taču patiesībā tas ir viens no praktiskākajiem veidiem, kā izmantot ābolus. Tas der pie pankūkām, pīrāgos, putrā, pie biezpiena, ceptas pīles vai cūkgaļas. Un, ja āboli ir saldi, cukura var būt nepieciešams pavisam nedaudz vai arī tas vispār nav vajadzīgs.

Nomizojiet ābolus, izņemiet sēklas, sagrieziet gabaliņos un lieciet katlā. Pielejiet nedaudz ūdens, lai nepiedegtu, un sautējiet, līdz āboli pilnībā mīksti. Pēc tam sablendējiet. Ja vēlaties ļoti maigu tekstūru, izberziet caur sietu.

Biezeni vēl dažas minūtes var pakarsēt un sapildīt sterilizētās burkās. Ja plānojat to glabāt ilgāk, ļoti svarīga ir tīrība: tīras burkas, tīri vāciņi un labi uzkarsēta masa. Te nevajag improvizēt, jo pat vienkāršs ābolu biezenis var sabojāties, ja tas tiek sapildīts netīri.

Ābolu etiķis – tad, kad āboli vairs nav skaistākie

Ja āboli ir sasisti, pārāk mīksti vai vairs neder skaistam pīrāgam, tos vēl nav obligāti jāizmet. Tie var pārvērsties par mājās gatavotu ābolu etiķi. Tikai svarīgi: sapuvušās vietas izmantot nevajag. Izgrieziet tās bez žēlastības. Etiķim der mīksti, pārgatavojušies, neglīti āboli, bet ne sapelējuši vai pūstoši.

Sagrieziet ābolus lielākos gabalos, ielieciet tīrā traukā un pārlejiet ar siltu vārītu ūdeni, lai tie būtu pārklāti. Pieberiet cukuru – aptuveni 100 gramus uz kilogramu ābolu. Cukurs šeit vajadzīgs rūgšanai, nevis vienkārši saldumam. Trauku pārklājiet ar marli vai tīru audumu, lai piekļūtu gaiss, bet netiktu klāt mušiņas, un glabājiet siltā vietā.

Pirmās pāris nedēļas masa katru dienu jāapmaisa. Vēlāk šķidrumu izkāsiet, pārlejiet tīrā burkā un atstājiet vēl uz dažām nedēļām tumšākā vietā. Kad parādās raksturīgā etiķa smarža un skābums, etiķi var pārliet pudelēs.

Šī nav ātra recepte, bet tā ir ļoti laba tad, kad ābolu ir daudz un daļa no tiem vairs neder skaistai ēšanai. Šāds etiķis noder virtuvē, marinādēs, salātiem, bet daži to izmanto arī mājsaimniecībā.

Biezs ābolu ievārījums cepšanai

Ābolu biezenisAttēls: Ilustratīvs attēls

Ja tomēr gribas kaut ko saldāku, labāk vārīt nevis šķidru ievārījumu, bet biezāku ābolu masu cepšanai. Tā vēlāk ļoti noder pīrāgiem, bulciņām, pankūkām, biezpiena plācenīšiem vai vienkārši uz maizes šķēles.

Sagrieziet ābolus, pielejiet nedaudz ūdens un sautējiet, līdz tie kļūst mīksti. Pēc tam izberziet vai sablendējiet, pievienojiet cukuru pēc garšas. Klasiskais variants – aptuveni tikpat daudz cukura, cik ābolu masas, bet, ja āboli ir saldi, var pievienot mazāk. Ļoti labi der kanēlis, ingvers, kardamons un vaniļa.

Vāriet masu uz lēnas uguns, līdz tā sabiezē. Tikai neaizmirstiet maisīt, jo āboliem ļoti patīk piedegt tieši tad, kad jau šķiet: „vēl minūte, un viss”. Karsto ievārījumu sapildiet sterilās burkās un cieši aizveriet.

Ābolu sezona izskatās skaisti tikai pirmajās dienās. Pēc tam sākas īsta galvaslauzīšana: kur tos likt, pirms tie sāk bojāties. Bet, ja daļu izžāvēsiet, no daļas pagatavosiet biezeni, dažas burkas ievārījuma, bet sliktākos ābolus pārvērtīsiet etiķī, ziemā sev vien pateiksiet paldies. Jo tad, kad veikalā āboli maksās pavisam citādi, skapītī stāvēs pašu vasaras krājumi.