Kad cilvēks jūtas vislaimīgākais: zinātnieki min divus dzīves posmus, bet viens noteikums neder visiem

Kāpēc vecāki cilvēki dažkārt ir mierīgāki

Ar gadiem palielinās ne tikai gadu skaits, bet arī pieredze. Cilvēks jau ir redzējis, ka krīzes pāriet, attiecības mainās, darbi beidzas, nauda atnāk un aiziet, bet dzīve reti norisinās pēc plāna. Tas var sniegt iekšēju mieru.

Jaunākā vecumā katra neveiksme dažkārt šķiet katastrofa. Nenokārtots eksāmens, izjukušas attiecības, slikts darbs, finansiālas grūtības – viss izskatās kā dzīves sabrukums. Vecāks cilvēks biežāk saprot, ka tas ir tikai posms. Sāpīgs, nepatīkams, bet pārejošs.

Turklāt mainās prioritātes. Materiālie mērķi var kļūt mazāk svarīgi, bet vienkārši ikdienas prieki – vērtīgāki. Cilvēks vairs tik viegli neatliek dzīvi uz vēlāku laiku. Viņš labāk saprot, ka laime nav tikai lieli notikumi. Dažkārt tā ir ļoti klusa: rīta kafija, sakopts pagalms, saruna ar vecu draugu, vesels vakars bez sāpēm.

Laime ir atkarīga ne tikai no vecuma

Tomēr būtu kļūdaini teikt, ka laime automātiski atnāk 27 vai 67 gadu vecumā. Vecums var ietekmēt, bet tas nav vienīgais faktors.

Ļoti daudz ko nosaka attiecības. Cilvēks, kuram ir vismaz daži tuvi cilvēki, ar kuriem var atklāti runāt, bieži jūtas stabilāk. Svarīga ir arī veselība – kad ķermenis pastāvīgi sāp vai cilvēks slikti guļ, pat labi apstākļi vairs nesniedz tik daudz prieka.

Svarīga ir arī finansiālā drošība. Ne obligāti liela bagātība, bet sajūta, ka vari samaksāt rēķinus, nopirkt nepieciešamās lietas un nebaidīties no katra neparedzētā izdevuma. Latvijā tas ir īpaši aktuāli, jo daudzi cilvēki emocionāli nogurst nevis no pašiem darbiem, bet no pastāvīgas skaitīšanas.

Vēl viena svarīga lieta – iespēja, ka dzīvē ir sava daļa. Hobijs, laiks sev, fiziskās aktivitātes, radošums, brīvprātīgais darbs, dārzs, sports, mūzika, ceļojumi vai vienkārši kluss laiks bez tālruņa. Cilvēkam ir jāizjūt, ka viņš nav tikai pienākumu izpildītājs.

Vai var kļūt laimīgākam, negaidot „īsto“ vecumu?

Var. Un tā, iespējams, ir šīs tēmas svarīgākā daļa. Ja laime būtu atkarīga tikai no vecuma, mēs neko nevarētu mainīt. Bet tā nav.

Pētnieki un psihologi pastāvīgi uzsver vairākas vienkāršas lietas, kas bieži tiek saistītas ar labāku pašsajūtu: pietiekams miegs, kustības, tuvas attiecības, laiks bez pastāvīga ekrāna, jēgpilna nodarbe, prasme atpūsties un mazāk salīdzināt sevi ar citiem.

Tas izklausās ļoti vienkārši, gandrīz garlaicīgi. Bet tieši šādas lietas visbiežāk arī notur cilvēku. Ne tikai lieli sapņi, bet ikdienas paradumi. Cilvēkam var nebūt ideālas dzīves, bet, ja viņš guļ, kustas, viņam ir ar ko aprunāties un vismaz reizēm viņš dara to, kas viņam patīk, viņa iekšējais stāvoklis bieži ir labāks.

Arī pateicība nav tukšs vārds, ja to saprot nevis kā piespiedu pozitīvismu, bet kā spēju pamanīt to, kas vēl ir labi. Pat grūtākos periodos tas palīdz neieslīgt tikai trūkumos.

Kāpēc ir bīstami salīdzināt savu laimi ar citu laimi

Viens no lielākajiem laimes ienaidniekiem ir pastāvīga salīdzināšana. Īpaši tagad, kad sociālajos tīklos cilvēki rāda nevis visu dzīvi, bet tikai tās skaistākos mirkļus. Kāds rāda ceļojumu, cits jaunu māju, trešais romantiskas vakariņas, ceturtais sportiskos sasniegumus. Skatoties no malas, var šķist, ka visi dzīvo labāk.

Taču cilvēka laime bieži slēpjas nevis tur, kur ir skaistākā fotogrāfija. Vienam nepieciešama aktīva karjera un atzinība. Citam – miers mazā pilsētiņā. Trešajam – liela ģimene. Ceturtajam – brīvība dzīvot vienam. Vienam laime ir darbošanās, citam – atpūta.

Tāpēc nav viena pareizā vecuma, viena pareizā ceļa un vienas pareizās laimes formulas. Ir tikai jautājums, vai cilvēks dzīvo tuvāk tam, kas viņam pašam patiešām ir svarīgs.

Divi laimes maksimumi – bet dzīve ir plašāka par grafiku

Jā, pētījumi bieži rāda divus apmierinātības ar dzīvi kāpumus: jaunībā, kad ir daudz iespēju un optimisma, un vecākā vecumā, kad ir vairāk miera un skaidrākas prioritātes. Starp tiem var būt sarežģītāks posms, kad cilvēku nospiež atbildība, darbs, ģimene, nauda un laika trūkums.

Tomēr tas nav spriedums. Ja jums tagad ir 35, 45 vai 52 gadi un jūs jūtaties noguris, tas nenozīmē, ka laime ir pagājusi. Iespējams, tas ir tikai periods, kad vajag nevis vēl vairāk sevi spiest, bet pārskatīt, kas patiesībā atņem spēkus.

Laime ne vienmēr atnāk kā liels prieka uzplūds. Dažkārt tā izskatās pēc miera. Pēc mazākas trauksmes. Pēc cilvēkiem, ar kuriem ir labi klusēt. Pēc veselības, ko agrāk nenovērtējām. Pēc laika, kas beidzot vairs nav jāattaisno.

Tāpēc labākā atbilde uz jautājumu, kad cilvēks ir vislaimīgākais, iespējams, ir šāda: tad, kad viņš mazāk dzīvo pēc sveša mērauklas un vairāk – pēc savējās. Vieniem tas notiek jaunībā. Citiem – daudz vēlāk. Bet dažiem šī sajūta dzīvē atgriežas vairākas reizes.