Vai jums gribas būt garākiem? Ko patiesībā var mainīt augšanas gados, bet kuri solījumi ir tikai mīti

Vai jums kādreiz, stāvot blakus garākam klasesbiedram, kolēģim vai pat savam pusaudzim, ir ienācis prātā: varbūt vēl ir iespējams kaut par dažiem centimetriem „izstiepties“? Šāda vēlme bieži rodas nevis spoguļa priekšā, bet pavisam parastās situācijās – pielaikojot bikses, izvēloties fotogrāfiju vai atkal dzirdot nevainīgu piezīmi par augumu.

Internetā netrūkst vilinošu solījumu: vingrinājumi, karāšanās pie stieņa, īpaši uztura bagātinātāji, „brīnumainas“ stiepšanās programmas. Kad cilvēks sava auguma dēļ jūtas neērti, gribas ticēt, ka pietiks ar neatlaidību un ķermenis pārrakstīsies atbilstoši vēlmēm. Taču augšanai ir savs laiks un noteikumi, par kuriem reklāmas bieži klusē.

Labā ziņa ir tā, ka augšanas gados bērnam vai pusaudzim var daudz palīdzēt sasniegt savu dabisko auguma potenciālu. Otra, varbūt nedaudz sāpīgāka ziņa – pēc noteikta organisma attīstības posma ne vingrinājumi, ne vitamīni vairs nepagarina kaulus. Tas nenozīmē, ka būtu vērts atmest ar roku savam ķermenim: dažkārt mainās nevis augums centimetros, bet stāja, pašsajūta un pašapziņa.

Augšana notiek nevis tad, kad gribas, bet tad, kad ķermenis tam ir gatavs

Cilvēka augumu galvenokārt nosaka iedzimtība, taču tas nav vienīgais faktors. Bērna un pusaudža organismam nepieciešams pietiekami daudz pārtikas, miega, kustību un laba vispārējā veselība, lai tas varētu augt atbilstoši savām bioloģiskajām iespējām. Ja kāda no šīm lietām ilgstoši neveicas, ķermenis vispirms risina svarīgākos izdzīvošanas uzdevumus, nevis „plāno“ papildu centimetrus.

Kauli pagarinās augšanas zonās, kas atrodas to galos. Bērnībā un pusaudža gados tās ir aktīvas, bet, beidzoties pubertātei, pakāpeniski noslēdzas. Kad šis process notiek, cilvēks dabiski vairs neaug garumā, lai gan svars, muskulatūra, ķermeņa formas un stāja var mainīties vēl daudzus gadus.

Tāpēc divi vienāda vecuma pusaudži ne vienmēr augs vienādā tempā. Viens var strauji izaugt agrāk, otrs – vēlāk, bet pēc dažiem gadiem atšķirība samazinās. Tieši tāpēc agrīna salīdzināšanās ar draugiem bieži ir sāpīga un maz ko pasaka par galīgo augumu.

Miegs un pilnvērtīgs uzturs nav brīnums, bet tie daudz ko nosaka

Augšanas gados miegs nav greznība, ko var pastāvīgi atlikt uz nedēļas nogali. Pusaudzis, kurš vakarā ilgi skatās tālrunī, bet no rīta ar dažām miega stundām steidzas uz skolu, sekas ne vienmēr sajutīs uzreiz. Tomēr ilgstošs miega trūkums nogurdina organismu un var traucēt procesiem, kuriem nepieciešama atpūta un stabils ritms.

Ar uzturu ir līdzīgi. Vienīgi olbaltumvielu kokteilis vai kalcija tablete nepadarīs cilvēku garāku, it īpaši, ja viss pārējais uzturs ir haotisks. Augošam ķermenim svarīgs ir daudzveidīgs ikdienas uzturs: pietiekami daudz olbaltumvielu, produktu ar kalciju, vitamīnu un citu vielu, nevis īss „uztura bagātinātāju kurss“ pirms vasaras.

Ģimenēs dažkārt saskaras divas nostājas. Vecāki uztraucas, ka bērns maz ēd, bet pusaudzis piespiež sevi ēst pārāk daudz, cerot ātrāk izaugt. Ne stingrs spiediens, ne pārēšanās nav ceļš uz lielāku augumu – svarīgāks ir regulārs, pietiekams uzturs un uzmanība tam, kā bērns kopumā jūtas un attīstās.

Ja bērna augšana ilgstoši šķiet īpaši lēna, viņa augšanas līkne būtiski atšķiras no iepriekšējās vai vienlaikus traucē arī citi veselības simptomi, šī nav vieta interneta padomiem. Šādos gadījumos ir vērts konsultēties ar ģimenes ārstu, kurš izvērtēs situāciju un, ja nepieciešams, nosūtīs pie cita speciālista.

Vai jums gribas būt garākiem? Ko patiesībā var mainīt augšanas gados, bet kuri solījumi ir tikai mītiAttēls: Sukurta DI

Stienis, stiepšanās un uztura bagātinātāji: kur beidzas ieguvums

Karāšanās pie stieņa, joga, peldēšana vai stiepšanās vingrinājumi var būt ļoti noderīgi ķermenim. Tie stiprina muskuļus, uzlabo lokanību, palīdz atslābināt saspringušo muguru un māca pareizāku stāju. Cilvēks, kurš iepriekš pastāvīgi kūkumoja, patiešām var izskatīties garāks un staltāks – tomēr viņa kauli šo vingrinājumu dēļ nekļūst garāki.

Īpaši bieži tam ļaujas pieaugušie. Pēc garas dienas pie datora mugura saspiežas, pleci noslīgst, bet vakarā cilvēks izskatās un jūtas it kā mazāks nekā no rīta. Stiepšanās un kustības šeit palīdz atgūt brīvāku stāju, taču solījumam pēc augšanas beigām pieņemties par dažiem centimetriem vajadzētu radīt pamatotas aizdomas.

Uztura bagātinātāju pasaulē robeža ir vēl neskaidrāka, jo uz iepakojumiem un reklāmās teiktais bieži izklausās zinātniski. Ja organismam trūkst noteiktu vielu, to līmeņa koriģēšana var būt svarīga veselībai. Tomēr cilvēkam, kurš ēd pietiekami un kura augšana jau ir beigusies, nav droša uztura bagātinātāja, kas spētu aktivizēt noslēgušās kaulu augšanas zonas.

Augums kļūst jutīgs tad, kad tas sāk noteikt cilvēka vērtību

Vienam pusaudzim mazāks augums kļūst par iemeslu izvairīties no sporta zāles vai klases fotogrāfijām. Citam tas šķiet tikai īslaicīgs diskomforts, ko pastiprina tuvinieku joki pie galda. Pieaugušajiem šī pati jutība dažkārt pārceļas uz darba vidi, randiņiem vai apģērbu veikalu, kur daudzi modeļi un standarti šķiet radīti cilvēkam ar citādu ķermeņa uzbūvi.

Tomēr augums nav centienu vai cilvēka brieduma mēraukla. Vecākiem un tuviniekiem vajadzētu piesardzīgi izturēties pret frāzēm „tu vēl izaugsi“ vai „vajadzētu vairāk ēst“, jo tās var izklausīties kā pastāvīgs atgādinājums, ka ar bērna ķermeni kaut kas nav kārtībā. Dažkārt daudz noderīgāk ir pajautāt, vai viņš labi guļ, vai viņam pietiek spēka, vai viņš nejūtas spiests izskata dēļ.

Arī pakalpojumu un labsajūtas uzņēmumiem šeit ir sava atbildība. Cilvēks, kurš vēlas būt garāks, bieži pērk ne tikai programmu vai uztura bagātinātāju – viņš pērk cerību vairs nejusties sliktāks. Tieši tāpēc solījumi, kurus bioloģija neapstiprina, nav nevainīgs mārketinga triks.

Augšanas gados ir vērts nevis dzīties pēc ātriem centimetriem, bet radīt ķermenim apstākļus augt tā, kā tas spēj: gulēt, normāli ēst, kustēties un laikus meklēt palīdzību, ja rodas šaubas. Bet, kad augšana beidzas, sākas nevis sakāve, bet cits darbs – iemācīties stāvēt taisni ne tikai ar muguru, bet arī savā attieksmē pret sevi.