Visu vasaru rosījos dārzā, bet tagad steidzami jāatjauno rokas

Vasaras beigās uz savām rokām raugos pavisam citādi nekā pavasarī. Šķiet, vēl pavisam nesen tās bija maigas, koptas, nagi kārtīgi, āda normāla. Bet tagad – tikai paskatos un uzreiz redzu visu sezonu: dobes, zemi, tomātu siešanu, gurķu novākšanu, ravēšanu, spaiņus, ūdeni, cimdus, kuri tomēr kaut kur izlaida cauri netīrumus.

Un, lai gan visu vasaru sev atkārtoju, ka strādāšu tikai ar cimdiem, realitāte bija citāda. Te vajag ātri izraut vienu nezāli, te tikai mazliet pielabot zemi, te paņemt puķu podu, te noplūkt dārzeni. Pēc dažiem šādiem „tikai uz minūtīti” rokas atkal ir melnas, nagu apakšas pilnas ar zemi, āda sausa, bet plaukstas raupjas kā pēc remonta.

Septembra sākumā man vienmēr pienāk tas pats brīdis: dārzs pamazām atkāpjas malā, bet rokas ir jāglābj. Nevis vienreiz uzziest krēmu un cerēt uz brīnumu, bet normāli veltīt tām vakaru. Jo, ja visu vasaru tās strādāja manā vietā, tad vismaz tagad varu tām pateikties.

Vispirms rokas nav jāberž, bet jāizmērcē

Agrāk pieļāvu kļūdu – atgriezusies no dārza, uzreiz ķēros pie roku beršanas ar cietu suku. Šķita loģiski: jo stiprāk berzīšu, jo ātrāk tās notīrīsies. Taču rezultāts bieži bija pretējs. Netīrumi kaut kā vēl turējās, bet āda kļuva sarkana, sāka savilkties un nākamajā dienā izskatījās vēl sliktāk.

Tagad vispirms iemērcu rokas siltā ūdenī. Ne karstā, lai tās vēl vairāk neizžāvētu, bet patīkami siltā. Ja man ir vairāk laika, es sev vispār sarīkoju nelielu vakara rituālu: siltu vannu vai vismaz bļodu ar ūdeni rokām, mieru, nekādas steigas. Āda kļūst mīkstāka, netīrumi vieglāk atdalās, nagu apakšas kļūst vieglāk iztīrāmas.

Dažreiz ūdenim pievienoju nedaudz šķidro ziepju vai ieberu šķipsniņu sāls. Taču svarīgākais nav piedevas, bet pati mērcēšana. Pēc darba dārzā rokas nav jāsoda. Tās vispirms ir jāatslābina.

Kad āda kļuvusi mīkstāka, tad jau var ķerties pie tīrīšanas. Un te ir ļoti svarīgi nepārspīlēt. Ja āda ir saplaisājusi, sūrst, ar nelielām brūcītēm vai iekaisusi, agresīvus maisījumus labāk neizmantoju. Šādā gadījumā izvēlos tikai maigas ziepes, ūdeni un treknāku krēmu.

Nagu apakšām man visvairāk palīdz citrons

Lielākā dārza darbu problēma nav plaukstas, bet nagu apakšas. Dažreiz šķiet, ka zeme tur iekārtojusies kā īrniece un nemaz negrasās izvākties. Mazgā, berz, atkal mazgā, bet nagi joprojām izskatās tā, it kā tu tikko būtu stādījis kartupeļus.

Tad ņemu citrona daiviņu. Iegriežu to, iespiedu pirkstus mīkstumā un paberžu nagus un nagu apakšas. Citrons palīdz padarīt gaišākus ieēdušos netīrumus, kā arī noņem to pelēcīgo nokrāsu, kas pēc vasaras pielīp ādai.

Taču citronu izmantoju uzmanīgi. Ja āda ap nagiem ir saplaisājusi, ir skrāpējumi vai tā sūrst, citrons var ļoti nepatīkami kņudināt. Šādā gadījumā labāk to neizmantot un pagaidīt, līdz āda nomierinās.

Pēc citrona rokas vienmēr nomazgāju siltā ūdenī. Neatstāju skābi uz ādas ilgu laiku, jo mans mērķis nav rokas nomocīt. Tikai mazliet palīdzēt tām atgūt normālu izskatu.

Kad netīrumi iesūcas, gatavoju stiprāku maisījumu

Dažreiz vienkārša mērcēšana un citrons vairs nepalīdz. Īpaši pēc ilgākiem darbiem dārzā, kad rokas visu dienu bijušas zemē, starp augu sulām, putekļiem un ūdeni. Tad netīrumi ir it kā iesūkušies ādā.

Šādos gadījumos pagatavoju stiprāku tīrīšanas maisījumu, bet izmantoju to reti un ļoti uzmanīgi. Trauciņā ieleju divas ēdamkarotes ūdeņraža pārskābes un vienu ēdamkaroti šķidro ziepju vai trauku mazgāšanas līdzekļa. Samaisu un maigi ierīvēju rokās, īpaši tajās vietās, kur āda kļuvusi tumšāka. Paturu dažas minūtes, bet ne ilgāk, un rūpīgi noskaloju.

Svarīgākais – šo maisījumu neizmantoju uz bojātas, saplaisājušas vai ļoti sausas ādas. Ja rokas jau sūrst, labāk tās papildus nekairināt. Tāpat šo procedūru nevajag veikt katru dienu. Tas drīzāk ir vienreizējs palīglīdzeklis pēc nopietniem dārza darbiem, nevis ikdienas roku kopšana.

Pēc šādas tīrīšanas rokām noteikti nepieciešams mitrums. Te bez krēma neiztikt. Ja ādu notīrīju, bet nepalutināju, pēc stundas tā atkal savelkas un izskatās nogurusi.

Roku higiēnaAttēls: Ilustratīvs attēls

Mājas maska, kas man patīk visvairāk

Kad rokas jau ir tīras, sākas svarīgākā daļa – atjaunošana. Jo dārza darbi rokas ne tikai nosmērē. Tie tās izžāvē. Zeme, ūdens, saule, vējš, nepārtraukta mazgāšana, cimdi – tas viss atstāj savas pēdas.

Man patīk ļoti vienkārša mājas maska. Sajaucu vienu ēdamkaroti krējuma, pusi tējkarotes sodas un vienu tējkaroti citrona sulas. Uzklāju uz rokām un paturu aptuveni 10–15 minūtes. Pēc tam noskaloju remdenā ūdenī un uzreiz uzklāju treknu krēmu.

Krējums mīkstina ādu, soda darbojas kā ļoti maigs skrubis, bet citrons palīdz padarīt gaišākas tumšākās vietas. Taču arī šeit darbojas tas pats noteikums: ja rokas ir iekaisušas, ar plaisām vai jutīgas, no citrona un sodas labāk izvairīties. Tad izvēlos vienkārši krējumu vai treknu krēmu biezā slānī.

Mājas līdzekļi ir labi ar to, ka tie ir vienkārši un lēti. Taču tie nav paredzēti ciešanām. Ja kņud, sūrst vai āda kļūst sarkana, tas nozīmē, ka šis līdzeklis tavām rokām neder.

Gurķa un kefīra komprese pēc dārza – īsts glābiņš

Kad man ir vairāk laika, izdaru vēl vienu lietu – gurķa kompresi. Tā ļoti labi noder pēc vasaras, jo gurķis atsvaidzina, bet kefīrs un eļļa palīdz ādai izskatīties maigākai.

Sarīvēju svaigu gurķi, pieleju aptuveni pusi glāzes kefīra un ēdamkaroti linsēklu eļļas. Visu samaisu, uzklāju uz rokām un paturu aptuveni pusstundu. Visērtāk to darīt vakarā, kad vairs nekur nav jāsteidzas. Rokas var pārklāt ar plānu plēvi vai vienkārši turēt virs dvieļa, lai neapšļakstītu visu apkārt.

Pēc šādas kompreses rokas izskatās pavisam citādi. Ne tā, it kā tikko būtu iznākušas no salona, bet noteikti maigākas, mierīgākas, mazāk nogurušas. Man īpaši patīk šī procedūra tad, kad āda ir ne tikai sausa, bet arī it kā pārkarsusi no saules un darba ārā.

Pēc kompreses rokas nomazgāju un atkal uzklāju krēmu. Dažreiz uzvelku plānus kokvilnas cimdus un tā pavadu vismaz pusstundu. Ja galīgi neesmu slinka – atstāju uz nakti. No rīta rokas ir daudz labākā stāvoklī.

Krēmam pēc dārza sezonas jābūt nevis smaržīgam, bet treknam

Vasarā bieži izmantoju vieglus krēmus, kas ātri iesūcas un jauki smaržo. Taču pēc dārza sezonas man ar tiem nepietiek. Rokām tad nepieciešama nevis smarža, bet treknāka, nopietnāka kopšana.

Meklēju krēmu, kas patiešām baro ādu. Labi, ja tā sastāvā ir glicerīns, pantenols, šī sviests, eļļas vai citas mitrinošas vielas. Vakarā uzklāju biezāku slāni, jo dienas laikā tik un tā rokas pastāvīgi mazgāju, kaut ko daru, saskaros ar ūdeni.

Ļoti labs ieradums – turēt krēmu ne tikai vannasistabā, bet arī virtuvē. Jo rokas visbiežāk izžūst no nepārtrauktas mazgāšanas, traukiem, ūdens un tīrīšanas līdzekļiem. Ja krēms ir pa rokai, es to atceros biežāk.

Rudenī sev vienkārši nosaku noteikumu: katru vakaru rokas saņem krēmu. Pat ja esmu nogurusi. Pat ja slinkums. Pat ja šķiet, ka nekas īpašs jau nav noticis. Jo pēc dažām dienām atšķirība jau ir redzama.

Cimdi palīdz, bet tikai tad, ja tos patiešām izmantoju

Visu vasaru pati sev saku: nākamajā sezonā būšu gudrāka. Strādāšu tikai ar cimdiem. Man būs vieni zemei, citi ravēšanai, trešie siltumnīcai. Bet tad pienāk realitāte: cimdi kaut kur nolikti, roka ir tuvāk nekā cimdi, bet darbs šķiet tik mazs, ka „tikai ātri”.

Un tā rokas atkal saņem visu slodzi.

Tomēr pēc dažām sezonām sapratu, ka cimdi patiešām glābj, ja tie ir ērti. Ja cimdi ir pārāk biezi, pārāk lieli, liek svīst vai traucē sajust augus, es tos neizmantošu. Tāpēc labāk ir vairākas plānākas, patiešām ērtas pāru nekā viens dārgs pāris, kas stāv plauktā.

Vēl viens labs triks – pirms darba uzziest uz rokām krēmu un tikai tad uzvilkt cimdus. Pēc darba rokas uzreiz nomazgāt, nosusināt un atkal uzklāt krēmu. Izklausās vienkārši, bet tieši šādas vienkāršas lietas darbojas vislabāk.

Rokas nodod visu vasaru, tāpēc tās nedrīkst atstāt likteņa varā

Pēc dārza sezonas rokas nav vienkārši nogurušas. Tās ir nostrādājušas visu vasaru. Tās stādīja, rāva, nesa, laistīja, sēja, vāca, mazgāja, kārtoja. Tāpēc man šķiet tikai godīgi veltīt tām vismaz dažus vakarus.

Dārgas procedūras nav vajadzīgas. Nav vajadzīgi desmit līdzekļi. Man pietiek ar siltu ūdeni, citronu, maigu tīrīšanu, mājas masku, gurķa kompresi un labu krēmu. Svarīgākais ir visu darīt nevis dusmās uz sevi, bet ar domu, ka rokas ir pelnījušas atpūtu.

Ja āda ir ļoti saplaisājusi, sāp, parādās brūcītes, apsārtums vai nieze, tad nevajag spēlēties ar citronu, sodu vai pārskābi. Šādos gadījumos labāk izvēlēties maigus līdzekļus, sargāt ādu un, ja nepāriet, konsultēties ar speciālistu.

Bet, ja rokas vienkārši ir nogurušas pēc vasaras, izžuvušas un aptumšotas no zemes, tās noteikti var atjaunot mājās.

Es katru rudeni sev to no jauna atgādinu: dārzs ir skaists, raža sagādā prieku, bet rokas arī nav no dzelzs.

Tās visu vasaru strādāja.

Tagad ir viņu kārta saņemt uzmanību.