Amerikas Savienoto Valstu stratēģiskās naftas rezerves – zemākās kopš 1983. gada: kādas sekas var sagaidīt pasaule?

Amerikas Savienoto Valstu stratēģiskās naftas rezerves – zemākās kopš 1983. gada: kādas sekas var sagaidīt pasaule?

Amerikas Savienoto Valstu stratēģiskās naftas rezerves samazinājušās līdz zemākajam līmenim vairāk nekā četru desmitgažu laikā. Tas vēl nenozīmē, ka pasaulei draud naftas trūkums, tomēr ASV paliek arvien mazāk iespēju mazināt jaunus piegāžu traucējumus un strauju cenu kāpumu.

Saskaņā ar ASV Enerģētikas informācijas administrācijas datiem nedēļā, kas beidzās 31. jūlijā, Stratēģiskajā naftas rezervē bija palikuši aptuveni 304,8 miljoni barelu jēlnaftas. Nedēļas laikā rezerves samazinājās par 2,8 miljoniem, bet gada laikā – par vairāk nekā 98 miljoniem barelu.

Tas ir zemākais ASV stratēģiskās rezerves līmenis kopš 1983. gada.

Kāpēc rezerves tik strauji samazinās?

Galvenais iemesls ir piegāžu traucējumi Tuvajos Austrumos un kuģniecības ierobežojumi Hormūzas šaurumā, kas satricinājuši pasaules naftas tirgu.

Šis šaurums tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem energoresursu transportēšanas ceļiem pasaulē. Pirms konflikta pa to ik dienu tika pārvadāti aptuveni 20 miljoni barelu naftas un tās produktu – aptuveni ceturtā daļa no visas pa jūru transportētās pasaules naftas.

Lai stabilizētu tirgu, Starptautiskās Enerģētikas aģentūras dalībvalstis nolēma tajā laist 400 miljonus barelu ārkārtas rezervju. ASV daļa ir 172 miljoni barelu, kurus bija plānots nogādāt tirgū aptuveni 120 dienu laikā, ziņo ASV Enerģētikas departaments.

Stratēģiskās rezerves tika izmantotas, lai naftas pārstrādes uzņēmumiem nepietrūktu izejvielu un degvielas cenu kāpums tiktu vismaz daļēji ierobežots.

Vai ASV var pietrūkt naftas?

Pašreizējā situācija nenozīmē, ka ASV drīzumā paliks bez naftas. Valsts joprojām ir viena no lielākajām naftas ražotājām pasaulē, turklāt tai ir vairāk nekā 400 miljoni barelu komerciālo jēlnaftas rezervju.

Tomēr stratēģiskā rezerve ir paredzēta nevis ikdienas patēriņam, bet gan ārkārtas situācijām – kariem, dabas katastrofām un lieliem piegāžu traucējumiem.

Jo mazāk naftas tajā paliek, jo vājāka kļūst aizsardzība pret nākamo krīzi. Ja vienlaikus tiktu bojāta svarīga enerģētikas infrastruktūra, samazinātos ieguve vai tiktu traucēts cits transporta maršruts, Vašingtonai būtu grūtāk ātri nogādāt tirgū lielu papildu izejvielu daudzumu.

Pasauli apdraud lielākas cenu svārstības

ASV rezervju samazināšanās galvenokārt ir signāls finanšu un izejvielu tirgiem. Tirgotāji vērtē ne tikai to, cik daudz naftas pašlaik tiek iegūts, bet arī to, kādas iespējas lielajām valstīm ir reaģēt uz jaunu krīzi.

Vājāks stratēģiskais “drošības spilvens” var pastiprināt cenu svārstības. Pat ziņas par jauniem uzbrukumiem, tankkuģu kustības ierobežošanu vai neveiksmīgām sarunām var veicināt straujāku naftas sadārdzināšanos.

Visneaizsargātākās būtu valstis, kas gandrīz visu naftu importē un kurām nav lielu ārkārtas rezervju. Īpaši lielam riskam pakļautas Āzijas ekonomikas, kas ir atkarīgas no Persijas līča piegādātājiem.

Sadārdzinātos ne tikai benzīns un dīzeļdegviela

Naftas cenu kāpums vispirms parādās degvielas uzpildes staciju tablo, taču ar to ietekme nebeidzas. Dārgāka degviela palielina kravu pārvadājumu, lauksaimniecības, būvniecības, aviācijas un rūpniecības izmaksas.

Vēlāk šīs izmaksas tiek pārnestas uz preču un pakalpojumu cenām. Tādēļ var sadārdzināties pārtika, sūtījumu piegāde, aviobiļetes un dažādi ikdienas pakalpojumi.

Vienlaikus palielinās inflācijas risks. Ja enerģijas cenas ilgstoši saglabātos augstas, centrālajām bankām varētu būt grūtāk samazināt procentu likmes. Šādā gadījumā enerģētikas krīze bremzētu ne tikai patēriņu, bet arī investīcijas un visas pasaules ekonomikas izaugsmi.

Situāciju noteiks Hormūzas šaurums

Svarīgākais faktors tuvākajos mēnešos būs kuģniecības atjaunošana caur Hormūzas šaurumu. Alternatīvie cauruļvadi var aizstāt tikai daļu naftas, kas parasti tiek pārvadāta pa šo maršrutu, tāpēc ilgstošas šauruma slēgšanas ietekmi kompensēt būtu ārkārtīgi grūti.

Ja tankkuģu satiksme normalizēsies un Tuvo Austrumu ražotāji atjaunos ieguvi, spriedze naftas tirgū varētu pakāpeniski mazināties. Tomēr jauna konflikta eskalācija nozīmētu papildu spiedienu uz cenām un vēl straujāku stratēģisko rezervju izmantošanu.

Tātad svarīgākā ziņa nav tikai tā, ka ASV rezervuāros palicis mazāk naftas. Daudz nozīmīgāk ir tas, ka pasaules enerģētikas tirgus zaudē vienu no svarīgākajiem instrumentiem, kas līdz šim palīdzējuši mazināt lielu piegāžu satricinājumu ietekmi.