Aptuveni 1000 organizāciju var zaudēt atbalstu. Reģistru centrs brīdina par vienu neizpildītu pienākumu

Daļa nevalstisko organizāciju, asociāciju, publisko iestāžu un labdarības fondu tuvākajā laikā var saskarties ar ļoti nepatīkamu problēmu. Ja organizācijai ir atbalsta saņēmēja statuss, bet līdz šim tā nav iesniegusi obligātos gada pārskatus par 2025. gadu, tā riskē šo statusu zaudēt. Un tas nav tikai formāls ieraksts reģistrā – no tā ir atkarīgs, vai organizācija var likumīgi saņemt atbalstu no iedzīvotājiem, uzņēmumiem, valsts vai pašvaldībām.

Reģistru centrs atgādina, ka atbalsta saņēmēja statuss ir nepieciešams organizācijām, kas vāc atbalstu un uzskaita to kā atbalstu. Zaudējot šo statusu, var tikt traucēta ierastā darbība: kļūt sarežģītāk vākt līdzekļus, pieņemt atbalstu, plānot projektus vai īstenot jau uzsāktās iniciatīvas. Citiem vārdiem sakot, viens neiesniegts dokumentu komplekts var pārvērsties ne tikai par administratīvām galvassāpēm, bet arī par reālu finansiālu problēmu.

Kas šobrīd riskē visvairāk?

Saskaņā ar Reģistru centra datiem finanšu pārskatus par 2025. gadu vēl nav iesniegušas aptuveni 1000 organizācijas, kurām ir atbalsta saņēmēja statuss. To vidū ir publiskās iestādes, asociācijas, labdarības un atbalsta fondi. Tas nozīmē, ka problēma nav atsevišķs gadījums. Runa ir par ievērojamu daļu organizāciju, kuras, iespējams, vienkārši atlika dokumentu iesniegšanu uz vēlāku laiku, nokavēja termiņu, pēc vadītāja maiņas nesakārtoja iekšējos procesus vai līdz galam nesaprata sekas.

Reģistru centrs jau iepriekš centās brīdināt organizācijas, kas kavējas, – pavasarī un jūlija vidū tām tika nosūtītas vēstules. Tajās tika atgādināts, ka, neiesniedzot gada finanšu pārskatus, darbības pārskatu vai gada pārskatu, var tikt sākta atbalsta saņēmēja statusa anulēšana.

Daļa organizāciju uz šādām vēstulēm reaģē uzreiz, taču praksē mēdz gadīties arī tā, ka dokumenti paliek „uz rītdienu”. Un šādos gadījumos rītdiena var maksāt ļoti dārgi.

Ko nozīmē zaudēt atbalsta saņēmēja statusu?

Atbalsta saņēmēja statuss organizācijai ir nepieciešams, lai tā varētu pieņemt atbalstu un to pienācīgi uzskaitīt. Ja šāda statusa nav, saņemtie līdzekļi nevar tikt uzskatīti par atbalstu. Dažām organizācijām tas var šķist tehnisks sīkums, taču realitātē tas tieši ietekmē finansējumu.

Tas ir īpaši svarīgi organizācijām, kas dzīvo no iedzīvotāju piešķirtā atbalsta, uzņēmumu ziedojumiem, projektu līdzekļiem vai pašvaldību palīdzības. Zaudējot statusu, var nākties skaidroties ar atbalstītājiem, apturēt darbības, koriģēt finanšu plānus vai pat uz laiku atteikties no dažiem projektiem. Mazākām organizācijām, kurām nav liela administratīvā aparāta, tas var būt īpaši sāpīgi.

Vēl viena svarīga detaļa – ja atbalsta saņēmēja statuss tiek anulēts pārkāpumu dēļ, organizācija atkārtoti var vērsties par šī statusa piešķiršanu ne agrāk kā pēc viena gada. Tas nozīmē, ka šī nav problēma, ko var atrisināt vienas dienas laikā, tiklīdz rodas nepieciešamība pēc atbalsta. Kavēšanās sekas var ilgt ilgu laiku.

Kādi dokumenti obligāti jāiesniedz?

Svarīgākais pienākums – iesniegt gada finanšu pārskatu kopumu un darbības pārskatu vai gada pārskatu par 2025. gadu. Tieši šo dokumentu neiesniegšana var kļūt par pamatu atbalsta saņēmēja statusa anulēšanas procedūras sākšanai.

Saskaņā ar Labdarības un atbalsta likumu Reģistru centrs var anulēt juridiskajai personai atbalsta saņēmēja statusu, ja divu mēnešu laikā no saņemtā brīdinājuma organizācija neiesniedz nepieciešamos dokumentus. Tāpēc ir svarīgi ne tikai zināt, ka pārskati nav iesniegti, bet arī pārbaudīt, vai organizācija jau nav saņēmusi brīdinājumu.

Organizācijām nevajadzētu gaidīt pēdējo brīdi. Ja dokumenti jau ir sagatavoti, tie jāiesniedz pēc iespējas ātrāk. Ja tie vēl nav sagatavoti, nepieciešams sazināties ar grāmatvedi, vadītāju vai atbildīgo personu un noskaidrot, kur process ir iestrēdzis. Bieži problēma nav liela, bet vienkārši aizmirsta: trūkst viena apstiprinājuma, viena paraksta, viena lēmuma vai vienas pieslēgšanās sistēmai.

Cik organizāciju jau ir nokārtojušas šo jautājumu?

Saskaņā ar Reģistru centra datiem atbalsta saņēmēja statuss pašlaik ir gandrīz 30 tūkstošiem juridisko personu. Vien šā gada laikā šo statusu ieguvušas aptuveni 1,4 tūkstoši organizāciju, taču gandrīz 1,5 tūkstoši to jau ir zaudējušas. Tas liecina, ka statuss netiek piešķirts uz visiem laikiem bez jebkādiem nosacījumiem – organizācijām ir jāpilda savi pienākumi un laikus jāiesniedz pārskati.

Gada finanšu pārskatus par 2025. gadu jau ir iesniegušas 11,1 tūkstotis asociāciju, kas veido 88 procentus no visām asociācijām, kurām ir šāds pienākums. Pārskatus ir iesniegušas arī 7,7 tūkstoši publisko iestāžu jeb 83 procenti, kā arī 1,1 tūkstotis labdarības un atbalsta fondu jeb 82 procenti. Skaitļi liecina, ka lielākā daļa organizāciju šo pienākumu jau ir izpildījusi, tomēr pārējās joprojām riskē.

Kas organizācijām būtu jādara tagad?

Pirmais solis – pārbaudīt, vai pārskati par 2025. gadu tiešām ir iesniegti. Nevis „tos vajadzēja iesniegt”, nevis „grāmatvedis teica, ka nokārtos”, bet vai tie faktiski ir iesniegti Reģistru centram. Ja rodas kaut mazākās šaubas, to ir vērts pārbaudīt nekavējoties.

Otrais solis – ja dokumenti nav iesniegti, nav jāgaida vēl viens atgādinājums. Pēc iespējas ātrāk jāsagatavo un jāiesniedz gada finanšu pārskatu kopums, kā arī darbības vai gada pārskats. Trešais solis – organizācijas iekšienē skaidri jāvienojas, kas par to būs atbildīgs nākotnē, lai šī pati problēma neatkārtotos nākamajos gados.

No malas tas var izskatīties pēc garlaicīga administratīva pienākuma, taču atbalsta saņēmēja statusa zaudēšana organizācijai var izmaksāt daudz vairāk nekā dažas stundas dokumentu sakārtošanai. Tāpēc labākais risinājums tagad ir ļoti vienkāršs: pārbaudīt, iesniegt un neatstāt šo pienākumu pašplūsmā.

Novērtējiet šo rakstu:

 

 

 

 

 

Kraunami duomenys...

Paldies par jūsu vērtējumu!