Baltijas jūras reģionā gatavojas jaunam draudu posmam: 10 valstis veido ātrās reaģēšanas grupu

Baltijas jūras reģionā drošības situācija tiek vērtēta arvien nopietnāk. Desmit valstu pārstāvji vienojās izveidot jaunu ātrās reaģēšanas darba grupu, kas būs paredzēta hibrīdo draudu izvērtēšanai, ātrākai informācijas apmaiņai un rīcības koordinēšanai gadījumos, kad incidents pārsniedz vienas valsts robežas. Lēmums tika pieņemts reģiona iekšlietu iestāžu vadītāju sanāksmē, kas notika Vācijas pilsētā Flensburgā.

Sanāksmē piedalījās Vācijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Polijas, Norvēģijas un Īrijas pārstāvji. Jaunajā grupā darbosies augsta ranga iekšlietu ministriju amatpersonas, un tās mērķis būs izveidot tiešu un ātri funkcionējošu komunikācijas kanālu starp valstīm. Tas nozīmē, ka nopietnāka incidenta gadījumā informācijai nebūtu jāceļo cauri garai birokrātiskai ķēdei.

Bažas rada ne tikai kiberuzbrukumi

Hibrīdie draudi Baltijas reģionā jau sen neaprobežojas ar ielaušanos sistēmās vai dezinformāciju internetā. Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta kritiskās infrastruktūras bojājumiem, spiegošanai, sabotāžai un tīšām dedzināšanām. Šādu incidentu problēma ir tā, ka tos ne vienmēr ir viegli uzreiz sasaistīt ar konkrētu valsti vai pasūtītāju.

Drošības iestādēm situācija kļūst īpaši sarežģīta tad, kad darbībās tiek iesaistīti vietējie iedzīvotāji vai noziedzīgās pasaules pārstāvji. Cilvēkus var vervēt internetā, sociālajos tīklos vai ar starpnieku palīdzību, un viņiem tiek uzticēti no pirmā acu uzmetiena vienkārši uzdevumi – nofotografēt objektu, novērot konkrētu cilvēku vai sabojāt infrastruktūru.

Šādas personas dažkārt pat nezina visu operācijas kontekstu, tāpēc īsto pasūtītāju noskaidrošana kļūst daudz sarežģītāka.

Viens incidents var skart vairākas valstis

Baltijas jūra ir viena no Eiropā visintensīvāk izmantotajām teritorijām. Tajā atrodas elektroenerģijas savienojumi, telekomunikāciju kabeļi, gāzesvadi un citi stratēģiski svarīgi infrastruktūras objekti. Tāpēc vienā vietā noticis incidents var radīt sekas nevis vienai, bet vairākām valstīm.

Tieši tāpēc reģiona valstis vēlas pāriet no atsevišķām nacionālām reakcijām uz kopīgu modeli. Jaunajai darba grupai būtu jāpalīdz ātrāk salīdzināt dažādās valstīs pieejamo informāciju, noteikt iespējamās saiknes starp incidentiem un koordinēt izmeklēšanu.

Tiek cerēts, ka tas ļaus izvairīties no situācijām, kad dažādās valstīs tiek fiksēti līdzīgi notikumi, taču to savstarpējā saikne tiek pamanīta tikai krietni vēlāk.

Lielāka uzmanība tiks pievērsta arī droniem

Sanāksmē daudz tika runāts par tehnoloģijām, kas nākotnē var kļūt vēl nozīmīgākas kritiskās infrastruktūras aizsardzībā. Viena no prioritārajām jomām ir aizsardzība pret bezpilota gaisa kuģiem.

Reģiona valstis vēlas, lai 2028.–2034. gada Eiropas Savienības budžetā vairāk līdzekļu tiktu atvēlēts dronu atklāšanas un neitralizēšanas sistēmām, kā arī kopīgiem iekšējās drošības pasākumiem. Šāds virziens liecina, ka hibrīdie draudi arvien biežāk tiek vērtēti nevis kā atsevišķi incidenti, bet gan kā ilgtermiņa drošības problēma.

Baltijas valstīm tas ir īpaši aktuāli to ģeogrāfiskā stāvokļa un lielās atkarības no infrastruktūras dēļ, kas savieno reģionu ar pārējo Eiropu.

Mainās pati attieksme pret Baltijas jūras aizsardzību

Svarīgākā jaunās iniciatīvas daļa ir centieni vairs neuzskatīt Baltijas jūras reģionu tikai par vietu, kurā pastāv paaugstināts risks. Valstis vēlas izveidot sistēmu, kas ļautu reaģēt uz draudiem vēl pirms tie pāraug lielākā krīzē.

Tas nozīmē ciešāku izlūkošanas informācijas apmaiņu, ātrākus politiskos lēmumus un kopīgu incidentu izvērtēšanu. Citiem vārdiem sakot, ja vienā Baltijas jūras valstī tiks pamanīta aizdomīga darbība, informācija par to daudz ātrāk sasniegs arī kaimiņvalstis.

Jaunās grupas izveide liecina, ka Baltijas jūras valstis hibrīdos draudus vērtē kā ilgtermiņa izaicinājumu. Un, lai gan parasts cilvēks ikdienā šīs pārmaiņas var pat nepamanīt, aizkulisēs tiek veidota sistēma, kurai vajadzētu palīdzēt ātrāk reaģēt brīdī, kad tam var būt atlikušas vien dažas stundas.