Francija burtiski “izžūst”: ūdens ierobežojumi jau skāruši gandrīz 70% valsts, ja tā turpināsies – cilvēkiem vairs nebūs ūdens

Francija šovasar saskaras ne tikai ar karstumu, bet arī ar arvien grūtāk kontrolējamu sausumu. Pēc vairākiem mokoša karstuma viļņiem ūdens trūkums lielā daļā valsts ir kļuvis par ikdienu: gandrīz 70% Francijas teritorijas jau ir ieviesti dažāda līmeņa ūdens lietošanas ierobežojumi, bet desmitiem tūkstošu cilvēku ir izjutuši tiešus ūdensapgādes traucējumus.

Tā vairs nav tikai lauksaimnieku vai dabas aizsardzības speciālistu problēma. Sausums ir sasniedzis pilsētas, kūrortus, mājsaimniecības un ūdensapgādes sistēmas. Dažviet iedzīvotājiem nākas taupīt katru litru, bet vissmagāk skartajās vietās ūdens tiek atstāts tikai būtiskākajām vajadzībām – dzeršanai, veselības aprūpei un civilajai aizsardzībai.

Kad ūdeni vairs nevar izmantot pat parastiem darbiem

Līdz 9. augustam gandrīz visā kontinentālajā Francijā, tostarp Parīzē, bija izsludināts vismaz zemākā līmeņa brīdinājums par ūdens trūkumu. Vēl nopietnāka situācija ir 67 no 101 valsts departamenta – tur jau ir spēkā visaugstākā līmeņa brīdinājumi.

Šādi ierobežojumi nozīmē, ka parastie vasaras darbi kļūst aizliegti vai tiek būtiski ierobežoti. Daudzviet vairs nedrīkst laistīt zālājus un dārzus, piepildīt peldbaseinus, mazgāt automašīnas, kā arī tiek ierobežota lauksaimniecības lauku laistīšana. Tas ir trieciens ne tikai ērtībām, bet arī saimniecībām, tūrismam, mazajiem uzņēmumiem un vietējām kopienām.

Vissmagāk skartajās vietās vairs netiek runāts par estētiku vai zaļa zāliena saglabāšanu. Tur svarīgākais ir, lai cilvēkiem būtu ko dzert un lai slimnīcas, glābšanas dienesti un dzīvībai svarīgie pakalpojumi varētu darboties bez traucējumiem.

Arī pazemes ūdens līmenis krītas

Sausuma bīstamību palielina tas, ka samazinās ne tikai ūdens līmenis upēs vai ezeros. Aptuveni 75% pazemes ūdens krājumu, no kuriem Francija saņem lielu daļu dzeramā ūdens, atrodas zem ierastā sezonālā līmeņa.

Tas ir īpaši satraucoši, jo pazemes ūdeni parasti uzskata par sava veida rezervi grūtākiem periodiem. Kad izsīkst arī tas, situācija kļūst ievērojami nopietnāka. To ietekmē gan nokrišņu trūkums, gan lielāks ūdens patēriņš vasarā – lauksaimniecībā, tūrisma nozarē un ikdienā.

Jūlijs Francijā bija ārkārtīgi smags: tas bija karstākais mēnesis valsts novērojumu vēsturē un trešais sausākais. Nokrišņu daudzums visā valstī bija gandrīz par 70% mazāks nekā parasti. Šādi skaitļi izskaidro, kāpēc ūdensapgādes sistēmas sāk neizturēt.

Dažviet ūdeni piegādā cisternās

Sausuma sekas jau izjutuši vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku, kuri saskārušies ar krāna ūdensapgādes traucējumiem. Dažās vietās dzeramais ūdens iedzīvotājiem tiek piegādāts cisternās vai izdalīts pudelēs.

Šī ir viena no situācijām, kad klimata problēma no statistikas pārvēršas par ļoti vienkāršu ikdienas jautājumu: vai šodien no krāna tecēs ūdens? Vai būs ar ko nomazgāties, pagatavot ēdienu, parūpēties par bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un dzīvniekiem?

Šādas ziņas ir īpaši svarīgas arī ceļotājiem. Francija joprojām ir viens no populārākajiem Eiropas galamērķiem, tomēr, dodoties uz šo valsti, tagad ir vērts noskaidrot ne tikai karstuma prognozes, bet arī vietējos ūdens ierobežojumus. Dažos reģionos var tikt ierobežota peldbaseinu izmantošana, dārzu laistīšana, daļa pakalpojumu vai ikdienas paradumu, kas tūristiem parasti šķiet pašsaprotami.

Atelpu pagaidām neredz

Situāciju pasliktina tas, ka Franciju sasniedz vēl viens karstuma vilnis. Tuvākajās dienās valsts dienvidaustrumos temperatūra var paaugstināties līdz 35 grādiem, bet karstums izplatīsies arī citās teritorijās. Tas nozīmē vēl lielāku pieprasījumu pēc ūdens un vēl lielāku spiedienu uz jau izsmeltajām sistēmām.

Francijas valdība plāno ārkārtas sanāksmi, kurā tiks apspriests, kā reaģēt uz sausuma krīzi. Tomēr ir skaidrs, ka ātra risinājuma šeit nav. Lietus var atvieglot situāciju, taču ar dažām lietusgāzēm nepietiek, ja sausums ilgstoši ir izsmēlis augsni, upes un pazemes ūdens krājumus.

Francijas piemērs parāda, cik ātri vasara no atvaļinājumu sezonas var pārvērsties par pārbaudījumu. Kad karstums turpinās nedēļām ilgi un lietus gandrīz nav, ūdens vairs nav tikai fona ērtība, bet gan galvenais izdzīvošanas un ikdienas jautājums. Un jo biežāk šādas vasaras atkārtosies, jo biežāk Eiropai būs jārunā nevis par to, kā ērti dzīvot karstumā, bet gan par to, kā vispār nodrošināt to, kas līdz šim šķita pašsaprotams.