Izskatās, ka šogad sniega netrūks. Latvijas dabas pētnieks paziņojis, kad var uzsnigt pirmais sniegs

Rudens vēl tikai sācies, taču Latvijā labi pazīstamais dabas novērotājs Vilis Bukšs jau palūkojies krietni tālāk – uz oktobri un pat tuvojošos ziemu. Viņa novērotās dabas zīmes šogad esot visai izteiksmīgas: septembrim vajadzētu būt patīkamam un diezgan sausam, taču vēlāk situācija var mainīties ātrāk, nekā daudzi vēlētos.

Vislielāko uzmanību piesaistīja nevis septembra siltums. Bukšs nosauca laiku, kad var parādīties pirmais slapjais sniegs, bet saskaņā ar senajām dabas zīmēm īsta sniega daudzums var pārsteigt jau, tuvojoties Ziemassvētkiem.

Ja viņa novērojumi piepildīsies, rudens sākums vēl ļaus priecāties par diezgan patīkamiem laikapstākļiem, taču oktobra otrajā pusē var sākties pavisam cits gadalaiks.

Daba šogad rāda ļoti interesantas zīmes

Vilis Bukšs savas ilgtermiņa prognozes balsta ne tikai temperatūras tabulās. Viņš daudzus gadus vēro koku augļus, putnu uzvedību, augāju un senus tautas novērojumus, kas tika nodoti no paaudzes paaudzē.

Šogad viņa uzmanību piesaistīja vairākas lietas.

Pīlādžu ogu nav īpaši daudz, taču ozoli ir bagātīgi apkārušies ar zīlēm. Lazdas arī devušas bagātīgu riekstu ražu, bet apiņi šogad auguši īpaši labi.

Saskaņā ar senajiem dabas novērojumiem šāda kombinācija var nozīmēt diezgan sausu rudeni, taču sniegotāku ziemu.

Bukšs vērš uzmanību arī uz purva bērziem. Dažiem no tiem lapas sākušas dzeltēt no apakšējiem zariem. Senči šādu zīmi saistīja ar garu rudeni un lēni atnākošu ziemu – citiem vārdiem sakot, strauja pāreja uz īstu ziemu var arī nenotikt, taču, kad tā atnāks, sniega var netrūkt.

Vēl viens sens novērojums izklausās īpaši intriģējoši: ja septembrī gadās pērkona negaisi vai ozoli saražo daudz zīļu, ap Ziemassvētkiem var gaidīt vairāk sniega.

Protams, šādas dabas zīmes nav oficiāla meteoroloģiskā prognoze un negarantē konkrētu laikapstākļu scenāriju. Tomēr tieši no tām Bukšs daudzus gadus veido savas sezonālās prognozes.

Cik daudz sniega šogad būs?Attēls: Murrr Photo / Shutterstock.com

Septembris vēl var patīkami pārsteigt

Vismaz tuvākajā laikā ziemas jakas no skapja vēl nevajadzētu vilkt ārā.

Pēc dabas novērotāja vērtējuma, septembra pirmā daļa varētu būt līdzīga augusta pēdējām dienām. Temperatūra pamazām pazemināsies, taču straujš aukstums vēl nav gaidāms. Reizēm parādīsies mākoņi, īslaicīgi var uzlīt tā dēvētais „sēņu lietus”, taču ilgāki un ļoti slapji periodi pagaidām nav gaidāmi.

Vēl interesantāka prognoze veltīta septembra otrajai pusei.

Bukšs uzskata, ka tā varētu būt sausa, diezgan mierīga un patīkama, bet dienās gaiss vēl var sasilt līdz aptuveni +15–20 °C. Nokrišņu vajadzētu būt maz, tāpēc septembra beigās vēl varētu gadīties ļoti skaistas rudens dienas.

Tas būtu laiks, kad no rītiem jau jūtams dzestrums, taču dienā saulē vēl var staigāt vieglākā jakā.

Līdzīgi laikapstākļi, pēc dabas novērotāja teiktā, var saglabāties pat oktobra sākumā.

Īstais lūzums var iestāties oktobra otrajā pusē

Tieši šeit prognoze kļūst krietni interesantāka.

Līdz aptuveni 12. oktobrim Bukšs vēl sagaida diezgan maigu, saulainu un lielākoties sausu rudens laiku. Taču vēlāk temperatūrai vajadzētu pazemināties jūtamāk.

Naktis kļūs aukstākas, arvien biežāk parādīsies pirmās salnas, lietus būs vairāk. Pastiprinoties ziemeļrietumu vējam, Baltijas reģionā var sākt ieplūst krietni aukstāks gaiss.

Un tieši ap 20. oktobri Bukšs neizslēdz pirmo nopietnāko rudens pārsteigumu.

Šajā laikā kopā ar lietu un krusu jau var parādīties pirmās slapjā sniega porcijas.

Tas vēl nenozīmētu īstu ziemu vai ilgstoši saglabājošos sniega segu. Oktobrī izkritis slapjš sniegs parasti ātri izkūst, īpaši, ja zeme vēl ir silta. Taču psiholoģiski tieši šāda diena visbiežāk kļūst par robežu, kad cilvēki saprot – siltais gadalaiks patiešām ir beidzies.

Bet Ziemassvētkos aina var būt pavisam citāda

Vēl vairāk intriģē tas, ko šāgada dabas zīmes it kā signalizē par ziemas sākumu.

Bagātīga zīļu un lazdu riekstu raža senatnē tika uzskatīta par vienu no pazīmēm, ka tuvojošā ziema varētu būt sniegotāka. Bukšs vērš uzmanību arī uz apiņu ražu, kas saskaņā ar senajiem novērojumiem var nozīmēt vairāk nokrišņu rudens beigās un ziemas sākumā.

Tāpēc aptuveni Ziemassvētku laikā sniega jau varētu būt krietni vairāk.

Vai tas nozīmēs baltus Ziemassvētkus visā Baltijas reģionā, tagad pateikt nav iespējams. Līdz decembrim vēl ir pārāk daudz laika, lai varētu droši prognozēt konkrētu dienu laikapstākļus. Tomēr Bukša novērotās zīmes šogad vismaz neliecina par pilnīgi bezsniegaina ziemas sākuma iespēju.

Un te rodas interesants kontrasts: septembris vēl var būt sauss un diezgan silts, oktobra sākums – patīkams, bet jau pēc dažām nedēļām var parādīties pirmais slapjais sniegs.

Ja šis scenārijs piepildīsies, lielākais rudens lūzums mūsu reģionā varētu notikt aptuveni oktobra otrajā pusē. Līdz tam vēl būs laiks priecāties par siltākām dienām, taču pēc oktobra vidus vasaras apavi un vieglās jakas skapī, visticamāk, vairs nebūs vajadzīgas.

Bet, ja senās dabas zīmes šoreiz nemaldīs, īstais pārsteigums mūs gaidīs vēlāk – tuvojoties Ziemassvētkiem, sniega var būt krietni vairāk, nekā pēdējos gados esam pieraduši redzēt.