Autovadītājiem – slikts signāls. Naftas cenas kāpj augšup, sadārdzināsies viss, ne tikai degviela

Naftas tirgū atkal valda nemiers. Atjaunojusies militārā spriedze Tuvajos Austrumos dažu dienu laikā ievērojami paaugstinājusi izejvielas cenas, un tirgus dalībnieki tagad vēro vienu no svarīgākajām pasaules enerģētikas artērijām – Hormūza šaurumu. Ja naftas un naftas produktu kustība caur to tiktu vēl vairāk traucēta, sekas diezgan ātri varētu sasniegt arī Eiropas, tostarp Lietuvas, degvielas uzpildes stacijas.

„Brent“ markas nafta pietuvojusies 95–96 ASV dolāriem par barelu, savukārt amerikāņu WTI pārsniegusi 91 ASV dolāru. Īsā laikā tas ir ļoti ievērojams kāpums. Tomēr Lietuvas autovadītājiem svarīgākais jautājums ir vienkāršāks: vai tagad atkal būs jāgatavojas dārgākam benzīnam un dīzeļdegvielai?

Lielākais risks slēpjas vienā šaurā ūdensceļā

Hormūza šaurums kartē izskatās neliels, taču tā nozīme pasaules enerģētikā ir milzīga. Caur šo ūdensceļu tiek transportēta liela daļa Persijas līča valstu eksportētās naftas un citu energoresursu. Tāpēc katrs militārais incidents reģionā nekavējoties satrauc tirgotājus.

Tirgum pat nav jāgaida pilnīga šauruma slēgšana. Pietiek ar lielākiem draudiem kuģiem, mazāku tankkuģu plūsmu, dārgāku apdrošināšanu un augošām transportēšanas izmaksām. Tas viss nekavējoties tiek iekļauts naftas cenā.

Tāpēc šodien tiek maksāts ne tikai par pašu izejvielu. Daļa cenas ir tā dēvētā ģeopolitiskā riska prēmija – papildu nauda par iespēju, ka rīt situācija var kļūt vēl sliktāka.

Lietuvā cenas degvielas uzpildes stacijās nemainās tajā pašā dienā

Ja nafta pasaulē nedēļas laikā sadārdzinās par dažiem procentiem, tas nenozīmē, ka nākamajā rītā benzīns Lietuvā automātiski sadārdzināsies tikpat. Degvielas cenu veido ievērojami vairāk komponentu nekā tikai jēlnafta.

Svarīgas ir naftas pārstrādes maržas, jau saražota benzīna un dīzeļdegvielas cenas Eiropas vairumtirdzniecības tirgū, eiro un ASV dolāra kurss, loģistika, biokomponentes, akcīzes nodokļi, PVN, kā arī pašu degvielas uzpildes staciju maržas.

Tomēr, ja augsta naftas cena saglabājas nevis dažas stundas, bet gan nedēļas, spiediens uz mazumtirdzniecības cenām parasti palielinās. Īpaši jutīgs var būt dīzeļdegvielas tirgus, ja vienlaikus samazinās krājumi vai sadārdzinās pats pārstrādātais produkts.

Tāpēc vienas dienas kāpums vēl nav iemesls steigties piepildīt kannas, taču ilgāk saglabājies 90–100 dolāru par barelu līmenis jau būtu ievērojami nopietnāks signāls.

Dīzeļdegvielas cena var kļūt par lielāko problēmu

Naftas sadārdzināšanās ietekmē ne tikai autovadītājus. Dīzeļdegvielu izmanto kravas automašīnās, lauksaimniecībā, būvniecībā, kuģniecībā un daudzās citās jomās. Kad tā sadārdzinās, pieaug preču transportēšanas izmaksas.

Tas nozīmē, ka ilgtermiņā ietekme var parādīties arī pavisam citās vietās – veikalu plauktos, sūtījumu piegādes cenās vai pakalpojumu rēķinos.

ASV dīzeļdegvielas cenas jau ir pieaugušas līdz ārkārtīgi augstam līmenim, savukārt pasaules tirgū nemieru palielina ne tikai jaunākie notikumi Tuvajos Austrumos, bet arī ilgstošā ģeopolitiskā nestabilitāte. Ja naftas produktu piedāvājums turpinātu samazināties, ar izejvielas cenas stabilizēšanos vien var nepietikt, lai degviela ātri kļūtu lētāka.

Kas notiks tālāk – visu var mainīt dažas dienas

Naftas tirgū tagad iespējami divi ļoti atšķirīgi scenāriji. Ja militārā spriedze mazinātos un tankkuģu kustība caur Hormūza šaurumu normalizētos, daļa riska prēmijas varētu diezgan ātri izzust. Tad arī naftas cena varētu samazināties.

Tomēr, ja konflikts izplatītos, tiktu uzbrukts lielākam skaitam kuģu vai rastos reāls ilgstošu piegāžu traucējumu drauds, 95 dolāru par barelu līmenis varētu nebūt maksimums, bet tikai starpposms.

Lietuvas autovadītājiem tagad svarīgākais ir vērot ne tikai ikdienas dažu centu izmaiņas degvielas uzpildes stacijās, bet arī to, vai augstās pasaules naftas cenas saglabāsies ilgāk. Ja pašreizējā spriedze ieilgs, tās ietekmi agrāk vai vēlāk izjutīsim arī mēs – vispirms pie degvielas uzpildes staciju cenu stendiem, bet vēlāk arī dārgāka transporta un preču veidā.