Izvēlieties bērnam mugursomu nevis pēc krāsas: viena detaļa var ietaupīt naudu un novērst muguras sāpes

Augusta beigās veikalos atkārtojas viena un tā pati aina: bērns jau ir apskāvis košu mugursomu ar iemīļotu zīmējumu, vecāki domās skaita klades, sporta tērpu un vēl vismaz dažus nepieciešamus pirkumus. Šķiet, svarīgākais ir, lai mugursoma patiktu – galu galā to nēsās viņš, nevis mamma vai tētis. Taču pēc dažām nedēļām izrādās, ka skaistais pirkums karājas pārāk zemu, spiež plecus vai tik tikko ietilpst skapītī.

Tad sākas rīta kaulēšanās: „uzliec abas plecu siksnas“, „nenēsā uz viena pleca“, „kāpēc atkal ir tik daudz mantu?“ Bērns dusmojas, pieaugušie atgādina, bet mugursoma no tā vieglāka nekļūst. Un bieži vien problēma nav krāsā, zīmējumā un pat ne tajā, cik nodalījumu tai ir.

Detaļa, ko vērts pārbaudīt vēl veikalā, ir mugursomas aizmugure un tās piegulums bērna mugurai. Pareizi izvēlēta, regulējama un pietiekami stingra aizmugure nepadarīs mācību grāmatas vieglākas, taču var palīdzēt mugursomu nēsāt stabilāk, ērtāk un izvairīties no pirkuma, kas pēc gada jāmaina.

Skaista mugursoma pie kases vēl nenozīmē labu izvēli

Bērns mugursomu redz citādi nekā pieaugušais. Viņam svarīga ir krāsa, nozīmīte, spīdīga detaļa, kabata telefonam vai modelis, kāds ir klasesbiedram. Tas ir pilnīgi saprotami: skolas mugursoma kļūst par ikdienas lietu, ko gribas nēsāt ar prieku. Problēmas sākas tad, kad izskats kļūst par vienīgo izvēles kritēriju.

Pārāk liela mugursoma uz mazāka bērna muguras izskatās kā koferis ar plecu siksnām. Tā slīd uz leju, šūpojas bērnam ejot, un svars sadalās ne tur, kur vajadzētu. Pārāk šaura vai mīksta aizmugure var ļaut mantām spiest muguru: vienu dienu tajā iespiežas klades stūri, nākamajā – ūdens pudele vai penālis.

Veikalā tukša mugursoma gandrīz vienmēr šķiet ērta. Tās patiesais raksturs atklājas pirmdien, kad iekšpusē nonāk mācību grāmatas, darba burtnīcas, pusdienu kārbiņa, ūdens, sporta tērps un dažreiz vēl mājās pārnests mākslas darbs. Tāpēc mugursomu vērts ne tikai pacelt ar roku, bet arī uzlikt bērnam uz pleciem, noregulēt plecu siksnas un paskatīties, vai tā pieguļ, nevis karājas kaut kur pie vidukļa.

Aizmugurei jānotur forma, nevis tikai jābūt mīkstai

Mīkstums bieži maldina. Pircējam šķiet, ka bieza, polsterēta aizmugure pati par sevi būs labākā, taču ar polsterējumu vien nepietiek. Svarīgi, lai muguras daļa būtu stingrāka, saglabātu formu un palīdzētu mugursomai piegult bērna mugurai, nevis saļimt pie pirmās smagākās mācību grāmatas.

Labai aizmugurei nav jābūt cietai kā dēlim. Tai vajadzētu nodrošināt atbalstu un polsterējumu, lai mantu malas nespiež un mugursoma nekustētos pie katra soļa. Ne mazāk svarīgas ir platas, polsterētas un viegli regulējamas plecu siksnas – tās ļauj mugursomu pielāgot konkrētam bērnam, nevis piespiest bērnu pielāgoties mugursomai.

Pirms pirkšanas vērts pievērst uzmanību arī augstumam. Mugursomai nevajadzētu būt acīmredzami platākai par bērna pleciem vai nolaisties ļoti zemu. Kad tā karājas pārāk zemu, svars attālinās no muguras, bērns sāk kūkumoties vai paceļ vienu plecu, lai plecu siksnas nenoslīdētu. Šāds skats pie skolas vārtiem ir bieži sastopams, lai gan parasti to būtu bijis iespējams paredzēt piecās minūtēs pie spoguļa.

Izvēlieties bērnam mugursomu nevis pēc krāsas: viena detaļa var ietaupīt naudu un novērst muguras sāpesAttēls: Pexels / Tiger Lily

Dažādām ģimenēm viens un tas pats pirkums nozīmē ko citu

Vecākiem ir svarīgi, lai mugursoma kalpotu ne vienu sezonu, jo septembrī izdevumi tāpat sakrājas ātrāk nekā lietus pēc brīvlaika. Ja pēc dažiem mēnešiem pārtrūkst plecu siksnu šuves, iestrēgst rāvējslēdzējs vai aizmugure zaudē formu, jāiegādājas otra mugursoma. No pirmā acu uzmetiena lētākais variants tad kļūst tikai par dārgāku kompromisu.

Sākumskolas skolēnam īpaši vajadzīga tāda mugursoma, ko viņš varētu pats atvērt, salikt mantas un pareizi uzlikt. Viņam nav vajadzīga milzīga ietilpība „nākotnei“, ja tās dēļ mugursoma pastāvīgi slīd un aizķeras aiz krēsla. Vecāki skolēni bieži vēlas mazāk bērnišķīgu modeli, taču arī viņiem muguras daļa un plecu siksnu regulēšana joprojām ir svarīga – mācību grāmatas pusaudža gados brīnumainā kārtā nekļūst vieglākas.

Vecvecāki, kas piedalās pirkumu veikšanā, nereti meklē izturīgu un praktisku lietu, bet bērns – tādu, kas neizskatītos „vecmodīgi“. Abas vēlmes var satikties vienā mugursomā, ja lēmums tiek pieņemts nesteidzoties pie kases. Bērnam vērts ļaut izvēlēties no vairākiem vecāku jau atlasītiem, mugurai piemērotiem modeļiem – tā viņš jutīs, ka viņa viedoklis ir svarīgs, taču nebūs jāizvēlas starp skaistumu un ērtumu.

Mugursoma nav vainīga pie visa, taču tā var atvieglot ikdienu

Būtu netaisnīgi visu atbildību uzvelt tikai mugursomai. Dažkārt bērni ik dienu nes līdzi vairāk mantu, nekā patiesībā vajadzīgs, aizmirst izņemt vecās darba burtnīcas, ieliek vairākas ūdens pudeles vai visu nedēļai nepieciešamo sporta tērpu. Arī skolas ne vienmēr var nodrošināt ērtus skapīšus vai iespēju daļu piederumu atstāt klasē.

No otras puses, vecāki vismaz reizi nedēļā kopā ar bērnu var pārskatīt mugursomas saturu. Tas aizņem dažas minūtes, bet apakšā dažkārt atrodas tas, kas tur dzīvojis kopš pirmā septembra: vecas lapas, tukši uzkodu iepakojumi, vairākas nevajadzīgas klades. Smaga mugursoma ne vienmēr nozīmē daudz mācību – dažkārt tā vienkārši nozīmē, ka neviens to sen nav iztīrījis.

Arī uzņēmumiem un ražotājiem būtu vērts runāt ne tikai par zīmējumiem, modi vai atlaižu uzlīmēm. Vecākiem skaidri jāredz, vai plecu siksnas ir regulējamas, vai aizmugure ir nostiprināta, vai mugursoma paredzēta jaunākam vai vecākam skolēnam. Un veikalā nevajadzētu būt dīvaini palūgt bērnam mugursomu pielaikot – tas nav aksesuārs vienam gadījumam, bet gan lieta, kas uz skolu dosies gandrīz katru dienu.

Krāsa var palīdzēt bērnam no rīta labprātāk paņemt mugursomu, un tajā nav nekā slikta. Taču lēmumu vērts pieņemt, sākot ar aizmuguri, plecu siksnām un izmēru, un tikai pēc tam izvēlēties iemīļoto toni. Jo labākā skolas mugursoma nav tā, kas pirmajā dienā izskatās visiespaidīgāk, bet gan tā, kuru bērns vakarā vēlas pēc iespējas ātrāk nomest nevis sāpju dēļ, bet tāpēc, ka mājasdarbi jau gaida uz galda.