Ne jau jūs lēti pērkat TEMU: patiesā cena var būt jūsu dati, drošība un Eiropas tirgus

TEMU daudziem šķiet kā nevainīga lietotne lētiem nieciņiem: telefona vāciņam, virtuves sīkumam, rotaļlietai, vadam, apģērbam vai lietai, kas cilvēkam līdz tam vispār nebija vajadzīga. Taču tieši šeit sākas šīs platformas bīstamākā daļa. TEMU nav tikai interneta veikals. Tā ir agresīvi optimizēts patēriņa mehānisms, kurā prece dažkārt šķiet gandrīz otršķirīga.

Cilvēkam tiek rādīta ne tikai cena. Viņam tiek rādīta atlaide, taimeris, „tikai jums” paredzēts piedāvājums, spēle, punkti, dāvanas, bezmaksas piegādes slieksnis un pastāvīga sajūta, ka vēl viens klikšķis var atnest laimestu. Iepirkšanās tiek pārvērsta par spēli, bet pircējs – par cilvēku, kurš vairs ne tik daudz izvēlas, cik reaģē.

Un tad rodas neērts jautājums: ja lieta maksā aizdomīgi maz, kas patiesībā apmaksā atlikušo cenas daļu?

Lētums šeit nav nejaušība

TEMU panākumi nav tikai „labas cenas”. Tie ir milzīgu mārketinga izdevumu, nepārtrauktas patērētāju vilināšanas un platformas mēroga rezultāts. „Financial Times” ir ziņojis, ka saskaņā ar „Bernstein” aplēsēm TEMU 2023. gadā mārketingam iztērēja aptuveni 3 miljardus ASV dolāru, bet „Goldman Sachs” analītiķi lēsa, ka tikai „Meta” platformās tajā gadā tika iztērēti aptuveni 1,2 miljardi ASV dolāru.

TEMU pārvalda PDD Holdings – tā pati grupa, kurai pieder arī Ķīnas e-komercijas platforma Pinduoduo. PDD Holdings savā 2025. gada pārskatā norādīja, ka pārdošanas un mārketinga izdevumi sasniedza 125,3 miljardus juaņu jeb aptuveni 17,9 miljardus ASV dolāru. Uzņēmums neprecizē, kāda daļa attiecas tieši uz TEMU, taču pats mērogs parāda, cik liela nauda cirkulē aiz lētu preču lietotnes vitrīnas.

Kad tirgū ienāk ar šādiem budžetiem, iespējams ilgi pārdot gandrīz par jebkādu cenu, maksāt par lietotāju piesaisti, pārpludināt sociālos tīklus ar reklāmām un pieradināt cilvēkus pie domas, ka 1,99 eiro par lietu ir normāli. Eiropas tirgotājam, kuram jāmaksā īre, algas, nodokļi, jāievēro ES noteikumi un jāuzņemas reāla atbildība, konkurēt ar šādu modeli kļūst gandrīz neiespējami.

Eiropas Komisija jau ir nosaukusi riskus

Bīstamība nav tikai teorētiska. 2026. gada maijā Eiropas Komisija saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu TEMU piemēroja 200 miljonu eiro sodu. Komisija norādīja, ka platforma pienācīgi nenovērtēja sistēmiskos riskus saistībā ar nelikumīgiem produktiem savā pakalpojumā un iespējamo kaitējumu ES patērētājiem. Izmeklēšanas laikā arī tika konstatēts, ka ļoti liela daļa atlasīto lādētāju neizturēja pamata drošības pārbaudes, bet daļa bērnu rotaļlietu ķīmisko vielu vai aizrīšanās riska dēļ radīja vidēja vai augsta līmeņa risku.

Tās vairs nav runas tikai par „plastmasas smaku” vai slikti uzšūtu apģērbu. Tas ir jautājums par lādētāju pie bērna gultas, rotaļlietu zīdaiņa rokās, kosmētiku uz ādas vai sadzīves ierīci mājās.

Jūlijā Eiropas Komisija 550 miljonu eiro sodu piemēroja arī AliExpress – arī par Digitālo pakalpojumu akta pārkāpumiem, kas saistīti ar riskiem, kurus platformā rada nelikumīgas, nedrošas vai viltotas preces.

Šie lēmumi parāda plašāku ES signālu: lēta Ķīnas platformu tirdzniecība vairs nav tikai patērētāju izvēles jautājums. Tas kļūst par tirgus drošības, muitas, patērētāju aizsardzības un Eiropas uzņēmējdarbības noturības jautājumu.

Lēts sūtījums visam tirgum var maksāt dārgi

No 2026. gada 1. jūlija ES sāka piemērot pagaidu 3 eiro muitas nodokli zemas vērtības sūtījumiem no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un atcēla līdz tam spēkā esošo muitas atbrīvojumu šādiem maziem e-komercijas sūtījumiem. Eiropas Komisija šo soli pamatoja ar centieniem palielināt godīgumu un drošību, jo pašreizējā sistēma deva pārdevējiem ārpus ES priekšrocības salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kas ražo vai tirgojas Eiropā.

Tomēr ar vien muitas izmaiņām diez vai pietiek. Problēma ir daudz plašāka: kad patērētāji pierod pie absurdi zemām cenām, Eiropas ražotāji un pārdevēji tiek spiesti lejup. Ilgtermiņā tas var nozīmēt mazāk vietējo uzņēmumu, mazāk darbavietu, vājāku kontroli un arvien lielāku atkarību no platformām, kuru patiesā ietekme sākas nevis noliktavā, bet gan telefonā.

Lietotne arī rada jautājumus

TEMU kritika neaprobežojas tikai ar preču drošību. ASV štatos platforma saskārusies ar prasībām saistībā ar datu vākšanu un privātumu. 2025. gada decembrī Arizonas ģenerālprokurore paziņoja par prasību pret TEMU, kurā uzņēmums tiek apsūdzēts nelikumīgā datu vākšanā, patērētāju maldināšanā un privātuma pārkāpumos. Svarīgi uzsvērt: tie ir prasībā izteiktie apgalvojumi, lieta vēl jāizskata tiesā.

Aizdomas pastiprina arī Pinduoduo vēsture. 2023. gadā „Google” apturēja Pinduoduo lietotnes izplatīšanu „Google Play” drošības problēmu dēļ, kad tika konstatēts ļaunprogrammatūras risks versijās, kas tika izplatītas ārpus „Google Play”.

ASV tiesu dokumentos ir minēti arī apgalvojumi, ka TEMU lietotne ir balstīta uz Pinduoduo lietotni un ka pie tās izstrādes strādāja daļa to pašu inženieru. Dažās prasībās ir runa arī par tā dēvēto „Manwe” mehānismu, kas, pēc prasītāju teiktā, varēja ļaut lietotni ierīcē mainīt neparastā veidā.

Tas nenozīmē, ka katrs TEMU lietotājs automātiski kļuva par upuri. Taču tas nozīmē, ka jautājums „vai ir vērts instalēt šo lietotni lētāka vāciņa dēļ?” kļūst daudz nopietnāks.

Dati šodien nav papildinājums, bet gan valūta

Mūsdienu digitālajā ekonomikā lietotāja uzmanība, paradumi, uzvedība un dati ir milzīgas vērtības aktīvs. Jo ilgāk cilvēks pārlūko, klikšķina, spēlē, aicina draugus un pērk, jo vairāk par viņu var saprast: kas viņam patīk, kad viņš visvājāk spēj pretoties atlaidei, kādas preces iedarbojas emocionāli, cik lielu var padarīt groza vērtību.

Šeit parādās arī ģeopolitiskais aspekts. Ķīnas Nacionālās izlūkošanas likuma 7. pantā noteikts, ka organizācijām un pilsoņiem saskaņā ar likumu ir jāatbalsta, jāpalīdz un jāsadarbojas ar valsts izlūkošanas darbībām.

Tas nenozīmē, ka katrs patērētāja pirkums automātiski nonāk izlūkdienestu rīcībā. Tomēr tas rada uzticēšanās jautājumu: vai eiropieši patiešām vēlas savus ikdienas pirkumu, uzvedības un ierīču datus uzticēt ekosistēmai, kuras regulējuma vide un valsts kontroles loģika ļoti atšķiras no ES?

Patiesā cena redzama nevis kasē

TEMU pievilcība ir ļoti vienkārša: lēti, ātri, krāsaini, vilinoši. Taču patiesā cena ne vienmēr ir redzama galīgā maksājuma logā. Dažkārt tā atklājas vēlāk – nedrošā produktā, atkarību izraisošā iepirkšanās paradumā, izkropļotā tirgū, vājinātā vietējā uzņēmējdarbībā vai jautājumā par to, cik daudz datu esam atdevuši par lietu, kuru pēc mēneša vairs neatcerēsimies.

Tāpēc problēma nav tikai tajā, ka cilvēki pērk lēti. Problēma ir tā, ka lētums šeit kļūst par ēsmu. Bet ēsma nekad nav paredzēta tam, kurš to paņem.