Tā izskatītos pasaules gals: Nepālā dubļu siena aizslaucīja cilvēkus, tiltus un veselus ciemus. Pazuduši lietuvieši

Tas nebija parasts plūdi, kad ūdens pamazām ceļas, cilvēki pagūst sakravāt mantas, bet dienesti brīdina doties uz drošākām vietām. Nepālā notika kaut kas, kas vairāk atgādina katastrofas filmas ainu: no kalniem traucies dubļu, akmeņu, ūdens un gruvešu mūris dažu minūšu laikā aizslaucīja visu, kas gadījās ceļā.

Cilvēki bēga, taču šādā situācijā skriešana vairs gandrīz neko nenozīmē. Kad no kalniem lejup veļas nevis upe, bet visa zemes masa, laika nav. Nav arī normāla brīdinājuma. Vienā mirklī tu redzi ceļu, mājas, tiltu, automašīnas, bet nākamajā – visu aprij dubļains vilnis.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem Nepālā gājuši bojā vismaz 165 cilvēki, bet 826 cilvēki joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem. Pazudušo vidū tiek minēti arī 579 tūristi. Arī Ķīnas pusē, Tibetā, tiek ziņots par simtiem pazudušo, tāpēc kopējais pazudušo skaits uz Nepālas un Tibetas robežas jau pārsniedzis 1,3 tūkstošus cilvēku.

Tas nebija lietus – tas varēja būt ledāja trieciens

Sākumā šādas nelaimes bieži tiek dēvētas par plūdiem. Taču šajā gadījumā vārds „plūdi“ izklausās pārāk maigi. Sākotnējie vērtējumi liecina, ka katastrofu varēja izraisīt ledāja vai ledus un iežu nogruvums, kas pēkšņi aizšķērsoja upi un lejup palaida milzīgu ūdens, dubļu un gruvešu straumi. ASV Ģeoloģijas dienests un kalnu reģiona klimata eksperti norāda tieši uz šādu iespējamo mehānismu.

Citiem vārdiem sakot, tā nav tāda nelaime, kurai var sagatavoties, ieraugot tumšus mākoņus. Kalnos šādas pēkšņas straumes, ko izraisa ledāju ezeri vai ledāja sabrukums, var rasties gandrīz bez brīdinājuma. Ūdens ne vienkārši izplūst no krastiem – tas sev līdzi nes akmeņus, kokus, automašīnas, māju daļas, dubļus un visu pārvērš kustīgā masā.

Tieši tāpēc skati no Nepālas izskatās tik šausminoši. Tur pa ielu netek ūdens. Tur visa iela kļūst par ūdeni.

Aizskaloti tilti, ceļi, elektrostacijas un cilvēki

Katastrofas apmēri pagaidām vēl tiek precizēti, taču jau tagad ir skaidrs, ka šī ir viena no tām nelaimēm, kas kartē atstāj tukšas vietas. Tiek ziņots, ka bojāti vai aizskaloti vismaz 19 tilti un aptuveni 40 kilometri ceļu. Dažviet ceļi vienkārši pārstāja eksistēt – palika dubļi, nogruvumi un nošķirti cilvēki.

Cietusi arī hidroelektrostaciju infrastruktūra. Vietējie plašsaziņas līdzekļi un amatpersonas ziņo par smagi skartiem enerģētikas objektiem, daži avoti min 13–15 hidroelektrostaciju projektus, kurus skāruši plūdi. Tas nozīmē ne tikai sagrautas ēkas vai tehniku, bet arī pārtrauktu elektroapgādi, sakarus, apturētu transportu un vēl sarežģītākus glābšanas apstākļus.

Šādā vietā katrs sagruvušais tilts nozīmē neērtības nevis vienai dienai. Tas var nozīmēt, ka glābēji nesasniedz cilvēkus, ievainotos nav iespējams evakuēt, tuvinieki nevar uzzināt, kas noticis, bet veseli ciemi paliek nošķirti.

Katastrofa NepālāAttēls: OpenAI

Pazudušo vidū tiek minēti arī lietuvieši, taču oficiāla apstiprinājuma nav

Šī katastrofa smagi skārusi ne tikai Nepālu. Reģions ir populārs ceļotāju, pārgājienu dalībnieku, svētceļnieku un tūristu vidū, tāpēc starp pazudušajiem ir daudz ārvalstnieku. Vietējie plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz tūrisma dienestu informāciju, norāda, ka starp pazudušajiem tūristiem tiek minēti arī Lietuvas pilsoņi. Tomēr Lietuvas Ārlietu ministrija pagaidām apgalvo, ka šādas informācijas tās rīcībā nav.

Tā ir ļoti svarīga detaļa. Kamēr nav oficiāla apstiprinājuma, nevar paziņot, ka lietuvieši patiešām gājuši bojā vai patiešām pazuduši. Taču pats fakts, ka Lietuvas pilsoņi tiek minēti vietējos ziņojumos, jau rada bažas. Šādās situācijās informācija mainās pa stundām: daži cilvēki atrodas, citi joprojām nav sasniedzami, sakari nedarbojas, saraksti tiek precizēti.

Ja kāds no tuviniekiem šobrīd atrodas Nepālā vai bija plānojis ceļot caur šo reģionu, tagad nav īstais laiks gaidīt, „varbūt pats uzrakstīs“. Jāpārbauda ceļojuma maršruts, jāsazinās ar ceļojumu organizatoriem, apdrošinātāju, vēstniecības kanāliem un Lietuvas Ārlietu ministriju.

Sliktākais – tas, iespējams, vēl nav beidzies

Viena no baisākajām šīs nelaimes detaļām ir brīdinājumi par iespējamiem otrajiem plūdiem. Eksperti norāda, ka upes augštecē vēl varētu būt saglabājies aizsprostojums, tāpēc lejup pa straumi dzīvojošajiem cilvēkiem briesmas var turpināties. Tas nozīmē, ka pat pēc pirmā trieciena cilvēki nevar vienkārši atgriezties un sākt sakopšanas darbus. Viņiem jābaidās, ka kalni palaidīs vēl vienu vilni.

Tāda ir kalnu katastrofu nežēlība. Zeme izskatās mierīga, debesis var būt skaidras, bet briesmas tajā laikā uzkrājas augstāk – tur, kur cilvēks tās neredz. Kad aizsprosts neiztur, kad ledus vai klintis sāk kustēties, viss, kas atrodas lejup pa straumi, kļūst par mērķi.

Nepālas gadījums vēlreiz parāda, ka kalnos skaistākie maršruti var būt arī nāvējoši bīstami. Īpaši tad, kad klimats kļūst siltāks, ledāji atkāpjas, bet ekstremālās parādības kļūst grūtāk prognozējamas. Zinātnieki jau sen brīdina, ka Dienvidāzijā klimata pārmaiņas palielina ekstremālu laikapstākļu parādību biežumu un intensitāti.

Skati, kurus nav iespējams aizmirst

Liecinieku un kameru fiksētie skati izskatās tā, it kā cilvēkam pret dabu nebūtu nevienas izredzes. Dubļu un ūdens siena acumirklī aprij ēkas, ceļus un transportlīdzekļus. Lejā cilvēki vēl pārvietojas, mēģina bēgt, taču straume atnāk ātrāk, nekā iespējams aptvert.

Tieši tāpēc šī nelaime tik spēcīgi satricina. Tā atgādina, ka dažkārt traģēdija atnāk nevis kā lēnas briesmas, bet kā viens trieciens. Bez laika attapties. Bez iespējas savākt mantas. Bez normālas iespējas aizbēgt.

Tagad Nepālā notiek sacensība ar laiku. Katra stunda ir svarīga. Katrs atrastais cilvēks ir brīnums. Taču, jo ilgāk turpinās meklēšana, jo smagāka kļūst patiesība: kalni jau paņēmuši ļoti daudz, bet galīgais skaits vēl var izrādīties krietni baisāks.

Tie nav tikai plūdi. Tas ir brīdinājums par to, kā izskatās mirklis, kad daba nolemj vairs nečukstēt, bet triekt ar visu savu spēku.