Tumsā kameras nevar apmānīt: kāpēc nepiesprādzējušies autovadītāji naktī ir redzami pat labāk

Daļa autovadītāju joprojām brauc tā, it kā drošības josta būtu sīkums. Līdz veikalam taču nav tālu. Pilsētā ātrums nav liels. Aizmugurējā sēdeklī „neviens neredz“. Bet naktī šķiet, ka kamera vispār varētu redzēt tikai lukturus un numura zīmes.

Taču mūsdienu satiksmes uzraudzības sistēmas darbojas citādi, nekā daudzi iedomājas. Dažās valstīs jau tiek izmantotas mākslīgā intelekta kameras, kas fiksē ne tikai ātrumu vai numura zīmes, bet arī to, kas notiek automobiļa salonā: vai autovadītājs tur rokās tālruni, vai viņš ir piesprādzējies, vai priekšā sēdošais pasažieris brauc droši.

Un paradokss ir šāds: tumsā šādas kameras dažkārt redz pat skaidrāk nekā saulainā dienā.

Lietuvā drošības jostas jālieto visiem

Vispirms ir vērts atgādināt vienkāršu noteikumu: drošības josta nav izvēle atkarībā no noskaņojuma. Lietuvā Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka transportlīdzeklī, kas aprīkots ar drošības jostām, tās obligāti jāuzliek gan autovadītājam, gan pasažieriem neatkarīgi no tā, kur viņi sēž. Policijas publicētajos Ceļu satiksmes noteikumu skaidrojumos arī norādīts, ka jostai jābūt aizsprādzētai pāri plecam un viduklim vai tā, kā paredzējis transportlīdzekļa ražotājs.

Tas nozīmē, ka mīts par aizmugurējo sēdekli ir tikai mīts. Ja aizmugurē ir drošības jostas, tās ir jālieto. Un ne tikai soda dēļ.

Nepiesprādzējies cilvēks avārijas laikā kļūst bīstams ne tikai pats sev. Trieciena laikā aizmugurē sēdošais pasažieris var tikt sviests uz priekšu un smagi ievainot priekšā sēdošos cilvēkus. Lietuvas Transporta drošības administrācija arī atgādina, ka aizmugurē sēdošs pasažieris, kurš nelieto drošības jostu, riskē ne tikai ar savu veselību vai dzīvību, bet var ievainot arī citus automobilī esošos cilvēkus.

Par drošības jostu lietošanas kārtības pārkāpšanu autovadītājiem un pasažieriem draud naudas sods. Lietuvas policija 2025. gadā atgādināja, ka par šo pārkāpumu paredzēts naudas sods no 30 līdz 90 eiro, bet atkārtota pārkāpuma gadījumā var tikt piemērots transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz 1–2 mēnešiem.

Kāpēc kamera salonā redz vairāk, nekā šķiet

Cilvēkam šķiet, ka automobiļa salons ir privāta telpa: stikls, atspīdumi, tonēti logi, ēnas, jaka, rokas uz stūres. Taču mūsdienu ceļu uzraudzības sistēmas skatās ne tā, kā cilvēka acs.

Piemēram, Austrālijas Viktorijas štatā izmantotajām mobilo tālruņu lietošanas un drošības jostu pārkāpumu kamerām ir infrasarkanie zibspuldžu apgaismotāji, kas izgaismo ne tikai numura zīmes, bet arī automobiļa salonu. Sistēma fotografē transportlīdzekļus jebkurā diennakts laikā, bet mākslīgais intelekts sākumā atlasa iespējamos pārkāpumus, pēc tam tos vēl pārbauda cilvēks.

Līdzīgas sistēmas tiek izmantotas arī Apvienotajā Karalistē. Saseksas policija paziņo, ka augstas izšķirtspējas kameras ar infrasarkano zibspuldzi var fiksēt skaidrus attēlus caur priekšējo stiklu dienā, naktī un dažādos laikapstākļos, bet AI algoritmi meklē iespējamos pārkāpumus, piemēram, tālruņa lietošanu vai nepiesprādzētu drošības jostu.

Vienkārši sakot, kamera meklē ļoti konkrētu lietu – slīpu jostas līniju pāri cilvēka ķermenim. Ja tā nav redzama, sistēma var atzīmēt attēlu kā iespējamu pārkāpumu. Pēc tam fotogrāfija tiek nosūtīta papildu pārbaudei.

Kāpēc naktī kamera var redzēt labāk

Dienā viss šķiet vienkāršāk: ir gaišs, tātad redzams labāk. Taču automobiļa salonā tā ne vienmēr ir taisnība.

Saule rada atspīdumus uz priekšējā stikla. Viens leņķis spīd, cits grimst ēnā. Autovadītājs var valkāt tumšu apģērbu, bet melnā josta saplūst ar džemperi vai jaku. Dažkārt kamera redz nevis cilvēka krūškurvi, bet saules plankumu, loga atspīdumu vai tumšu salona daļu.

Naktī situācija ir citāda. Nav saules atspīdumu, tāpēc sistēma pati „izveido“ apgaismojumu. Infrasarkanais starojums cilvēka acij ir gandrīz nemanāms, taču kameras sensoram tas ļauj iegūt skaidru, bieži melnbaltu salona attēlu. Šādā attēlā datoram ir vieglāk atšķirt formas, ķermeņa stāvokli un drošības jostas līniju.

Tieši tāpēc ir kļūdaini uzskatīt, ka tumsā var palikt nepamanīts. Dažām sistēmām tumsa pat palīdz, jo novērš dienas gaismas radīto haosu – atspīdumus, ēnas un pēkšņus kontrastus.

Tonēti stikli ne vienmēr izglābs

Vēl viens izplatīts uzskats – ja logi ir tonēti, kamera salonu neredzēs. Tomēr šādas sistēmas bieži tiek izstrādātas tieši tā, lai darbotos caur automobiļa stikliem un dažādos apgaismojuma apstākļos.

Austrālijas Viktorijas transporta drošības iestādes skaidro, ka šīs kameras fotografē tuvojošos automobiļus, tām ir leņķi, kas uzstādīti zemāk un augstāk, bet infrasarkanais apgaismojums tiek izmantots, lai iegūtu salona attēlu.

Tas nenozīmē, ka katra kamera ikreiz redzēs ideāli. Stikla stāvoklis, leņķis, apģērbs, roku novietojums, salons, laikapstākļi – tas viss ietekmē rezultātu. Taču paļauties uz to, ka „tonēts stikls paslēps“, ir ļoti vāja stratēģija.

Vēl vājāka stratēģija ir drošības jostas slēdzenes aizbāžņi, aiz muguras aizsprādzēta josta vai citi mēģinājumi apmānīt sistēmu. Pat ja vienā reizē tas netiktu fiksēts, avārijas laikā šāds „triks“ neko neaizsargā. Jostai ir jātur cilvēka ķermenis, nevis tikai jāapklusina automobiļa signāls.

Mākslīgais intelekts nav pēdējais tiesnesis

Svarīgi saprast arī otru pusi. AI kamera parasti pati nepieņem galīgo lēmumu, ka cilvēks patiešām ir vainīgs. Tā atlasa iespējamu pārkāpumu.

Viktorijas štata sistēmā mākslīgais intelekts noraida attēlus, kuros nav redzams iespējams pārkāpums, bet tos, kuros ir aizdomas par tālruņa lietošanu vai nepiesprādzētu jostu, nodod neatkarīgiem amatpersonām pārskatīšanai.

Tas ir svarīgi, jo var rasties kļūdas. Bieza ziemas jaka var paslēpt jostu. Tumšs apģērbs var saplūst ar melno jostu. Autovadītāja roka, ķermeņa noliekšanās vai īsa kustība var aizsegt daļu attēla. Tāpēc cilvēka pārbaude šādās sistēmās ir nepieciešama tieši tādēļ, lai sods netiktu piemērots tikai pēc neskaidra algoritma.

Tomēr autovadītājam no tā ir maz mierinājuma, ja viņš patiešām brauca nepiesprādzējies. Mūsdienu kameras vairs nepaļaujas tikai uz acīmredzamiem attēliem, kuros autovadītājs redzams tuvumā pēc apturēšanas. Tās darbojas no liela attāluma, automātiski, nepārtraukti un ļoti pacietīgi.

Kāpēc naudas sods ir tikai mazākā problēma

Daudzi autovadītāji par drošības jostu sāk domāt tikai tad, kad saruna nonāk līdz naudas sodam. Taču naudas sods ir tikai mazākā daļa.

Josta pasargā nevis no policijas. Tā pasargā no trieciena.

Drošības josta notur cilvēka ķermeni sēdeklī, kad automobilis pēkšņi apstājas, slīd, apgāžas vai ietriecas. Bez jostas cilvēks turpina kustēties – pret stūri, stiklu, paneli, priekšējo sēdekli vai pat ārā no automobiļa. Arī gaisa spilvens nav brīnumains aizsardzības līdzeklis. Tas darbojas kopā ar jostu. Ja cilvēks nav piesprādzējies un trieciena laikā kustas nepareizā virzienā, gaisa spilvens var ļoti nopietni ievainot.

LTSA atgādina, ka sadursmes laikā nepiesprādzējies cilvēks trieciena spēka dēļ var izsist stiklu, izlidot caur priekšējo logu vai gūt traumas, atsitoties pret salona daļām.

Tāpēc „braucu tikai dažus kilometrus“ nav arguments. Daudzas avārijas notiek pavisam netālu no mājām – braucot uz veikalu, degvielas uzpildes staciju, darbu vai skolu.

Kāpēc naktī pārkāpēju var būt vairāk

Ja naktī tiek fiksēts vairāk nepiesprādzējušos autovadītāju, tam var būt vairāki iemesli.

Pirmkārt, daļa cilvēku tumsā vienkārši atslābst. Mazāk automobiļu, mazāk policijas ekipāžu redzeslokā, tukšākas ielas – un rodas maldīga sajūta, ka noteikumi it kā ir mazāk spēkā. Kāds izbrauc no pagalma „tikai līdz degvielas uzpildes stacijai“, kāds pēc darba ir noguris un vairs negrib piesprādzēties, kāds domā, ka naktī neviens nepamanīs.

Otrkārt, tieši naktī kamera infrasarkanā apgaismojuma dēļ var iegūt tīrāku attēlu. Kad nav saules atspīdumu, sistēma salonu redz skaidrāk. Tātad daļa pārkāpumu, kurus dienā var būt grūtāk saskatīt, naktī kļūst acīmredzamāki.

Treškārt, naktī autovadītāji biežāk ir noguruši. Nogurums mazina uzmanību. Cilvēks var aizmirst par jostu, braukt automātiski, nespēt koncentrēties. Taču tieši tad josta ir vēl svarīgāka, jo reakcija ir sliktāka, bet kļūdas cena – lielāka.

Ja naudas sods šķiet netaisnīgs

Automātiskās sistēmas, tāpat kā jebkura tehnoloģija, var kļūdīties. Ja cilvēks saņem naudas sodu un uzskata, ka bija piesprādzējies, vispirms rūpīgi jāpārskata paziņojumā sniegtā informācija, fotogrāfija, datums, laiks, vieta un pārsūdzēšanas kārtība.

Šādās situācijās var palīdzēt videoreģistrators, īpaši, ja tas filmē arī automobiļa salonu. Dažkārt strīda iznākumu var noteikt attēla kvalitāte, apģērba krāsa, pasažiera stāvoklis vai pat uz sēdekļa novietots priekšmets, ko sistēma noturējusi par cilvēku. Taču vissvarīgākais ir ievērot paziņojumā norādītos termiņus un kārtību, jo katrā valstī tie var atšķirties.

Tomēr labākais veids, kā izvairīties no strīdiem, ir ļoti vienkāršs – aizsprādzēt jostu pirms braukšanas sākšanas. Ne tad, kad pamanījāt kameru. Ne tad, kad izbraucāt uz lielākas ielas. Ne tad, kad pasažieris atgādināja. Pirms braukšanas sākšanas.

Kamera var būt nepatīkams pārsteigums, bet avārija – vēl sliktāka

Jaunās satiksmes kontroles tehnoloģijas daudziem autovadītājiem nepatīk. Tās šķiet kā vēl viens veids, kā sodīt, uzraudzīt un pieķert. Taču drošības jostas gadījumā jautājums ir ļoti vienkāršs: cilvēks ir piesprādzējies vai nav.

Naudas sods var sabojāt dienu. Atkārtots pārkāpums var maksāt vēl vairāk. Taču avārija, ja cilvēks nav piesprādzējies, var maksāt veselību, cita cilvēka dzīvību vai visu atlikušo mūžu.

Tāpēc nakts nav attaisnojums. Tonēts stikls nav aizsardzība. Aizmugurējais sēdeklis nav izņēmums. Un kamera, ja šāda sistēma tiek izmantota, var ieraudzīt vairāk, nekā šķiet.

Drošības jostu var aizsprādzēt vienā sekundē. Dažkārt tieši šī sekunde ir visa robeža starp nepatīkamu apstāšanos pēc trieciena un traģēdiju.