Ceļojums ar elektromobili pa Eiropu vairs nesatrauc: uzlādes stacijas ik pēc 60 km

Vēl pirms dažiem gadiem garāks ceļojums ar elektromobili pa Eiropu dažiem šķita kā neliels piedzīvojums ar neskaidrām beigām. Bija iepriekš jāskatās lietotnes, jāaprēķina atlikušie kilometri, jāplāno apstāšanās un tik un tā jābūt rezerves variantam, jo viena stacija nedarbojas, cita ir aizņemta, trešajā nepieciešama nezināma lietotne, bet ceturtajā cena kļūst zināma tikai pēc uzlādes sākšanas.

Tagad situācija mainās. Ne jau tāpēc, ka elektromobiļi pēkšņi kļuvuši brīnumaini, bet gan tāpēc, ka Eiropā reāli sāk darboties noteikumi, kas uzliek valstīm pienākumu parūpēties par ātrās uzlādes infrastruktūru uz galvenajiem ceļiem.

Saskaņā ar ES Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulu AFIR galvenajā TEN-T ceļu tīklā līdz 2025. gada beigām jābūt ierīkotām publiskām ātrās uzlādes stacijām ik pēc 60 kilometriem katrā braukšanas virzienā. Katrai šādai stacijai jābūt vismaz 400 kW kopējai jaudai un vismaz vienam 150 kW vai jaudīgākam uzlādes punktam. Līdz 2027. gada beigām prasība palielināsies līdz 600 kW un vismaz diviem 150 kW punktiem.

Tas nozīmē ļoti vienkāršu lietu: braucot ar elektromobili pa galvenajiem Eiropas ceļiem, uzlādei arvien mazāk vajadzētu būt loterijai.

Ne visur ir ideāli, bet izrāviens ir acīmredzams

Jaunākā „Transport & Environment“ analīze liecina, ka 2026. gada jūnijā 79 procenti galvenā TEN-T tīkla jau atbilda ES mērķim nodrošināt ātros lādētājus ik pēc 60 kilometriem. Rietumeiropā pārklājums pārsniedz 99 procentus, bet atlikušās nepilnības galvenokārt redzamas Spānijā un daļā Centrāleiropas un Austrumeiropas.

Tas vēl nenozīmē, ka visā Eiropā var braukt, par neko nedomājot. Taču tā jau ir pavisam cita realitāte nekā pirms dažiem gadiem. Īpaši Vācijā, Nīderlandē, Francijā, Beļģijā vai Austrijā ātrās uzlādes punktu blīvums daudziem autovadītājiem kļūst pietiekams, lai ceļojums vairs nebūtu tikai par baterijas procentiem.

Lietuvas autovadītājiem tas ir ļoti praktiski svarīgi. Vasarā ceļojot uz Poliju, Čehiju, Vāciju, Austriju, Itāliju vai Horvātiju, lielākais jautājums bieži vairs nav „vai es atradīšu, kur uzlādēt“, bet gan „kur ērtāk apstāties“. Atšķirība ir milzīga. Vienā gadījumā brauc saspringti, otrā – vienkārši plāno kafijas, pusdienu vai atpūtas pauzi.

Polija vēl dzenas pakaļ, bet virzās ātri

Lietuviešiem svarīgākais virziens bieži sākas ar Poliju. Un tieši šeit situācija vēl nav tik ērta kā Rietumeiropā. Saskaņā ar „Transport & Environment“ datiem Polija nepilnu divu gadu laikā ir ievērojami pavirzījusies uz priekšu: galvenā TEN-T tīkla atbilstība no 20 procentiem 2024. gada beigās pieauga līdz 59 procentiem 2026. gada jūnijā.

Tā ir laba ziņa, bet vienlaikus arī atgādinājums: braucot caur Poliju, joprojām ir vērts rūpīgāk plānot apstāšanās. Īpaši tad, ja automašīnas reālais nobraukums uz šosejas nav liels, ja braucat kopā ar ģimeni, ar pilnu bagāžu, jumta kasti vai lielākā ātrumā.

Elektromobiļa ražotāja deklarētais WLTP nobraukums, braucot pa šoseju, bieži izskatās labāk nekā realitāte. Braucot ar ātrumu 120–130 km/h, izmantojot kondicionieri, kalnainā apvidū, vējā vai ar pilnu automašīnu, drošāk ir rēķināt nevis visu oficiālo nobraukumu, bet aptuveni 70–80 procentus no tā. Tas nav pesimisms, bet gan miera apdrošināšana.

Lielākās pārmaiņas – ne tikai staciju skaits

Uzlādes stacijas ik pēc 60 kilometriem ir svarīgākais, bet ne vienīgais aspekts. Autovadītāji jau sen sūdzējās ne tikai par to, ka nav, kur uzlādēt, bet arī par to, ka katram tīklam ir sava lietotne, savi nosacījumi, savas cenas un savādi maksāšanas veidi.

AFIR regula paredz arī maksāšanas ērtuma noteikumus. No 2024. gada 13. aprīļa no jauna ierīkotos publiskajos uzlādes punktos jābūt iespējai uzlādēt automašīnu ad hoc principā, tas ir, bez obligāta ilgtermiņa līguma vai abonementa. Publisko 50 kW vai jaudīgāku uzlādes punktu operatoriem arī skaidri jānorāda cena par kWh un iespējamās papildu maksas vēl pirms uzlādes sākšanas.

No 2027. gada 1. janvāra šīs maksāšanas prasības būs jāpiemēro arī agrāk ierīkotām 50 kW vai jaudīgākām stacijām TEN-T tīklā un drošās stāvvietās.

Vienkārši sakot, vajadzētu samazināties situācijām, kad cilvēks stāv pie lādētāja, tālrunis rāda vāju internetu, jālejupielādē vēl viena lietotne, jāreģistrējas, jāapstiprina karte un jāmēģina saprast, cik tas maksās.

Uzlādes stacijasAttēls: Ilustratīvs attēls

Kāpēc tas ir svarīgi pat tiem, kuriem elektromobiļa vēl nav

Šī tēma nav domāta tikai elektromobiļu entuziastiem. Tā parāda, cik ātri mainās ceļošana Eiropā. Ilgu laiku viens no biežākajiem argumentiem pret elektromobili bija vienkāršs: „Ko darīt ceļojuma laikā?“ Tagad šis arguments pamazām zaudē spēku.

Jā, elektromobilis joprojām nav piemērots visiem. Ja cilvēks bieži brauc ļoti lielus attālumus, viņam nav iespējas uzlādēt automašīnu mājās vai viņš dzīvo vietā, kur publiskā infrastruktūra ir vāja, automobilis ar iekšdedzes dzinēju viņam var šķist ērtāks. Tomēr uz galvenajiem Eiropas ceļiem uzlādes tīkls arvien vairāk līdzinās normālai infrastruktūrai, nevis agrīno lietotāju eksperimentam.

Tas ir īpaši svarīgi ģimenēm. Ja ceļojumā ir bērni, karstums, bagāža un gara diena ceļā, vismazāk gribas vēl vienu galvaslauzi. Ja uzlādes stacijas parādās regulāri, apstāšanās var plānot dabiskāk: tualete, kafija, uzkoda, īsa pastaiga, un automašīna pa šo laiku uzlādējas.

Kur vēl būs vajadzīga pacietība

Tomēr vēl ir pāragri pārāk atslābināties. Austrumeiropā un Dienvideiropā atšķirības starp valstīm joprojām ir jūtamas. Spānijā, Polijā, Rumānijā vai dažās citās Centrāleiropas un Austrumeiropas daļās attālumi starp darbojošiem ātrās uzlādes lādētājiem var būt lielāki nekā Vācijā vai Nīderlandē. T&E analīzē norādīts, ka atlikušās nepilnības galvenokārt koncentrējas ES austrumu valstīs un Spānijā, lai gan tieši šajos tirgos tīkli pašlaik aug visstraujāk.

Tas nozīmē, ka pirms ceļojuma joprojām ir vērts veikt mājasdarbu. Lejupielādēt galvenās lietotnes, pārbaudīt maršrutu, noskaidrot, kuri tīkli visbiežāk sastopami izvēlētajā valstī. Eiropā autovadītāji bieži sastopas ar „Ionity“, „Tesla Supercharger“, „Fastned“, „Allego“ un citiem tīkliem, taču konkrētā pieredze būs atkarīga no valsts un maršruta.

Tāpat ir vērts izveidot plānu B. Pat ja stacija kartē ir atzīmēta, realitātē tā var būt aizņemta, nedarboties, būt grūti sasniedzama remontdarbu dēļ vai vienkārši neērta. Ceļojums ar elektromobili šodien vairs ne vienmēr ir stress, taču veselīga piesardzība joprojām noder.

Smagajam transportam un ūdeņradim ceļš vēl garāks

AFIR regula domā ne tikai par vieglajām automašīnām. Arī smagākiem transportlīdzekļiem TEN-T tīklā ir noteikti uzlādes infrastruktūras mērķi, bet ūdeņraža uzpildes stacijām galvenajos transporta koridoros līdz 2030. gadam vajadzētu būt izvietotām ik pēc 200 kilometriem.

Šī ir vēl viena svarīga tēma, jo kravu transports un autobusi nevar paļauties tikai uz mazām vieglo automašīnu stacijām. Tiem vajadzīga lielāka jauda, vairāk vietas, ērtāka piekļuve un pavisam cita plānošana.

Vieglā transporta elektromobiļu vadītāji jau redz pirmās nopietnās pārmaiņas. Smagā transporta elektrifikācija tikai uzņem apgriezienus, bet noteikumi liecina, ka ES vēlas, lai infrastruktūra tiktu veidota nevis haotiski, bet gan atbilstoši skaidram tīklam.

Ceļojums uz Eiropu kļūst vienkāršāks, bet ne pilnībā bez raizēm

Ceļojums ar elektromobili uz dienvidiem šodien vairs nav tāds pats kā pirms pieciem gadiem. Lielākajā Rietumeiropas daļā ātrās uzlādes infrastruktūra ir sasniegusi tādu blīvumu, ka autovadītājs var braukt daudz mierīgāk. Prasības darbojas, tīkli paplašinās, bet maksāšanas kārtībai pamazām vajadzētu kļūt mazāk sarežģītai.

Tomēr svarīgākais ir nesolīt pārāk daudz. „Ik pēc 60 kilometriem“ nenozīmē, ka uz katra Eiropas ceļa atradīsiet ātro lādētāju. Runa ir par galveno TEN-T tīklu, un arī tajā vēl ir nepilnības. Turklāt stacijas esamība kartē nav tas pats, kas brīvs, darbojošs un ērts lādētājs kādā konkrētā karstā augusta dienā.

Tomēr virziens ir skaidrs. Elektromobiļu vadītāji Eiropā arvien mazāk ir atkarīgi no veiksmes un arvien vairāk – no normālas infrastruktūras. Un tas, iespējams, ir lielākais ieguvums: ceļojums ar elektromobili pamazām kļūst nevis par tehnoloģiju cienītāju pārbaudījumu, bet vienkārši par vēl vienu veidu, kā aizbraukt atvaļinājumā.