Liesmas sāk griezties kā viesulis: kas ir uguns tornado un kāpēc no tā baidās pat pieredzējuši ugunsdzēsēji

Kad ziņās rāda degošo Dienvideiropu, daudziem Lietuvā sākumā tas šķiet kaut kas tāls: kaut kur pie Atēnām, kaut kur Francijā, kaut kur kalnos, kur karstums vienmēr ir lielāks, bet vasaras – sausākas. Tomēr šovasar šādi skati arvien biežāk atgādina nevis parastu sezonālu ugunsgrēku, bet gan dabas spēku, kuru kļūst arvien grūtāk savaldīt.

Uguns izplatās pa mežiem, dedzina krūmājus, tuvojas apdzīvotām vietām, liek cilvēkiem pamest mājas, bet ugunsdzēsējiem jācīnās ne tikai ar liesmām, bet arī ar vēju, karstumu un strauji mainīgu ugunsgrēka virzienu. Eiropā šovasar karstuma un sausuma dēļ lieli ugunsgrēki reģistrēti Francijā, Grieķijā un citās valstīs, bet dažviet evakuēti tūkstošiem cilvēku.

Šādos apstākļos var izveidoties parādība, kas izklausās gandrīz kā no katastrofu filmas – uguns tornado. Precīzāk to būtu saukt par uguns virpuli, jo tas nav parasts atmosfēras tornado, kas veidojas negaisa mākoņos. Tā ir liesmu, karsta gaisa, dūmu un gruvešu kolonna, kas sāk griezties ārkārtīgi spēcīga karstuma, vēja un ugunsgrēka radītu gaisa plūsmu dēļ.

Un, lai gan pats nosaukums izklausās iespaidīgi, realitātē tas ir viens no bīstamākajiem, kas var notikt liela meža ugunsgrēka laikā.

Kā parasts ugunsgrēks pārvēršas rotējošā liesmu kolonnā

Liels meža ugunsgrēks pats rada sev apkārtējo vidi. Liesmas sakarsē gaisu, karstais gaiss ceļas augšup, bet no sāniem uz ugunsgrēka vietu sāk plūst vēsāks gaiss. Kad šī gaisa plūsma kļūst ļoti spēcīga un vējš vai reljefs to pagriež noteiktā virzienā, var izveidoties rotējoša kolonna.

Tajā tiek ierauti dūmi, pelni, degoši zari, zāle, lapas un pašas liesmas. No malas tas var izskatīties kā oranžs, melns vai pelēks virpulis, kas paceļas no zemes un pārvietojas kopā ar ugunsgrēku. ASV Nacionālais laikapstākļu dienests uguns virpuļus raksturo kā rotējošu karsta gaisa un gāzu kolonnu, kas paceļas no ugunsgrēka un var nest augšup dūmus, gruvešus un liesmas. Lielāki uguns virpuļi sava spēka ziņā var līdzināties nelielam tornādo.

Svarīgākais ir saprast vienu lietu: uguns tornado nav atsevišķa „mākoņu parādība“. To rada pats ugunsgrēks. Jo intensīvāks ir ugunsgrēks, jo sausāka ir veģetācija, jo vairāk siltuma izdalās un jo sarežģītāka ir vēja kustība, jo lielāka iespēja, ka liesmas sāks uzvesties neprognozējami.

Šādi virpuļi var būt mazi un īslaicīgi, taču tie var kļūt arī ļoti bīstami. Pat neliels uguns virpulis var pēkšņi pārnest degošus gruvešus, mainīt liesmu virzienu vai izraisīt jaunu ugunsgrēka perēkli tur, kur cilvēki to negaida.

Kāpēc ugunsdzēsējiem tas ir viens no sliktākajiem scenārijiem

Parasta ugunsgrēka laikā ugunsdzēsēji novērtē vēja virzienu, reljefu, degošās veģetācijas veidu un cenšas paredzēt, kur liesmas virzīsies tālāk. Tas jau pats par sevi ir bīstami. Taču uguns virpulis šo loģiku var sagraut dažu sekunžu laikā.

Rotējoša karsta gaisa kolonna var pēkšņi pacelt degošus zarus, ogles vai citus gruvešus un aiznest tos aiz uguns frontes. Tad jauns ugunsgrēks var izcelties nevis tur, kur tas tika gaidīts, bet aiz ugunsdzēsēju mugurām, pie ceļa, apdzīvotas vietas tuvumā vai tur, kur cilvēki jutās drošāk.

Tieši tāpēc šādas parādības ir ārkārtīgi bīstamas dzēšanas darbiem. Tās var aplenkt komandas, nogriezt atkāpšanās ceļu un ļoti ātri mainīt visu situāciju. Tas nav tikai skaists, dramatisks skats no attāluma. Tas ir reāls apdraudējums tiem, kuri strādā uz zemes.

Vēl viena problēma ir ātrums. Uguns virpulis var pastiprināt degšanu, jo liesmās nepārtraukti tiek ierauts vairāk gaisa. Skābeklis baro uguni, liesma kļūst intensīvāka, karstums palielinās, bet apkārtējā veģetācija aizdegas ātrāk.

Tāpēc lielu ugunsgrēku zonās cilvēkiem bīstama ir ne tikai pati liesma, bet arī mēģinājums to vērot no tuva attāluma. Ziņkārība, vēlme nofilmēt iespaidīgu skatu vai „tikai paskatīties“ var beigties ļoti slikti, jo šādos apstākļos ugunsgrēks var pārvietoties ātrāk, nekā cilvēks spēj reaģēt.

UgunsgrēkiAttēls: Ilustratīvs attēls

Kāpēc šādu parādību var kļūt vairāk

Uguns virpuļiem nepieciešamas vairākas lietas: spēcīgs karstums, intensīva degšana, sauss kurināmais un gaisa kustība, kas sāk griezties. Vasarās, kad ilgstoši nelīst, meži, pļavas, krūmāji un pat ceļmalu zāle kļūst degoša kā papīrs. Tad lielam ugunsgrēkam izplatīties vajadzīgs daudz mazāk laika.

Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēma ziņoja, ka līdz 2026. gada jūlija beigām ES ugunsgrēku skartā platība jau pārsniedza 254 tūkst. hektāru, bet sezona pēc izdegušajām platībām bija virs pēdējo divu desmitgažu vidējā rādītāja. Tas liecina, ka ugunsgrēku problēma vairs nav tikai dažu dienvidu valstu rūpe.

Karstuma viļņu, sausuma un stiprāku vēju dēļ meža ugunsgrēkus kļūst grūtāk prognozēt. Dažās valstīs tiek izmantotas pat satelītu sistēmas, lai karstuma perēkļus pamanītu pēc iespējas agrāk, jo tradicionāls cilvēka ziņojums dažkārt pienāk pārāk vēlu. Grieķija šovasar sāka izmantot īpašu termālo satelītu sistēmu ugunsgrēku perēkļu novērošanai un ātrākai datu nodošanai ugunsdzēsējiem.

Lietuvai tas ir svarīgi nevis tāpēc, ka rīt mūsu mežos noteikti izveidosies uguns tornado. Tas ir svarīgi tāpēc, ka ekstremāli ugunsgrēki Eiropā maina attieksmi pret risku. Sausa zāle pie viensētas, ugunskurs vējainā dienā, nomests izsmēķis, nepieskatīts grils vai dzirkstele no tehnikas var šķist sīkums tikai līdz brīdim, kad rodas apstākļi ļoti straujai uguns izplatībai.

Kas jāzina ceļotājiem un iedzīvotājiem

Ja vasarā ceļojat pa Dienvideiropu vai reģioniem, kuros izsludināta augsta ugunsgrēku bīstamība, nevajadzētu paļauties tikai uz to, ka „viesnīca neko neteica“. Pirms ceļojuma ir vērts pārbaudīt vietējo iestāžu brīdinājumus, ceļu slēgšanu, evakuācijas paziņojumus un laikapstākļus.

Ugunsgrēka zonā vissvarīgākais ir ievērot norādījumus. Ja amatpersonas liek evakuēties, tā nav pārspīlēta piesardzība. Liela ugunsgrēka laikā situācija var mainīties ļoti ātri, bet uguns virpuļi ir viens no iemesliem, kāpēc pat pieredzējuši speciālisti nevar garantēt, ka liesmas virzīsies tā, kā tika paredzēts pirms stundas.

Nevajadzētu braukt „paskatīties“, fotografēt no tuva attāluma, apstāties ceļmalā pie dūmu kolonnas vai mēģināt šķērsot ceļus, kuros jūtama spēcīga dūmu smaka. Dūmi var samazināt redzamību, kairināt elpceļus, bet liesmu virziens var mainīties ātrāk, nekā šķiet, skatoties no automašīnas.

Lietuvā šai parādībai vispirms vajadzētu atgādināt vienkāršu noteikumu: sausuma laikā ar uguni dabā jāapietas tā, it kā kļūdas cena būtu nevis sabojāta nedēļas nogale, bet gan zaudēts mežs. Ugunskuri, grili, zāles dedzināšana, izsmēķi un pat neuzmanīgs darbs ar tehniku sausās vietās kļūst daudz bīstamāki.

Uguns tornado izklausās pēc retas un tālas parādības. Taču tas rodas nevis no fantāzijas, bet gan no ļoti reāliem apstākļiem: karstuma, sausuma, vēja un liela ugunsgrēka. Kad šie faktori sakrīt, uguns var pārstāt būt vienkārši liesma un kļūt par rotējošu spēku, no kura baidās pat tie, kuri ar ugunsgrēkiem cīnās ikdienā.

Tāpēc, skatoties uz attēliem no degošās Eiropas, ir vērts domāt ne tikai par to, cik baisi izskatās liesmu stabs. Ir vērts atcerēties arī vienkāršāku lietu: jo sausāka vasara, jo mazāk vajadzīgs, lai neliela dzirkstele kļūtu par lielu apdraudējumu.